Yakuza 5 apskats

Sugoi ne!

5.Janvāris 2016 18:04
genotsiid

Japāna ir vieta, kur satiekas feodālisma laika sociālā kārtība un tradīcijas, kapitālisma industrializācija un alkatība, kā arī mūsdienu Rietumu popkultūras pakaļdarināšana. Šķiet, nevienā citā valstī nevarētu radīt daudzās mūsu iecienītās japāņu video spēles, kuras ir ļoti savādas, bet tajā pašā laikā – ģeniālas. Sarakstam pārliecinoši pievienojas trīs gadus gaidītā Yakuza 5, kas ir, ļoti iespējams, pēdējais lielbudžeta grāvējs vecajai PlayStation 3 konsolei.

Īsumā Yakuza sērija apvieno atvērtās pasaules tipa kautiņu spēli ar RPG elementiem un dažnedažādu citu žanru iezīmēm. Stāsts ir par izdomātiem Japānas organizētās noziedzības grupējumiem, to savstarpējām cīņām par varu, naudu un godu. Tas ir pilns ar sazvērestībām un „uzmetieniem“, kas liek aizrautīgi gaidīt katru nākamo sižeta pavērsienu, ja vien jūsu uzmanību nav novērsušas daudzās papildu izklaides iespējas.

1. attēls

Yakuza 5 paņem labāko no tās priekšgājējām un uzgriež skaļumu uz 11. Ja ceturtā galvenā daļa piedāvāja tikai vienu brīvi izpētāmu vietu – seriāla cienītājiem pazīstamo Kamuročo –, tad šeit bez minētā Tokijas sarkano lukturu rajona ir vēl četras citas pilsētas, kas katra atrodas savā Japānas pusē. Tāpat Yakuza 5 arī pārspēj augsti uzstādīto latiņu spēlējamo tēlu skaita ziņā, šoreiz piedāvājot veselus piecus.

Ir noslīpētas dažādas nianses, kas nodrošina patīkamāku piedzīvojumu. Piemēram, atslēdziņu un atkritumu savākšana ielās notiek daudz ātrāk, jo vairs nav apnicīga apstiprinājuma loga. Visi blakusuzdevumi tagad ērti parādās kartē, redzams to kopējais skaits. Ir krietni modernizēta grafiskā lietotāja saskarne – tā vairs neizskatās it kā būtu izstrādāta CRT ekrāniem, krāsas ir gaumīgākas, un karte ir pirmā sadaļa izvēlnē.

Lai gan daži pretinieki vēl aizvien mēdz lēkāt apkārt kā blusas, izvairoties no lielākās daļas spēlētāja sitienu, cīņas kopumā šķiet godīgākas. Tagad arī jebkurš no vīriem var izmantot visu veidu tuvcīņas ieročus, pirms tam pienācīgi „uzkačājot“ savu līmeni ar tā paša tipa sitamajiem. Turklāt no nejaušajiem ielu kautiņiem var garantēti izvairīties, lēni paejot garām agresīvi noskaņotajiem indivīdiem (viņi tiek skaidri identificēti). Viens solis atpakaļ gan ir uzlabojumu sistēma, kas atgriežas pie vecā – pirms Yakuza 4 – formāta, tātad atkal ir četras vispārīgas kategorijas, kas ierobežo izvēles brīvību.

2. attēls

Turpinot par pilsētām un tēliem, šoreiz viss sākas kādreizējā leģendārā jakuzas bosa Kazuma Kiryu (turpmāk dažādu iemeslu dēļ latviski neatveidošu japāņu personvārdus) kurpēs. Viņš ir pārvācies uz dzīvi Fukuokā, kur skarbais vīrietis strādā par taksistu. Kaut arī tērpies maskā (tādā, ko lieto, aizsargājoties no respiratorajām slimībām) un mainījis vārdu, viņš kārtējo reizi pret paša gribu tiek ievilkts organizētās noziedzības pasaulē.

Uz brīdi aizmirstot par stāstu, jaunums ir ielās braucošās automašīnas. Kopā ar palielināto gājēju skaitu šis elements pilsētas padara interesantākas, kā arī ir jāuzmanās nepaskriet zem riteņiem. Tagad arī pirmo reizi sērijas vēsturē paši varam sēsties pie taksometra vai sniega motocikla stūres. To gan iespējams darīt tikai noteiktos sižeta punktos vai taksista blakusuzdevumos. Pārnesumi jāslēdz nav, taču ir jārāda pagriezieni, jādod ceļš, jāapstājas pie sarkanās gaismas un jāievēro citi noteikumi.

Dažās taksista misijās jābrauc nav vispār, tikai jāiesaistās dialogos vai kāds jāpiekauj. Interesanti ir tas, ka te ir vesels apakšstāsts, kuru atklājam, piedaloties lielceļu sacīkstēs. Braukšana un tās fizika ir ļoti vienkārša, tomēr process ir baudāms, it īpaši ņemot vērā, ka taksista darbs ir tikai viena no daudzajām minispēlēm.

