Atgriežoties pie Ghost Recon Wildlands

Gada spēle? Nopietni!?

7.Janvāris 2018 13:53
genotsiid

Nav šaubu, ka 2017. gads spēļu ziņā ir bijis neredzēti labs, iznākot visādiem grāvējiem. Daudzus negaidīti pārsteidza Guerrilla Games darbs Horizon Zero Dawn, kas ir ļoti atšķirīgs no izstrādātāja agrākā veikuma. Savukārt Switch konsoles parādīšanās veikalu plauktos sniedza tādas augstu vērtētas spēles kā The Legend of Zelda: Breath of the Wild un Super Mario Odyssey, kamēr JRPG entuziasti beidzot sagaidīja Persona 5. Un kurš būtu domājis, ka publiku sajūsminās jauna NieR daļa? Ja palūkojamies uz mazliet pieticīgākiem produktiem, 2017. gada labāko spēļu sarakstos bieži parādās arī Hellblade: Senua's Sacrifice, What Remains of Edith Finch un Cuphead.

Par laimi vai nelaimi, neesmu no tām mēģinājis nevienu, ja neskaita Switch produktus vien pāris stundas katru, kas ir krietni par maz viedokļa veidošanai. Tā iemesla dēļ ieteiktu uz šo rakstu – kā jebkuru informāciju, ko lasāt – skatīties ļoti kritiski.

Problēma ar "gada labāko" sarakstiem ir tā, ka visu 12 mēnešu laikā izdoto nopietni izmēģināt nav iespējams, ja vien videospēļu/datorspēļu apskatīšana nav pilnas slodzes darbs. Ja nu jums kaut kādu iemeslu dēļ ir tik daudz brīva laika un finansiālu līdzekļu, lai to varētu paveikt neatkarīgi, kā gan jūsu organisms spēj paciest visus tos 35 stundu garos piedzīvojumus (nemaz nerunājot par simtstundniekiem, kā Persona 5 un Xenoblade Chronicles 2)?

1. attēls

Kā noprotat, Game of the Year padarīšana man šķiet visai muļķīga, ja runājam par kaut kādu objektīvu skatījumu, taču minēt savus gada favorītus – kāpēc gan ne? Dažādu iemeslu un sagadīšanās dēļ šogad esmu mēģinājis visādas spēles, par kurām lielākoties varat izlasīt lapas sadaļā "Spēļu apskati". Atlasot no tām savas mīļākās, nonāku pie šāda saraksta (alfabētiskā secībā):

Droši vien jau ievērojāt, ka tajā nav nosaukuma, par ko, galu galā, ir šis raksts. Tas tādēļ, ka listē iekļautie vārdi apzīmē ļoti labus vai pat lieliskus produktus, kas diemžēl lielāku vai mazāku trūkumu dēļ nenopelna manas visiecienītākās 2017. gada spēles titulu. Piemēram, Little Nightmares bojā ķibeles ar vadību, kamēr Yakuza 0 ir pamatīgi uzlabots, taču iepriekšējām daļām pārāk līdzīgs piedzīvojums.

2. attēls

Atkal lejupielādējot un palaižot Tom Clancy's Ghost Recon Wildlands (turpmāk – GRW), jau atkal apbur virtuālā Bolīvija – satriecoši skaistā un daudzveidīgā "smilškaste". Šoreiz izveidojot sieviešu kārtas varoni, secinu, ka dialogi un citu tēlu izturēšanās pret viņu ir identiski vīrietim, ieskaitot locījumus sarunās iekļautajiem spāņu valodas vārdiem. Šķiet, Ubisoft iespēju izveidot daiļā dzimuma pārstāvi iekļāva tikai tādēļ, lai sociālās taisnības cīnītāji jeb SJW uzvestos pieklājīgi.

Turpinot par trūkumiem, ielādes laiki vēl aizvien ir mokoši ilgi, un skaļā ventilatora griešanās liek nožēlot, ka savu salūzušo PS4 konsoli neaizvietoju ar Slim modeli. Kad helikopteram trāpa pretgaisa raķete un nokrītu nekurienes vidū, atkal pārliecinos par Bolīvijas vietām sterilo pasauli, kas laikam ir neizbēgami tik lielai kartei. Šķiet, teju katras sandbox spēles lāsts.

Kad objektivitātes vārdā ir izskatīti GRW lielākie mīnusi, varam pievērsties labajam. Varbūt vainīgs bija mans klikšķošais cietais disks, kas dažos mēnešos nobeidzās, taču ar PS4 oriģinālo HDD tagad spēle strādā daudz gludāk, nekā to atceros darbojamies. Turklāt ne tikai ar auto braukt ir vieglāk, bet arī lidot, jo helikoptera vadība standarta iestatījumā pēc vairākiem atjauninājumiem ir daudz vienkāršāka, vairāk atgādinot citos atvērtās pasaules produktos manīto.

