Apskats: Need For Speed (2015)

Mad skillz, bruh!

16.Augusts 2017 17:43
genotsiid

Apskatītā versija: PlayStation 4

Testēta tikai vienspēlētāja režīmā.

Reiz PC lietotāji, kas centās izvairīties no Uplay, Origin un līdzīgas programmatūras izmantošanas varēja nopirkt kādas interesējošas spēles konsoļu versiju un aizmirst par galvassāpēm, tostarp reģistrēšanos kārtējā lielo izdevēju sistēmā. Parādoties Xbox One un PS4, prieki beidzās, un 2015. gada Need For Speed (turpmāk – NFS) ir vistrakākais piemērs.

Lai pat tiktu tālāk par titulekrānu, PS4 gadījumā ir jābūt izveidotam PlayStation Network kontam, ko Latvijas pilsoņi īsti legāli izdarīt nevar. Kad esat pieslēgušies, jāizlasa garš līgums, kas pastāsta, ka no izdevēja Electronic Arts puses tiks ievākti un analizēti jūsu dati. Protams, jāizveido arī Origin konts, ja tāda nav. Beidzot tiekat pie galvenās izvēlnes, norādāt, ka spēlēsiet viens, bet ielādes ekrāna vidū izlec paziņojums, ka nevar pieslēgties EA serveriem. Mēģināt atkal, līdz beidzot 4. reizē izdodas tikt pie braukšanas. Aptuveni tāda bija mana pieredze ar spēli un atziņa "labāk būtu samaksājis trīsreiz mazāk un paņēmis PC versiju".

1. attēls

Nav interneta – nav spēles

Ne tik tālajā 2015. gadā NFS pievienojās virknei citu seriālu, kas paņēma oriģināla nosaukumu un uztaisīja parodiju. Tā vietā, lai spēle būtu veltīta tiem, kam 90. gados pie guļamistabas sienas bija milzīgs Lamborghini plakāts un uz galda – jaunākais Road & Track žurnāla numurs, vairāk ir tēmēts uz "eu, veči, paskatieties uz mani" publiku, kas ar rozā VW Golf 1.6, mēģinot driftot, pārrauj "roķenes" trosi un ietriecas sienā. Proti, NFS ir "rībūts" seriāla ērai, kas sākās ar 2003. gada Underground, iekļaujot elementus no vēlākām daļām. Pieņemot šo faktu un attiecīgi vērtējot, jaunākais ieraksts sērijas vēsturē ir labi izveidots (neskaitot Always Online muļķības).

Šoreiz darbība notiek iedomātajā Ventura Bay pilsētā, kuras ielas vienmēr ir slapjas un kuras autobraucēji – mūžīgi gatavi darīt bezatbildīgas lietas. Jā, šī ir kārtējā atvērtā pasaule ar lielu daudzumu uzdevumu un atslēdzamu modifikāciju. Ir gan teritorijas ar zemām ēkām un augstiem viaduktiem, gan centrs ar debesskrāpjiem, gan arī kalni ar šauriem ceļiem un tuneļiem, kas ir ideāli piemēroti driftam. Īsāk sakot, standarts. Ar ko NFS atšķiras no konkurentiem, ir stāsta režīms, kas apvieno filmētus video klipus ar Frostbite dzinēja renderēto fotoreālistisko 3D grafiku. Piemēram, ir hibrīda video ainas, kurām fonā redzams jūsu, visticamāk, bezgaumīgi izrotātais auto, kamēr priekšplānā ir kāds no savdabīgajiem tēliem. Pārsteidzošā kārtā kombinācija strādā ļoti labi.

NFS sižeta varoņi, kas jūs uzrunā un zvana, lai informētu par jauniem braucieniem, ir bariņš baltādainu, slaidu un skaistu cilvēku (nav akurāts mūsdienu ASV sabiedrības atspoguļojums, zinu). Viņi visi runā un uzvedas ļoti savādi, bet tas vismaz padara tos atmiņā paliekošus un pat savā ziņā simpātiskus, piedodot visus pateiktos bae, yo un bro. Sižets ir pēc žanra standartiem gana labs, lai noturētu uzmanību 15 stundu, kas nepieciešamas tā pabeigšanai, garumā.

2. attēls

Video tiek pārliecinoši saplūdināti ar spēles grafiku

Lai gan NFS tās tiek sadalītas sīkāk, sacīkstes var likt divās grupās – ātrums un stils. Tātad vai nu jābūt pirmajam/ātrākajam/jāiekļaujas laika ierobežojumos, vai arī jāsavāc visvairāk stila punkti, jou! Ir visādas variācijas, tostarp sprints, apļa sacīkstes, drifts, tugē u. c. Pildot vienas sižeta līnijas uzdevumus, piemēram, visas sacīkstes ir orientētas uz ātrumu, tikmēr otras – uz stilu, kamēr pārējās apvieno abus veidus. Lai gan ar laiku sāk apnikt redzēt vienas un tās pašas ielas un ceļus, pati braukšana ir ļoti baudāma, kad noregulējat automašīnas vadību pēc saviem ieskatiem.

