The Legend of Zelda: A Link Between Worlds apskats

Piedod burtisku nozīmi izteicienam "glezna atdzīvojas".

25.Novembris 2015 10:28
Mikonens

Nereti spēles iegādi nosaka vairāki faktori – finansiālās iespējas, ieteikumi, apskati, u.c. –, un geimeriem patīk izvēlēties spēles žanros, kas pašiem ērtāki vai sērijas, kas pašiem iecienītākas. Tas pašam bija absolūts pārsteigums, ka tikai „joka pēc” iegādājos The Legend of Zelda: A Link Between Worlds uz Nintendo 3DS, ņemot vērā, ka es nevarēju paspēlēt The Legend of Zelda: Majora’s Mask 3D, kas nāca līdzi manai konsolei, ilgāk par kādu stundu līdz mani tā nogarlaikoja.

The Legend of Zelda sērija, ja kāds nezina, ir viena no Nintendo populārākajām un kritiķu atzītākajām sērijām, kas pirmo reizi pārādījās 1986. gadā uz Nintendo Entertainment System (NES) – tas klucis, kas reāli izglāba videospēles. Spēles mērķis ir parasti vadīt galveno varoni cauri dažādiem puzļu kambariem, padaŗit viņu stiprāku ar dažādiem uzlabojumiem un beigās izglābt karalisti. Sērija ir arī iemantojusi bēdīgu slavu tādēļ, ka daudzi uzskata, ka galvenā varoņa vārds ir Zelda, kaut vai patiesībā tas ir karalistes princeses vārds un neviens tā arī nezin, kas tā ir par viņas leģendu, ja jau visu darbu dara kāds cits – Links, spēlētāja vadītais varonis.

Kas par smukuli!

A Link Between Worlds, kas iznāca 2013. gadā, tiek uzskatīts par A Link to the Past (1992) netiešo turpinājumu, izmantojot to pašu karalisti un spēles struktūru. Ja kāds ir spēlējis A Link to the Past, tad šī spēle momentā šķitīs ērta gan spēlēšanai, gan karalistes izpētei. Arī oriģinālais spēles „skats no augšas” ticis saglabāts, liekot gandrīz visiem, kas spēlējuši spēles uz kasešniekiem, sajusties mazliet nostaļģiskiem. Spēles struktūra ir vienkārša – tev tiek uzdots uzdevums iziet cauri vairākiem puzļu kambariem, lai sasniegtu savu mērķi. Sākotnēji tev kā spēlētājam ir tikai niecīgs zobens, lai to paveiktu, bet ,izejot cauri puzļu kambariem, tu vienmēr atrodi kaut kādu papildinājumu vai uzlabojumu savam arsenālam.

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Sižets spēlei arī ir vienkāršs – Linkam ir jāizglābj karaliste. Un tas arī viss.Spēles otrā daļa mazliet toni pamaina un beigas ir pat baudāmas, bet sižets nav nekas tāds īpašs par ko tu dotos uz skolu un par to sarakstītu referātu.

Spēles gameplay ir gaužām vienkāršs – tu kontrolē Linku ar analogu, viena poga ir zobenam, otra, lai paceltu lietas, trešā un ceturtā ir taviem rīkiem, un aizmugurē L un R ir arī sava funkcija. Sākotnēji tas šķiet sarežģīti, bet pārsteidzošā kārtā pieradums pie šīs shēmas parādījās jau pēc 10 minūtēm. Kā jau minēju, tad spēlē ir atrodami vairāki papildinājumi un uzlabojumi. Lielu daļu no saviem papildinājumiem, piemēram, bumbas, loks un bulta un bumerangu, tu jau vari noīrēt no paša sākuma, bet, ja varonis cieš sakāvi, tad papildinājumi tiek atņemti. Vēlāk tos var iegādāties, bet tam jau ir augstāka cena. Lai savāktu to summu, nepieciešams dikti meklēt zaļos, zilos, sarkanos, violetos, sudraba un zelta smaragdus, kas kalpo kā spēles valūta. Jāpiemin, ka katru rīku var arī uzlabot, bet, lai to veiktu, ir nepieciešams meklēt noteiktus objektus.

Attēla apraksts

Protams, kā jau minēju, tad galvenokārt spēles jēga rodama tās puzlēs, kas izskaisītas it visur. Liela daļa no puzlēm arī prasa kādu specifisku rīku, lai to izietu, bet tas nav vienmēr pateikts – spēle vienkārši uzskata, ka spēlētājs pats var loģiski izdomāt, ka ledus izkausē uguns un uguni apslāpē ūdens. Pašu puzļu dizains un principi ir vienkārši, bet spēles veidotāji ir ļoti pacentušies to padarīt interesantāku, kas galvenokārt viņiem ir arī izdevies.