3. attēls

Lai gan diez vai politisku iemeslu dēļ vēl kādreiz redzēsim spēli ar mūsdienu tematiku, kurā amerikāņu valdības slepena specvienība "atbrīvo" citu valsti, GRW jeņķus un nemierniekus arī parāda kā draņķus, kaut arī mazākā mērā nekā Santa Blanca karteli. Far Cry 5 (iznākšanas datums pagaidām atlikts par mēnesi) sola labāk atspoguļot to, kā lietas notiks turpmāk. Jebkurā gadījumā Bolīvijas tīrīšanas process ir ļoti baudāms. Katram šāvienam ir jūtams svars, kad lode trāpa pa pretinieka miesu. Iezagties ienaidnieku apsargātā teritorijā un nogalināt visus, neiedarbinot trauksmi, arī ir ļoti atalgojoši sajūtu ziņā.

Kaut arī tas ir pailgs "grainds", sasniedzot 15. tēla līmeni, var iegādāties sprāgstošā drona uzlabojumu, kas GRW padara vēl jautrāku. Tā kā daļa uzdevumu pieprasa atrast un neitralizēt ienaidnieku vai divus, ir ļoti patīkami, ka var ietaupīt laiku un nervus, nesperot ne soli pretinieku teritorijā, tā vietā aizlidojot līdz mērķim un nospiežot vienu pogu, lai eksplodētu. Burvīgi.

Kā jau minēts, virtuālā Bolīvija ir ļoti bagātīga atvērtā pasaule, tāpēc tās 21 fiktīvo provinci iepazīt ir tīrā bauda arī otro reizi. Sāls ezers, tuksneši, džungļi, sniegoti kalni, Nāves ceļš, ezeri, upes u. c. ģeogrāfiski interesantas lietas sagaida tos, kuri ir gatavi ceļot. Tuvplānā varbūt viss neizskatās tik pārliecinoši, bet caurbraucot iespaids ir spēcīgs. Vismaz man.

4. attēls

Var jau būt, ka GRW ir palikusi atmiņā vislabāk tādēļ, ka to spēlēju aptuveni 40 stundu (arī pēc apskata uzrakstīšanas, kas notiek reti), taču arī Mario + Rabbids un Yakuza 0 veltīju līdzīgu daudzumu laika, bet tās neatminos ne tuvu ne tik spilgti. Vai jums jaunākā Ghost Recon patiks, droši vien ir atkarīgs no tā, cik liela tolerance ir pret militārajiem "šūteriem" un cik noguruši esat no atvērtās pasaules mantiņu kolekcionēšanas un uzdevumu pildīšanas produktiem.

Līdzīgi kā Little Nightmares un Resident Evil 7 gadījumā neieteiktu iegādāties GRW papildinājumus, jo tie nav vienā līmenī ar pamata spēli, vismaz ne tad, ja piedzīvojumā dodaties viens pats, izmantojot mākslīgā intelekta sabiedroto palīdzību. Narco Road mutē atstāja īpaši nelāgu garšu, lai gan kopā ar 3 cilvēkiem varētu būt ļoti jautra padarīšana.

Tā nu savas 2017. gada spēles titulu sprāgstoša drona formā piešķiru atvērtās pasaules militārajam šaujamgabalam Tom Clancy's Ghost Recon Wildlands. Gan jau kaut kad izmēģināšu arī NieR, Horizon un Edith Finch, lai tikai pēc tam sevi saukātu par idiotu, ka novērtēju Wildlands tik augstu, taču tik drīz tas nenotiks, jo arī šogad esmu apņēmies samazināt tēriņus. Jāiziet taču uzkrātais iesākto un nemēģināto spēļu "kalns"! Lai šis gads izdodas tikpat labs kā iepriekšējais! Protams, ne politiskajā ziņā...


Ko jūs, lasītāji, sauktu par savu 2017. gada spēli un kādēļ?

920 skatījumi 2 komenti kudos

Raksta autors

1 komentārs BESL Pro - Baltijas eSporta Līga
5.Janvāris 2018 13:38
GOEXANIMO

2 Komentāri

7.Janvāris 2018 18:03

Diemžēl nav man tāda dzelža, lai spēlētu jaunākas spēles. Līdz ar to nevaru spriest par jaunākajām spēlēm.Cik no apskatiem un atsauksmēm zinu tik arī ir. Bet tas nav objektīvs vērtējums.

8.Janvāris 2018 12:58
Eking Redaktors

Paldies par pārdomām par atgriežanos pie GRW. Man tā arī palika GRW (un arī Persona 5) 2017.gada backlogā un doma atsākt spēlēt to. Tā biju nospēlējis GWR ap 5-7 stundām un tīri labi patika, coopā bija jautri. 2017.gada martā/aprīlī masīvu laiku paņēma Nier Automata, Andromeda un Horizon katra ap 40-60 stundām plus 10 stundu piedzīvojums ar RE7, tā arī palika atstāts novārtā GWR.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!