Metal Gear Solid 5: The Phantom Pain apskats

Vai pēdējā spēle no sērijas autora turēs solīto?

7.Oktobris 2015 11:43
Mikonens

Sākam ar vienkāršu jautājumu - cik daudz spēļu sēriju spējat nosaukt, kas eksistējušas gandrīz 30 un konstanti spēj sniegt kvalitatīvu produktu? Ir laiks atkal ienirt sarežģītajā un reizēm pat dīvainajā Metal Gear pasaulē, lai redzētu, ko mums stāsts par kareivjiem un robotiem šoreiz sagādājis.

Attēla apraksts

Hideo Kodžima (Hideo Kojima), Metal Gear sāgas autors, vairākkārt uzsvēris, ka šī ir viņa pēdējā Metal Gear spēle. Spēles mērķis ir kalpot kā “trūkstošajam posmam”, kas atbild uz visiem fanu jautājumiem un rada tādu kā pabeigtības sajūtu. Diemžēl, spēlei tas neizdodas. Spēles notikumi nekavējoties seko pagājušā gada dārgajai demo versijai Metal Gear Solid 5: Ground Zeroes. Galvenais varonis, Big Boss, atmostas pēc 9 gadu ilgas komas un vēlas atriebties tiem, kas Ground Zeroes iznīcināja viņa militāro firmu MSF. Vadot jaunu firmu, Diamond Dogs, kas veidota kā MSF turpinātājs, Big Boss – spēlē zināms kā Punished “Venom” Snake – atklāj jaunas sazvērestības un dara visu, lai atriebtos. Spēlē lieliski atveidota galvenā varoņa, un apkārt esošo personāžu, pārmaiņas, jo liela daļa no viņiem ir kaut ko zaudējuši, jūtot par to sāpes un tās sāpes viņus beigās izmaina. Sāgas fani novērtēs galvenā varoņa pārmaiņas, jo tās sniedz paskaidrojumu par viņa darbībām citās spēlēs. Atgriežoties pie tā kāpēc spēles sižetam neizdodas solītais – tas ir viduvējs, pasniedz vairāk jautājumu nekā atbilžu, atstāj nepabeigtības sajūtu. Pie sižeta problēmām nekādā gadījumā nevar vainot pārdabiskos spēkus, 80. gadu iPhone un neeksistējošu tehnoloģju. Sižets šķiet sasteigts un līdz galam neizstrādāts, un internetā jau ir pieejami dokumenti, kas pierāda, ka spēlei bija jābeidzas citādāk. Kā arī, spēle ir lielākais strīdus avots faniem kopš MGS2.

Attēla apraksts

Tātad, ja sižets liek vilties, tad vismaz cerams, ka gameplay ir labs. Tas ir vairāk nekā labs – tas ir fantastisks. Spēle ir veidota, lai neturētu spēlētājam roku, pasniedzot tikai rīkus mērķa sasniegšanai, bet nepasakot kā to sasniegt. Protams, misijas mērķi ir doti, bet tās izpildes laiks un pieeja ir atkarīga no paša spēlētāja. Ja vēlies, ej visus šauj nost, vai arī vari lavīties un būt nepamanīts, vai arī varbūt visus iemidzini un tad izpildi misiju – tas viss ir atkarīgs no tevis paša. Šāda izpildes brīvība mūsdienu videospēlēs nereti nav. Piemēram, misijas izpildei nepieciešams izglābt gūstekni – es nezinu, kur tieši viņš atrodas, bet man ir dota zona, kurš viņš varētu atrasties. Zonā atrodu augstāko punktu un ar binokli novēroju pretinieku kustības. Klusām ielavos, notveru kādu sargu, kas aizgājis uzpīpēt un izpratinu viņu par gūstekņa atrašanos vietu. Uzzinot to, iemidzinu viņu un lavos tālāk. Atrodu gūstekni, iznesu ārpus bīstamās zonas un izsaucu helikopteru, lai viņu aizvestu uz savu bāzi. Vai arī, es varēju visus šos soļus ignorēt un šaut nost visus pretiniekus, nelavoties, bet izpildot misiju. Šāda spēlēšanas brīvība ļauj gandrīz jebkuram veidot savu stāstu un piedzīvojumu. Diemžēl, mūsdienu spēlēs aprakstītā brīvība sastopama reti, tāpēc saskarties ar šāda kalibra spēli ir kā ieelpot svaigu gaisu pārsātinātajā vienkāršoto spēļu tirgū.

