Apskats: Mario + Rabbids Kingdom Battle

Mario iepazīstas ar XCOM un Ubisoft trakajiem trušiem

6.Oktobris 2017 09:03
genotsiid

Kad dzirdam par jaunu Mario spēli, ir divi pieņēmumi, kas gandrīz automātiski parādās domās. Pirmkārt, tā ir kaut kāds "platformeris", kur ūsains vīriņš zilās biksēs skrien un saplacina pretiniekus, uzlecot tiem uz galvas, un kur ir kārtējo reizi jāizglābj princese. Otrkārt, tas ir Japānā radīts produkts. Lai gan pirmo pieņēmumu apgāž katra otrā spēle ar vārdu Mario tās nosaukumā (piemēram, lieliskās Mario Kart), tas, ka tā ir izveidota uzlecošās saules zemē, ir bijis garantēts kā meli politiķu priekšvēlēšanu kampaņās. Līdz šim brīdim.

Mario + Rabbids Kingdom Battle (turpmāk – M+R) ir pāris Ubisoft studiju kopdarbs, kas, īsi sakot, apvieno Nintendo radīto pasauli ar Raving Rabbids tematiku, pa vidu ieliekot gājienu stratēģijas cīņas, kas ļoti atgādina XCOM: Enemy Unknown redzētās. Ja septembrī ieskatījāties pasaules apskatu rezultātu apkopotājlapā Metacritic, noteikti spēļu sadaļas augšgalā pamanījāt arī M+R. Jā, arī Eiropā cilvēki prot radīt ļoti labu Mario, taču ir nianses un kļūdiņas, ko japāņi diez vai pieļautu.

1. attēls

Truši ir izjaukuši Sēņu karalistes pastāvošo kārtību

Iemesls abu uzņēmumu seriālu sajaukumam ir tāds, ka kāda zēna izgudrotās brilles, kas prot savienot jebkuras divas lietas, nonāk trako trušu (Rabbids) rīcībā, kad viņi ar savu laika ceļošanas veļasmašīnu parādās puiša darbnīcā. Kamēr pārējie ar milzu sajūsmu izmēģina visādus cilvēku pasaules labumus, piemēram, rotaļlietas ar Mushroom Kingdom tēmu, viens no baltajiem ķēmiem pārāk aizraujas ar fantastisko ierīci, pārvēršot citus Mario pasaules iedvesmotos hibrīdos un trāpot laika mašīnai, kas lielāko daļu telpas satura iesūc sevī iekšā un caur portālu debesīs izmet alternatīvā dimensijā. Šeit atkal tikai Mario un draugi var izglābt Sēņu karalisti un atgriezt pastāvošo kārtību.

Viens no lielākajiem M+R plusiem ir tas, kā dizaineri audiovizuāli ir īstenojuši pasauli un tās tēlus. Lai gan pāris lietas, piemēram, monētas un maģiskās sēnes, kas atjauno veselību, nav sevišķi mainījušās ne pēc izskata, ne radītās skaņas, tādi Mario raksturīgi priekšmeti kā zaļās caurules tagad ir baltā krāsā un apveltītas garām ausīm. Savukārt spēles gaitā satiekam Sēņu karalistes varoņus gan to klasiskajā izpildījumā, gan arī hibrīdu formā – piemēram, sākotnējā komanda sastāv no parastā Mario, kamēr Peach un Luigi ir trušu versijās.

Tikmēr visas četras M+R ietvertās pasaules seko Nintendo seriāla tipiskajai formulai, sākot ar draudzīgu un saulainu vietu un beidzot ar Bowser teritoriju, kam ir raksturīgi cietokšņa mūri, ļaunā tēla atribūtika visās malās un lavas ezeri. Atšķirība ir tāda, ka no cilvēku pasaules iesūktie priekšmeti ir izmētāti pa visu karalisti un ir krietni lielāka mēroga, tātad līmes tūbiņa, telpaugi un rotaļu kluči mēdz būt milzīgi šķēršļi, kam jātiek garām. Bieži līmeņu fonā redzami dažādi interesanti skati, piemēram, tualetes pods, kurā peld truša izrotāta gumijas pīlīte vai lavā iegrimis velosipēda klanis ar pedāļiem un ķēdi.

