Apskats: DRAGON BALL FighterZ

Ka-me-ha-me-HĀ! Ta-is-ni-se-JĀ!

6.Februāris 2018 09:14
genotsiid

Apskatītā versija: Windows

Neko daudz nezinot par populāro anime seriālu Dragon Ball Z (turpmāk – DBZ), sākšu ar komplimentu jaunākajai tā pasaules spēlei FighterZ, ko tagad var izteikt reti kuram lielbudžeta grāvējam – tā uz cietā diska aizņem mazāk nekā 5 GB, ielādes ir ātras, un dators, visu liekot uz augstiem iestatījumiem, nav sevišķi skaļāks kā bezdarbības stāvoklī. Salīdzinājumam Tekken 7: teju 63 GB, mokoši gari «loudingi» un specefektiem pārbagāts attēls, kas liek videokartes ventilatoram griezties jūtami skaļāk.

Iemesls FighterZ mazajam izmēram un pieticīgajām prasībām pret aparatūru nav ne vāja grafika, ne satura trūkums (lai gan tas ir diskutabls jautājums). Lietojot iecienīto Unreal Engine 4, izstrādātājiem Arc System Works ir izdevies ļoti pārliecinoši atveidot multiplikācijas seriāla izskatu (detalizētai analīzei skatieties Digital Foundry video!). DBZ pārspīlētība ir izcili iemiesota ar milzu sprādzieniem un ki enerģijas šāvieniem. Kur gan ne labāk ar to iepazīties kā aptuveni 12 stundas garajā stāsta režīmā?

1. attēls

Multiplikācijas seriāla izskats ir ļoti labi atveidots

Sākas viss ar to, ka cīkstoņi vairs visādu apsvērumu dēļ nevar izmantot savas spējas patstāvīgi, tāpēc glābējs esat jūs, spēlētājs, kurš ir cilvēka dvēsele, kas iemiesojas Goku un pārējos seriāla tēlos. Saikni stiprināt, cīnoties ar pretiniekiem, uzvarot un tādējādi pelnot pieredzes punktus, kas paaugstina jūsu Link Level. Ar laiku iegūstat ne vien garāku veselības stabiņu, bet arī jaunas prasmes, ko «uzvilkt» (piemēram, palielinātu uzbrukumu spēku vai lielāku XP daudzumu).

Lai gan sižets ļauj labi iepazīties ar visiem cīnītājiem, tas ātri apnīk. Starp mačiem pārvietošanās notiek gājienos pa nelielu pasaules karti, kurā ir izvietoti pretinieku simboli – uzkāpjot uz tiem, sākas konflikts. Daži sniedz īsas pamācības, citi atslēdz jaunas prasmes (bet ne kustības), savukārt vēl citos atbrīvojat dažādus tēlus, iegūstot viņus kā sabiedrotos. Diemžēl drīz vien parādās rutīna, kad divdesmito reizi stājaties pretī tiem pašiem kloniem, režīmu interesantāku padarot vien īsiem sižeta fragmentiem. Tajos ekrāna apakšā ir rāmis ar tekstu, kas jātin uz priekšu kā RPG žanra spēlēs. Priecē, ka ainas ir animētas un ierunātas (izvēlei – angļu vai japāņu dublējums).

2. attēls

Vienveidīgi uzdevumi un sākotnēji zema grūtības pakāpe = apnicīgs stāsta režīms

Režīms ir sadalīts trīs daļās, kurās to pašu sižetu redzat no dažādām perspektīvām. Pirmā, protams, pievērš uzmanību Goku, Krillin, Bulma u. c. labajiem tēliem. To īpaši apnicīgu gan padara, manuprāt, pārlieku zemā grūtības pakāpe. Kad pēc vairākām stundām tā pēkšņi pieaug – pat pārāk strauji – , FighterZ beidzot kļūst interesanta, pretiniekiem iemācoties lietot garākas kustību kombinācijas un superpaņēmienus, bet tad atkal sākat no nākamās stāsta daļas, vēlreiz lēnām ceļot pārbaudījumu smagumu. 12 stundu darba rezultāts, galu galā, ir Android 21 varoņa atslēgšana, kas ir laba balva, tomēr diez vai sniegs jums kādas priekšrocības pār citiem.

Labi vien ir, ka tā, jo – kā jau konkurētspējīgai fighting žanra pārstāvei pienākas – FighterZ iekļautie cīnītāji visi ir vienlīdzīgi spējīgu spēlētāju rokās. Arc System Works labi zina, ko dara, šoreiz piedāvājot ļoti ātru un reibinošu 3 pret 3 kaušanos 2D plaknē. Ja esat spēlējuši Marvel vs. Capcom daļas, pie pults jutīsieties kā mājās. Ir taustiņš vieglajam, vidējam un stiprajam sitienam, uzbrukumam no attāluma, tad vēl divas pogas, kas veltītas komandas funkcijām, piemēram, tēlu maiņai vai palīdzībai. Pārslēdzot varoņus, pārējie fonā var lēnām atgūt veselību, kas ir ierasta lieta t. s. tag «faitingiem».