3. attēls

Sižeta galveno varoņu vidū atkal ir harizmātiskais naudas aizdevējs Shun Akiyama un lielāko mūža daļu cietumā sēdējušais Taiga Saejima. Stāsta gaitā iepazīstam arī Tatsuo Shinada – kādreizējo profesionālā beisbola spēlētāju, kura īsā karjera beidzās ar korupcijas skandālu. Viņš dzīvo viens pats mazā būdiņā uz mājas jumta, ir parādos līdz ausīm un spēj knapi „sakasīt“ naudu ēdienam. Visbeidzot otrs jaunais tēls ir Haruka Sawamura, kuras sapnis ir kļūt par popzvaigzni. Atšķirībā no pārējiem viņa nespēj nevienam parādīt taisnību, iesitot pa seju, tāpēc pusaudzes lomā vispār nav jākaujas, tā vietā ir jādejo. Kā jau ierasts, visi varoņi kaut kādā veidā tiek iesaistīti organizētās noziedzības darījumos, kaut arī paši to nevēlas.

Ja vēl nesapratāt pēc augstāk minētā, Yakuza 5 pārsteidz ik uz soļa un dažādos veidos. Ir vērtīgi, ka spēle sižeta ietvaros izrāda daļu no tās daudzajām minispēlēm, ko citās Yakuza mēs, iespējams, neatklātu, koncentrējoties tikai uz stāstu. Labākie piemēri, ar kuriem saskaramies un kas var likt aizrauties pat uz daudzām stundām, ir medības, kam ir savs apakšstāsts un kur var izkauties ar milzīgu lāci, beisbols (tikai bumbas atsitēja lomā), kā arī dejošana un taksista misijas. Neaizmirsīsim vēl klasiku – biljards, šautriņas, karaoke, golfs, makšķerēšana, hostess klubi un, protams, blakusuzdevumi.

4. attēls Dejošanas minispēle, kas ļauj atpūsties no kaulu laušanas.

Šeit satura ir vairāk nekā jebkurā citā angliski izdotajā Yakuza daļā un pat pēc simt spēlē pavadītām stundām diez vai būsiet redzējuši visu, ko tā piedāvā. Kamēr galvenais sižets ir nopietna drāma par vīriem ar savilktām sejām, blakusuzdevumi ir tie, kuros var sastapt dažnedažādus amizantus tēlus un situācijas. Tie ir ne tikai veids, kā tikt pie pieredzes punktiem, bet arī kvalitatīva izklaide.

Runājot par trūkumiem, tie ir ļoti subjektīvi. Cilvēkiem, kam nav nekādas pieredzes ar japāņu spēlēm vai arī nav gana atvērts prāts lietām, kas ir ārpus normas, varētu būt grūti baudīt Yakuza 5. Ja nepatika iepriekšējās daļas, diez vai šī mainīs viedokli, lai gan tā ir krietni noslīpētāka. Man personīgi neiet pie sirds brutālie uzbrukumi, kurus aktivizējam, kad Heat metrs ir pilns. Tā kā grafika ir detalizētāka nekā priekšgājējās, uzbrukumi liekas īpaši cietsirdīgi, kad, piemēram, pretinieka seja tiek ietriekta sienā vai novilkta pret asfaltu, asinīm šķīstot. Ne tikai uzbrukumi ir neproporcionāli vardarbīgi, ņemot vērā, ka ienaidnieki nekad netiek nogalināti, bet arī neatbilst tēliem, kuri ir labi cilvēki, kas spiesti darīt sliktas lietas, nevis patoloģiski psihopāti.

5. attēls Medību minispēle, kurai ir savs stāsts.

Kopumā Yakuza 5 savos pamatos daudz neatšķiras no vecākām sērijas daļām, taču tā ir lielāka, labāka un drosmīgāka nekā jebkad, piedāvājot vēl vairāk pārsteidzošu lietu, kuras ir grūti iedomāties redzam šāda žanra spēlē. Ja esat izgājuši vismaz iepriekšējās divas Yakuza un neesat vēl utilizējuši savu PS3, šo šedevru noteikti ir vērts lejupielādēt.

Žanrs: Action-advencture

Platformas: PS3

Izstrādātājs: Sega

Izdevējs: Sega

Iznākšanas datums: 08.12.2015.

1172 skatījumi 5 komenti kudos

Raksta autors

6 komentāri Life is Strange apskats
28.Decembris 2015 19:54
fenfen

5 Komentāri

5.Janvāris 2016 21:56
goodman2576 Redaktors

Paldies. Ļoti labs raksts. Neskatotied uz to ka man nav PS3 un spēli visticamāk nekad nespēlēšu, sagribējās paskatīties youtube kā izskatās tā Yakuza5 pasaule. Japāņi varbūt ir drusku dīvaini, bet prot izstāstīt lieliskus stāstus gan videospēlēs gan kino.

6.Janvāris 2016 16:46
NecroBob Redaktors

@goodman2576 uz PS4 būs remasters

6.Janvāris 2016 18:52
goodman2576 Redaktors

@NecroBob nu skaidrs... jūtu ka jau labu laiku zemapziņā ir velniņš, kurš sāk mani pierunāt iepirkt PS4 ))... bet tomēr priekšroku noteikti došu HTC Vive vai Oculus Rift

7.Janvāris 2016 10:51
NecroBob Redaktors

@goodman2576 Sony +VR

7.Janvāris 2016 12:25
goodman2576 Redaktors

@NecroBob jā jā, bet manā gadījumā tas jau būtu PS cena + VR cena ))), taču vajag vairāk labu ekskluzīvo Ps spēļu, jo uz PC visas spēles ir vismaz 20% lētāk iegūstamas nekā uz konsolēm, tas ar nav mazsvarīgi...

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!