Attēla apraksts

Spēles galvenais varonis ir ļoti spējīgs izpildīt sev uzdotos uzdevumus un kontroles ir pēc iespējas vairāk vienkāršotas, lai sarežģītu sistēmu padarītu uztveramu. Skriešana, iešana klusi, pietupšanās, apgulšanās un visas tipiskās stealth žanra iespējas ir dotas. Sērijai klasiskā dzīvības sistēma ir aizvietota ar ļoti populāro reģenerējošo dzīvības sistēmu, kā arī jauna “reakcijas sistēma” sniedz iespēju iemidzināt vai nošaut pretinieku pirms viņš pasauc savus sabiedrotos. Jāpiebilst, ka tomēr šī ir stealth spēle un dzīvība nav lielā daudzumā, bet pēc vairākām spēles stundām spēlētājs spēs tikt galā ar jebkuru situāciju un vietām rodas sajūta, ka esi burtisks cilvēks-dievs, jo neviens tev nespēs neko padarīt.

Attēla apraksts

Šādā spēlē liela loma piešķirta arsenālam, ko var izmantot mērķa sasniegšanai. Arsenāla izvēle ir patiešām iespaidīga, kas ļauj tikt galā ar jebkuru situāciju. Manā gadījumā uzsvaru liku uz neletāliem ieročiem un lavīšanās tehnoloģijām, bet kāds cits dotu priekšroku raķetēm un smagām bruņām. Lai izstrādātu šīs tehnoloģijas, spēlētājam vajag vākt resursus spēles pasaulē un attīstīt savu bāzi. Tā sauktā Mother Base (Mātes Bāze) mazliet līdzinās SimCity – pašam vajag būvēt, attīstīt un uzlabot savu bāzi, lai savos uzdevumos pats kļūtu efektīvāks. Pastāv iespēja pašam izpētīt savu bāzi un tas ir ieteicams, jo, parādoties savā bazē, taviem kareivjiem uzlabojas noskaņojums. Kareivjus uz savu bāzi parasti var savākt no karalauka, iemidzinot viņus un pieliekot viņiem balonu, ko savāks helikopters un aizvedīs uz bāzi. Vākt kareivjus ir nozīmīga spēles daļa, tādēļ pat lavīšanās pieejai ir priekšrocības.

Attēla apraksts

MGS 5 ir pirmā šīs stealth sērijas daļa, kas izmanto open-world dizainu. Tas nozīmē, ka visa spēlēšanas teritorija ir vesels lavīšanās roraļlaukums, kam ir gan savu plusi, gan mīnusi. Spēles pasaule izskatās lieliski, reālistiski, bet rodas arī izteikta tukšuma sajūta. Nereti var saskarties ar kādu patruļas punktu, retāk ar kādu ciemu, bet tajos pastāv tikai un vienīgi pretinieki, kas diezgan ātri kļūst garlaicīgi. Jāslavē pasaules veidotāji, jo katrs postenis, katrs ciems un vieta ir unikāli, un nekas netiek ātkārtots, viss spēlē ir vienreizējs. Tomēr pasaules parametros tā ir ļoti dzīvelīga – nereti kravas mašīnas brauc pa ceļu, pretinieki dara dažādas lietas (smēķē, sarunājas, čurā, utt.), dzīvnieki baros bieži pārvietojas pāri laukiem, u.c. Bet tas nemaina faktu, ka spēles pasaule šķiet tukša un reizēm pat gribās, lai līdz mērķim varētu nokļūt ātrāk.