3. attēls

Tā kā šī ir DBZ spēle, iespējams pretinieku aizsist tik tālu, ka abu komandu cīnītāji nemaz neietilpst vienā ekrānā, tāpēc ir svarīgi spēt ātri panākt sāncensi. Nospiežot pults labo «trigeri», jūsu tēls aizšaujas pretī ienaidniekam, ļaujot gaisā uztaisīt garu kustību kombināciju, kam pielikt punktu ar iznīcinošu superuzbrukumu, kas visu displeju klāj ar, piemēram, sprādzieniem. Lai gan var mēģināt bloķēt un atvairīt sitienus un šāvienus, seriālam visraksturīgākie mači rodas, kad abas komandas ir pastāvīgā ofensīvā. Tādu mirkļu izraisītajā – vēlams, kontrolētajā – haosā arī mēdz būt pagrūti saprast, kas vispār notiek. FighterZ ir pilnīgs pretstats intīmajai un koncentrētajai Virtua Fighter, kā arī tās atvasinājumiem.

Tā kā tieši mierīgākais fighting paveids ir manā gaumē, kamēr ceturtdaļapļa kustības ar kreiso īkšķi ir sens klupšanas akmens, tāpat kā Street Fighter nespēju pilnīgi izbaudīt jaunāko DBZ spēli, tomēr viens ir skaidrs – FighterZ ir pirmšķirīga sava žanra pārstāve. Kaut gan izgāju sižeta režīmu un domāju, ka esmu labi satrenējies, mans 2. tiešsaistes mačs parādīja, kā ir jākaujas. Pretinieka statistika vēstīja, ka viņš ir uzvarējis tikai 1 no 3 cīņām, tomēr tā garie gaisa «kombo» neļāva atgūties, ātri sagraujot jebkādu pārliecību par savām spējām. FighterZ varētu dēvēt par viegli apgūstamu kaušanos, taču meistarību, kā parasti, sasniegs tikai retais.

4. attēls

Ir skaidri redzamas izstrādātāju ambīcijas sacensību publikas virzienā. Diemžēl savienojuma problēmas pagaidām bojā prieku. Katru reizi uzsākot spēli, visi automātiski tiek pievienoti tiešsaistes centrālajai pasaulei, kurā manāms, kā citi cilvēki cīnās savā starpā vai skraida apkārt (uz PS4 laikam tikai tad, ja maksā par PS+). Tā gan droši vien ir lietotāju vaina, bet Austrumeiropas serverī, demonstratīvi nostājoties arēnas cīņu zonā, kartes vidū, var 5 minūtes gaidīt un tā arī netikt pie kaušanās, daudziem paskrienot jums garām, izrādot mazu interesi.

Protams, nākamais solis tad ir meklēt kādu sāncensi citā pasaules malā ranga vai parastajā mačā. Diemžēl tur arī viss neiet tik gludi, kā cerēts. Šķiet, jāpriecājas, ja minūtes laikā izdodas atrast pretinieku un viņš vai viņa apstiprina izaicinājumu. Tad vēl laikam aiz sajūsmas jālēkā, ja cīņas vidū nepārtrūkst savienojums. Varbūt šīs ir tikai Steam versijas vai pat manas ķibeles, bet grūti iedomāties, ka situācija var būt tik bēdīga spēlei, kas it kā ir pārdota vairāk nekā 2 miljonos eksemplāru. Ja tomēr labāk gribas piekaut mākslīgo intelektu, ir treniņu iespējas un īss Arcade Mode ar strauji pieaugošu grūtības pakāpi.

5. attēls

Galu galā, DRAGON BALL FighterZ ir pilnasinīga 3 pret 3 kaušanās spēle, kas ļoti labi atveido anime izskatu un pārspīlētību. Tā ir patīkami pieticīga pret datora resursiem. Diemžēl stāsta režīms ir apnicīgs, kamēr grūtības atrast tiešsaistes mačus un savienojuma problēmas traucē cīnīties pret citiem cilvēkiem... vai androīdiem, reptiļiem, pelēkajiem un visādiem citādiem radījumiem – gan jau labi zināt, ko sagaidīt no Dragon Ball trakās pasaules.


Žanrs: fighting

Platformas: Windows, PS4, Xbox One

Izstrādātājs: Arc System Works

Izdevējs: Bandai Namco Entertainment

Iznākšanas datums: 26.01.2018.

280 skatījumi 3 komenti kudos

Raksta autors

Atstāt komentāru Yakuza 6 iznākšana atlikta par mēnesi
3.Februāris 2018 08:33
genotsiid

3 Komentāri

7.Februāris 2018 08:12

Vienmēr esmu ar kritisku aci skatijies uz cīņas spēlēm, kuras nav Mortal Kombat vai Tekken. Tā vien šķiet, ka jāpamēģina šī spēle, jo mans pc varētu godam izturēt spēles prasības. Cik atminos, tad arī Dead Or Alive 5 bija visai pieticīgas prasības pret pc.

7.Februāris 2018 12:29
genotsiid Redaktors

@Surītis Negribu, atrunāt, bet:

  1. Pagaidām pamēģināšana tev izmaksās vismaz € 40.
  2. Prasības ir vairāk pieticīgas pret videokarti, bet ne CPU. (Japāņiem gan ir tendence pārspīlēt šajā jautājumā. Man procesors atbilst minimumam (i5-3470), bet gan jau moderns i3 arī pavilktu.)
  3. Unreal Engine 4 vajag mūsdienīgu GPU (DirectX 11, SM 5.0) – Radeon HD 6870 1 GB vai GeForce GTX 650Ti 1 GB.

Dead or Alive 5 ir DirectX 9.0c spēle. Atceros, ka to bez problēmām pat darbināju uz Linux caur WINE. Tai tiešām ir zemas prasības.

7.Februāris 2018 19:56

@genotsiid Nav jau tik steidzami. Ja uz Ziemīšiem būs par labām cenām, tad ir iespēja!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!