2. attēls

Bieži nākamo cīņu var redzēt jau pa gabalu

Ne velti Digital Foundry M+R sauc par vienu no neticamākajiem Switch tehniskajiem paraugdemonstrējumiem, jo tā izskatās lieliski. Spēle strādā uz Snowdrop – tā paša grafiskā dzinēja, kas darbina Tom Clancy's The Division. Tekstūras ir spilgtas un asas, malas izskatās gludi, un, lai gan kāds kadrs mēdz šad tad pazust, "freimreits" lielākoties ir stabili 30 FPS. Pats iespaidīgākais gan ir izzīmēšanas attālums – nereti pa gabalu fonā var redzēt nākamo cīņu, kur pretinieki jau ir ieņēmuši pozīcijas. Tas viss vieš cerību nākotnē ieraudzīt arī citus lielus Ubisoft produktus uz Nintendo platformas.

Runājot par spēles procesu, M+R sastāv no divām ļoti atšķirīgām daļām. Pirmā ir pārvietošanās pa pasaulēm. Jūs vadāt robotu vārdā Beep-O, kurš sākotnēji bija zēna izgudroto briļļu mākslīgā intelekta kontrolēts asistents, taču Sēņu karalistē pastāv fiziski. Kaut arī tas planē gaisā, ripai līdzīgais priekšmets neprot pārlidot pāri aizām vai šķēršļiem. Arī tam vienmēr sekojošā komanda prot tikai staigāt, taču ne lēkt.

Jaunas spējas tiek iegūtas, pieveicot kādu no pasaulēm. Piemēram, pati pirmā nopelnītā prasme ļauj bīdīt priekšmetus – cerams, ka jums patīk stumdīt klučus, jo darbība tiek lietota vienkāršu mīklu atrisināšanai, taču no tās izvairīties nav iespējams. Daudzviet var atgriezties atkal, lai izmantotu prasmes, kas, pirmoreiz tur esot, trūka. Tiek iedrošināts izpētīt pasaules, lai atvērtu dārgumu lādes, kas satur jaunus ieročus, vienības uzlabojumu atslēgšanai un dažādus suvenīrus, ko apskatīt muzejā (3D modeļi, mūzika utt.). Katrā ziņā nevienā brīdī M+R nav standarta Mario.

3. attēls

Cerams, ka jums patīk bīdīt klučus, jo no tā izvairīties nevar

Tas, kur spēle pilnīgi atšķiras no Nintendo seriāla, ir cīņās. Lai gan tās atgādina XCOM "rebūtu", ir daudz būtisku atšķirību. Pamati ir tādi paši – vienas komandas dalībnieki katrs reizi savā gājienā var paveikt darbības (piemēram, skriet, ieņemt aizsegu un šaut). Kad visi ir beiguši, kārta tiek dota pretiniekiem, kuri dara to pašu. Uzvar tie, kuri izdzīvo. Mēdz būt nelielas variācijas, piemēram, kādam ir jāsasniedz norādītā zona vai jāuzveic boss. Ir arī pārbaudījumi, kas tiek atslēgti, pabeidzot katru pasauli. Tajos var sagaidīt dažnedažādus pārsteigumus un sarežģītas situācijas.

Tomēr arī ārpus neobligātajiem uzdevumiem saskarsieties ar grūtībām. Lai gan M+R rada iespaidu par bērniem draudzīgu spēli, bieži vien tā liks nobļauties arī pieaugušajiem. Katra konflikta sākumā piedāvātā Easy Mode iespēja neglābs tos, kas pastāvīgi veic neapdomīgus vai pārlieki riskantus lēmumus. Kaut arī nomirt uz neatgriešanos nav iespējams un cīņas var vilkt garumā ilgi un dikti, labākos vērtējumus un atalgojumu saņemsiet tikai tad, ja iekļausieties ieteicamo gājienu skaita rāmjos un komandas biedriem būs saglabāta vismaz neliela daļa dzīvības stabiņa.