Attēla apraksts

Spēle tehniski ir viena no vislabāk sakārtotām un optimizētām jaunajai konsoļu paaudzei. Augstas izšķirtspēja un 60 FPS 99% spēles laika pierāda, cik ļoti veidotāji ir centušies, lai spēle būtu bez kļūdām. Grafiski iespaidīga un vietām fotoreālistiska, šis ir piemērs pārējiem spēļu ražotājiem kā izstrādāt open-world spēli. Audiāli, tāpat kā grafiski, spēle neliek vilties un ieteicams šo spēli spēlēt ar autsiņām, lai varētu dzirdēt jebkuru mazo skaņas detaļu, lai to patiesi novērtētu. Jebkuram solim, jebkurai lodei, jebkurai darbībai ir savs skaņas efekts, kas tikai bagātina spēles pieredzi. Mūzikas celiņš ir tikpat iespaidīgs un viens no labākajiem šogad, ko esm dzirdējis. Kopumā acīm un ausīm šī ir “candy land”.

Attēla apraksts

Spēle ir tik liela, ka to ir grūti ievietot īsā, konkrētā aprakstā. Ievietotais saturs ir cenas vērts, kā arī pati spēle ir baudāma, bet ne no sižeta viedokļa. Ņemot vērā, ka sižets ir MGS sērijas svarīgākais elements, tā viduvējība šoreiz samazina spēles vērtību. Kā pēdējā Hideo Kodžima Metal Gear spēle tā diemžēl liek vilties, bet, ja mēs šo spēli vērtējam kā stealth spēli, tad tā noteikti var būt uzskatīta par vienu no labākajām pēdējo gadu žanra spēlēm.

1755 skatījumi 4 komenti kudos

Raksta autors

14 komentāri Sniper Elite 3 spēles izloze 8.Oktobrī [Noslēdzies]
8.Oktobris 2015 15:08
Marcisbee

4 Komentāri

7.Oktobris 2015 13:57
Skhen Redaktors

Prieks, ka beidzot ir publicēts Tavs izveidotais MGS V apskats, kuru atklāti sakot gaidīju jau kopš tās reizes, kad minēji to strike čatā. Paldies! Apskats ir ļoti labs, tikai gribējās to nedaudz garāku

7.Oktobris 2015 17:52

Diemžēl, pēc pirmajām 5-10 stundām MGS:V sāk sevi ļoti strauji izsmelt tieši gameplaya ziņā. Misiju ranking sistēma ir absolūti drausmīga un balstās pamatā uz laiku. Respektīvi, efektīvākais veids kā iziet līmeni tīri punktu ziņā ir vienkārši bliezties cauri pēc iespējas ātrāk, ignorējot stealthu un dažādas interesantas fīčas līmeņu dizainā. Spēle ir pilna ar side-opiem, kas, salīdzinot ar to pašu Peace Walker, ļoti strauji paliek par monotonu, atstrādātu 2-5 minūšu pasākumu - kur ir mans Pooyan, kur ir mans FUN? Vai tiešām visam open world filleram jāpārvēršas par monotonu darbu? Pat ja runājam par misiju iziešanu stealthā - efektīvākais veids ir fultonot visu, pat miesīgu māti. Ā un otrs chapters ir jau izietās misijas, tikai ar drusku pietvīkotu difficultiju - the fuck?

Kā arī microtransactions, nupat announcotais FOB insurance un vēl vesela čupa ar nepatīkamiem sīkumiem.

7.Oktobris 2015 18:33
Mikonens Redaktors

@Skhen Paldies! Es jau saīsināju šo visu apskatu, jo uzskatīju, ka tas ir pārāk garš, lai būtu baudāms lasāmais. Kā jau minēju, tad spēle, manuprāt, ir pārāk liela, lai to tā vienkārši aprakstītu.

8.Oktobris 2015 08:30
NecroBob Redaktors

Nekad nebiju domājis, ka to teikšu, bet šī spēle ir par garu Vienā brīdī uznāk ZB jo neredzi ne galu, ne malu

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!