Attēla apraksts

Uzsākot spēli var likties, ka tā ir īsa, tomēr tas viss mainās, kad jau esošajai karalistei parādās paralēle – tāda pati karaliste, tikai no citas dimensijas. Rezultātā var teikt, ka spēlē pastāv divas pasaules, kuras spēlētājs var izpētīt. Lielākā daļa no spēles tomēr tiek pavadīta paralēlajā pasaulē, jo tur atrodas lielākā daļa no spēles puzlēm, tomēr, lai tās puzles sasniegtu ir nepieciešams ceļot starp abām pasaulēm. Pasauļu ceļošana pati par sevi ir kā puzle, kas tikai padara spēli labāku.

Iespējams, spēles unikālākais elements ir spēja Linku pārvērst par gleznu, lai viņš spētu kustēties pa sienām. Tas piedod puzļu risināšanai papildu dimensiju, ļaujot veidotājiem vienkāršo puzļu dizainu padarīt vēl interesantāku. Šī spēja nav tikai pielikta tā vienkārši, tā ir svarīgs spēles elements, kas ir obligāts, lai spēli pabeigtu. Šī gleznas spēja ir nepieciešama arī, lai ceļotu starp abām karalistēm caur portāliem, kas atrodas dažādas vietās.

Kaut kāds mākslas žanrs

Ja šai spēlei ir kāds gaužām liels trūkums, tad tā ir viegla. Ļoti viegla. Visā spēles laikā Links cieta sakāvi tikai 6 reizes, kur kādas divas no tām bija manas nezināšanas dēļ un vēl divas pēdējā līmenī. Savākt vajadzīgos smaragdus, lai nopirktu visus rīkus, arī nesagādāja problēmas, jo tie atrodas visur. Pat pirms pirmā rīka iegādes man jau bija apmēram 2000 smaragdu. Pabeidzot spēli vienreiz tu vari to uzsākt sauktajā Hero Mode, kas ir grūtāks, bet pēc cilvēku teiktā tas arī nesagādā problēmas.

Grafiski spēle atgādina kaut ko no 20. gadsimta pēdējās desmitgades spēlēm, kas laikam arī bija Nintendo mērķis. Krāsas un dizains atgādina kaut kādu bērna fantāziju, ko mēs visi esam kaut vienreiz pieredzējuši. Tā izskatās lieliski uz mazā 3DS ekrāna un ar konstantu 60 FPS tā tikai priecē acis. Muzikāli spēle gan mazliet klibo – skaņas efekti ir labi un mūzika puzļu kambaros arī nav slikta, bet abu pasauļu izpētes laikā galvenokārt skan tikai viena un tā pati melodija atkal un atkal, un atkal, un atkal, un atkal, un atkal. Ātri tā apnika, bet, pateicoties labajam gameplay, es iemācījos to vienkārši ignorēt. Kopumā tā ir vienkārša, bet labi nostrādāta.

Zaļš, zaļš, zaļš

Būdama pirmā The Legend of Zelda spēles, kurā esmu gan iedziļinājies, gan kārtīgi spēlējis, pirmie iespaidi par sēriju nav tie sliktākie, bet es kaut kā nejūtu to, ko jūt tie visi Zeldas fani, saucot šīs sērijas spēles par meistradarbiem. Šī ir laba, vienkārša spēle, ko gandrīz jebkurš var izbaudīt. Nintendo formula par „gameplay over graphics” darbojas un šī spēle ir perādījums, ka kompānija joprojām ir viena no labākajām industrijā.

8.5/10

1211 skatījumi 2 komenti kudos

Raksta autors

11 komentāri Slepkavu brālība: Sindikāts
22.Novembris 2015 19:42
goodman2576

2 Komentāri

25.Novembris 2015 16:33
Marcisbee Dizaineris

Paldies, ka iepazīstināji mani, kā Linka piedzīvojumu nezinātājam, jo nekad neesmu spēlējis nevienu Zeldas spēli! Man bija jau sen doma pamēģināt kādu daļu. Varbūt arī būs jānopērk 3DS sev uz Ziemassvētkiem un jāpamēģina šis

25.Novembris 2015 17:39
Mikonens Redaktors

@Marcisbee Vienmēr laipni. Ja vēlies, varu pat sniegt padomus konsoles un spēļu izvēlē.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!