NFS ir tīrākā arkādes tipa Racing spēle, taču tā piedāvā lielas pielāgošanas iespējas. Var ne tikai izčakarēt tādu slavenu, vecāku auto kā Toyota Supra un Nissan Skyline GT-R izskatu, bet arī pabojāt vizuālo tādai mūsdienu klasikai kā, piemēram, Mercedes-Benz AMG GT un Lamborghini Huracán (par laimi, šeit detaļu izvēle ir krietni mazāka). Tiem, kas galvenokārt spēlē, lai izbaudītu braukšanu, nevis pastaipītu savu virtuālo ego krānu, ir plašas iespējas regulēt vadību, padarot to vairāk piemērotu driftam vai ciešai saķerei. Tāpat var pieregulēt, piemēram, stūrēšanas jutību, rokas un parasto bremžu spēku un sadalījumu.

3. attēls

Ātri braucot, zilās GPS bultas mēdz būt grūti nolasīt

Rezultāts pēc labas kalibrācijas ir tīrā bauda slidināties pa kalnu ceļiem vai ar lielu precizitāti veikli izbraukt sarežģītus posmus. Spēlei ar nosaukumu Need For Speed ir jābūt lieliskai ātruma sajūtai, un šeit tā viennozīmīgi ir. Pašas dārgākās NFS automašīnas ar augstākajiem veiktspējas uzlabojumiem var sasniegt pat 380 km/h, kas no bampera kameras skatpunkta šķiet zibenīgi. Turklāt spēle bieži izskatās burvīgi. Problēma, kas parādās no 200 km/h un vairāk, ir tā, ka GPS dotās norādes, kas izpaužas kā gaiši zilas bultas uz zemes, zaudē savu efektivitāti. Ir ļoti viegli palaist garām indikāciju, kad "lido" ar 250 km/h. Varbūt būtu labāk, ja trases tiktu norobežotas kā vecajās seriāla daļās.

Ja nogriežaties nepareizajā ielā, nav iespējams nospiest taustiņu Reset, jo tāda nav – gluži tāpat kā pauzes. Jā, NFS nevar nopauzēt, lai aizietu izdarīt kaut ko svarīgāku! Pa pasauli visu laiku braukā mākslīgā intelekta vadīti auto, kas imitē īstus spēlētājus, rīkodamies kā idioti. Šad un tad sacīkstes izbojā kāds no tiem, traucoties braukšanai pretējā virzienā. Ghost Games ir pārcentušies, mēģinot vienspēlētāja režīmā radīt tiešsaistes sajūtu. Pieaugot ātrumam, mākslīgais intelekts vairs nespēj savaldīt pretinieku automašīnas. Reizēm vērojams arī jūtams gumijas bantes efekts, taču tas, šķiet, ar atjauninājumiem ir ticis ierobežots. Ventura Bay policija nav sevišķi kompetenta savā darbā, tāpēc bēgšana no likuma kalpiem nav diezko aizraujoša, kad ir jāgaida, līdz viņi jūs panāk.

NFS 2016. gadā iznākot uz PC, spēlei tika pievienoti daži uzlabojumi, to skaitā iespēja pašam slēgt pārnesumus. Diemžēl tajā brīdī, kad savu Honda S2000 ieliekat 7. "robā", ir skaidrs, kāpēc iespēja sākotnēji netika iekļauta – izstrādātāji transmisijai nav pievērsuši lielu uzmanību. Tāpat klāt nāca dragreisa režīms, kas ir visai nožēlojams, piedāvājot vien 5 sacīkstes pa visu Ventura Bay. Cerams, ka novembrī gaidāmajā NFS: Payback būs redzama jauno izstrādātāju izaugsme.

4. attēls

Kopumā 2015. gada Need For Speed turpina virzienu, kurā seriāls aizgāja ar Underground daļām, taču to izbaudīs arī tie, kuriem patīk braukt, ne tikai izrādīties. Ātruma šajā daļā netrūkst, tāpat arī pielāgošanas iespēju, taču vēlētos skaidrākas GPS norādes un gudrāku mākslīgo intelektu. Obligātais pieslēgums internetam un mēģinājums pielīdzināt vienspēlētāja režīmu interneta mačiem gan ir pilnīgi garām.


Žanrs: Racing

Platformas: Xbox One, PS4, Windows

Izstrādātājs: Ghost Games

Izdevējs: Electronic Arts

Iznākšanas datums: 05.11.2015.

304 skatījumi 2 komenti kudos

Raksta autors

19 komentāri Augusta izlozē Hellblade: Senua's Sacrifice
10.Augusts 2017 09:42
goodman2576

2 Komentāri

17.Augusts 2017 12:57
goodman2576 Redaktors

Tas kas man nepatīk, ka pilsēta ir izmirusi. Nav īstas illegal racing sajūtas pa pilnām pilsētas ielām, Imo tomēr bija jābūt vairāk otrā plāna transportam, kas bezmērķīgi vizinās pa visu pilsētu un traucē nelegālām sacīkstēm. Lai gan tā kā darbība pamatā notiek slapjā naktī, tad var jau būt ka ir ok. Katrā ziņā paldies par objektīvu un interesantu apskatu.

17.Augusts 2017 17:47

Pilnībā apmierināja manu vajadzību vizināties pa tukšu pilsētu nakts vidū. Manuprāt, viena no labākājām NFS daudzos gados, neskatoties uz kritiku no daudziem.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!