4. attēls

Domājams, jebkurš stratēģijas piekritējs būs apmierināts

M+R satur lielu daudzumu taktisko iespēju, kas tikai aug, pērkot un papildinot tēlu prasmes. Pretiniekiem var iešaut gan tieši, gan ar dažādiem palīglīdzekļiem un trāpīšanas iespēja vienmēr ir 0, 50 vai 100 procenti, kamēr mainīgais ir trieciena spēks, ko parasti norāda kādā diapazonā. Savukārt garantēti nodarīsiet kaitējumu, kad tiks iedarbināta spēja, kas ļauj šaut ārpus sava gājiena un kas ļoti atgādina XCOM piedāvāto Overwatch, pat atdarinot tās animāciju. Lai iegūtu labāku pozīciju, iespējams mērot lielus attālumus, kā īsceļus izmantojot baltās caurules vai palecoties uz komandas biedru galvām. Ir liels gandarījums, kad izdodas vienā gājienā veiksmīgi apvienot vairākus spēles procesa elementus. Domājams, jebkurš stratēģijas piekritējs būs apmierināts.

Runājot par niansēm un nelielām kļūdām, ko mēs, visticamāk, neredzētu, ja M+R būtu Nintendo produkts, jāpiemin dažas lietas. Ir tādi sīkumi kā, piemēram, asais fonts teksta kastēs, kas īsti nepiestāv rotaļīgajai grafikai, un veids, kādā tiek iepazīstināti Beep-O spēju atjauninājumi (tos piešķir bez jebkāda paskaidrojuma, tāpat vien), taču netrūkst arī nopietnākas problēmas. Grūtības pakāpe lielākoties ir vidēji augsta, bet godīga, tomēr pāris vietās tā uz vienu cīņu pieaug kā pēkšņs kalns citādi lēzenā meža trasē.

Tā nu 2. pasaules pēdējo bosu cīņu uzvarēju tikai pēc tam, kad iegādājos papildu uzlabojumus, kurus varēju atļauties pēc 2 stundām darba, izpildot visus tobrīd pieejamos neobligātos uzdevumus. Savukārt uzvara M+R finālā bija laimīga sagadīšanās, pretinieka izkliedētajam šāvienam skarot ne tikai manu pēdējo uz kājām stāvošo varoni, bet arī galveno ļaundari, kuram ir 4800 dzīvības punktu (parasts šāviens nodara ap 200 vienībām kaitējuma, un komandā ir 3 biedri). Otra nopietnā – kaut mazākā – problēma gadās diezgan reti, taču ir ļoti kaitinoša – kamera stilīgajās XCOM tipa animācijās mēdz kaut kur iesprūst, neparādot, kā šāviens trāpa mērķim un cik lielu kaitējumu tas nodara. Iespējams, daļa no ķibelēm tika atrisināta ar pirmās dienas atjauninājumu, ko neesmu instalējis.

5. attēls

Tiek piedāvāts arī Co-Op režīms, kura jēga nav skaidra

Kopumā Mario + Rabbids Kindgom Battle ir gudri izveidota, vizuāli iespaidīga un ar plašām taktiskajām iespējām apveltīta gājienu stratēģijas spēle. No lieliskuma to attur pāris lēcieni grūtības pakāpē un dažas nianses, kas liek noprast, ka šis nav Nintendo radīts produkts. Pagaidām tas viennozīmīgi ir Switch labāko spēļu vidū.

Par atbalstu (lielu atlaidi) pateicamies:

Gamestar.ee


Žanrs: Turn-based strategy

Platformas: Switch

Izstrādātājs: Ubisoft Paris, Ubisoft Milan

Izdevējs: Ubisoft

Iznākšanas datums: 29.08.2017.

583 skatījumi 0 komenti kudos

Raksta autors

3 komentāri Cuphead apskats
4.Oktobris 2017 13:17
Homērs

0 Komentāri

Nav pievienots vēl neviens komentārs, bet Tu vari būt pirmais!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!