5 jautājumi sev pirms Breakpoint iegādes

5 jautājumi sev pirms Breakpoint iegādes

4. oktobris, 2019 • Autors: Genotsiid • 1 komentārs

Pirms ķeramies pie jautājumiem, neliels konteksts ievadam. Kā droši vien nojaušat, lai videospēļu mediji saviem lasītājiem un/vai skatītājiem varētu sniegt godīgu viedokli par kādu produktu, tiem jau laikus ir jāsaņem preses kods. Strike reti kad tiek pie tādas izdevības, taču ar Ghost Recon Breakpoint, šķiet, visiem ir vēlais starts – recenzenti un iepriekšpasūtītāji sāk vienlaikus. To lika noprast jebkādu embargo jeb liegumu dalīties iespaidos trūkums un atklāsme zemāk.

No ziemeļzemju draugiem saņemot presei paredzēto balto PS4 disku, to ieinstalējot un palaižot, bija pamatīga neizpratne. Tā vietā, lai 1. oktobrī sāktu testēt jauno AAA grāvēju, ekrānā parādījās paziņojums par kļūdu MOUNTAIN-00800. E-pastu apmaiņā ar Ubisoft pārstāvi tika apstiprinātas aizdomas: pirms oficiālā izdošanas datuma (šodiena) spēlēt ir iespējams tikai Gold un Ultimate Edition turētājiem.

Nākamajā dienā viena tāda tika sarūpēta, taču problēma nebija atrisināta. Ja ticam forumos lasītajam, tas pats kļūdas kods skar ievērojamu skaitu Breakpoint dārgo versiju pircēju. No lietotājiem vairākkārt dzirdot, ka draugiem darbojas, bet viņiem ne, otro reizi lejupielādējot datus, iedomājos pārlikt savu PS4 kā primāro konsoli. Aizgāja. Tātad mums, “svoločiem”, kuri dalās ar kontiem, nebūs spēlēt. Viltīgi.

Ja iepriekšminētie secinājumi un aizdomas ir patiesas, medijiem ir bijušas nepilnas 3 dienas, kuru laikā visu izvērtēt un sakopot domas, lai uzrakstītu apskatu ļoti apjomīgai atvērtās pasaules spēlei. Protams, daudzi jau sagatavojās, izmēģinot testa versijas, bet visiem tāpat stāsts pilnajā variantā bija jāsāk no sākuma. Pārāk maz laika! Lai nebūtu Resident Evil 2 situācija, sasteigtas recenzijas vietā jums piedāvāju uzdot sev jautājumus, kas, cerams, ļaus labāk saprast, pirkt tagad jauno Ghost Recon vai ne.

Viens vai kopā ar draugiem?

Iepriekšējā Ghost Recon daļa Wildlands savā ziņā pat ir labāka, spēlējot vienatā, jo tad lietotāju pavada trīs mākslīgā intelekta sabiedrotie. Viņi nekad nemaisās pa kājām, nenodod un nav apgrūtinājums (pieņemot, ka to izturība tiek pastāvīgi attīstīta, maksājot ar prasmju punktiem). Turklāt funkcija SyncShot ir ļoti noderīga.

Savukārt Breakpoint palīgus nedod, kad spēlējam vieni. Vienīgie varianti ir lietot sabiedrotos ar interneta starpniecību vai cīnīties solo. Vai kaut kas tiek pielāgots vienspēlētāja režīmam, lai kompensētu palīgu trūkumu? Cik man zināms, atbilde ir “nē”.

Vai patīk ceļot un tikt pārsteigtam?

Wildlands piedāvā apjomīgu atvērto pasauli ar plašu bioloģisko daudzveidību. Ir interesanti redzēt, kā pakāpeniski mainās biomas, ceļojot no viena virtuālās Bolīvijas reģiona uz nākamo. Breakpoint arī piedāvā lielu teritoriju, taču jūtami mazāk dažādu. Ir biezi zaļumi, plaši lauki un sniegoti kalni, bet ne nodedzis mežs, sāls ezers vai tuksnešainas kāpas.

Vai gribas virtuāli braukt?

Wildlands ir jābrauc daudz un tālu. Divu un četru riteņu transporta simulācija nav īpaši baudāma vai dziļa, bet visnotaļ funkcionāla gan. Kartē uz galamērķi vienmēr norādītais maršruts ir patīkama ekstra. Savukārt braukšana pa Breakpoint tukšajiem ceļiem ir aizraujoša tikai tādēļ, ka transportlīdzekļu – it īpaši motociklu – vadība darbojas pēc sava garastāvokļa. Negaidīti ietriekties priekšmetos ir jautri. Ā, bet kur pazuda navigācija?

Ko teiktu par The Division: Wildlands?

Tipisks iekšējais monologs, spēlējot Breakpoint: “O, 70. līmeņa strādnieku cimdi ar divām svītrām, par 5 % vairāk munīcijas! Jau sen apriebās tie pusstundu nēsātie militārie pirkstaiņi ar nieka 67 Gear Score un vienu līniju. Jācer, ka nākamajā kastē kārtējās armijas bāzes vidū atradīšu arī foršākas bikses un jaudīgāku LMG. Ak nē, vēl viens P90! Toties leģendārā ranga.”

Viegla militārā izklaide vai elpu aizraujoša izdzīvošana?

Sērijas Ghost Recon un Tom Clancy’s kopumā jau izsenis ir bijušas nopietnākas militārās šaujamspēles. Vismaz salīdzinājumā ar Medal of Honor vai Call of Duty. Wildlands turpretī ir jautrāka daļa, kas priekšgājējām līdzinās, tikai ieslēdzot augstāko grūtības pakāpi un noņemot grafisko lietotāja saskarni.

Breakpoint sola sērijā atgriezt vairāk realitātes ar nopietniem ievainojumiem, paplašinātām maskēšanās iespējām un izdzīvošanas elementiem, piemēram, slāpēm. Patiesībā tas nozīmē, ka reizēm obligāti ir jālieto aptieciņa, guļot uz zemes, var sevi padarīt nedaudz neredzamāku un šad tad ir jāpadzeras ūdens. Kāpšana lejā pa stāvām virsmām ir īstāka, tas ir, ne tik vienkārša, jo varonis pastāvīgi slīd lejup.


Īsi sakot, Breakpoint zaudē daudzas lietas, ko redzējām un kas mums patika iepriekšējā sērijas daļā. Tā ir kārtējais apliecinājums, ka visi Ubisoft produkti pamazām pārvēršas par vienu spēli. Šobrīd esmu ar Breakpoint pavadījis vairāk nekā 20 stundas, pārsvarā koncentrējoties uz stāstu – kas tagad ir pilnīgāks nekā Wildlands – un, protams, savācot laupījumu pie katras izdevības.

Daudzi skaļi brēc par mikromaksājumiem, bet neesmu tos izjutis kaut kā ietekmējam progresu. Loot sistēma gan šķiet uzkabināta klāt. Jebkurā gadījumā šobrīd ir pāragri sniegt jums apskatu. Vispirms jāiziet sižets, vairāk jānododas blakusuzdevumiem, tad jādod vērtējums. Varētu pa taisno skriet pie galvenā ļaundara, bet tam rekomendētais Gear Score ir 160 – mani tagadējie 92 punkti ir stipri par maz.


Secured By miniOrange