Apskats: Devil May Cry HD Collection

Capcom atkal slinko

18.Marts 2018 16:03
genotsiid

Apskatītā versija: PlayStation 4

Kopš pārdošanā parādījās konsoles, kas spējīgas bez lielas piepūles uzzīmēt HD standarta attēlu, bieži tiek pārizdotas vecākas spēles. Lai gan gandrīz katrs izdevējs nosaukuma galā pieliek "HD", pieejas mēdz būt dažādas. Piemēram, Sony noalgotās studijas parasti pārstrādā saturu atbilstoši mūsdienu prasībām (sk. Shadow of the Colossus), tikmēr Capcom vairāk vai mazāk "portē" savus vecos produktus jaunām sistēmām. Diemžēl Devil May Cry (turpmāk – DMC) seriāls ir saņēmis otrā tipa HD remāsteru.

Gluži tāpat kā pirms pāris mēnešiem izlaistā Ōkami HD arī šis produkts jau vienreiz ir izdots uz iepriekšējās paaudzes konsolēm. Atšķirība gan tāda, ka DMC daļu pseidoreālistiskā grafika nepavisam neizskatās glaimojoši Full HD izšķirtspējā, tāpēc Capcom minimālais ieguldījums jo īpaši krīt acīs. Un kas tā par kolekciju, kas iekļauj tikai 3 no 5 seriāla spēlēm!? Ak, pareizi – DMC4 un DmC jau tiek tirgotas atsevišķi! Par laimi, HD Collection satur labas spēles. Vismaz divas. Un tā ir interesanta retrospektīva.

1. attēls

Pirmā DMC dienasgaismu ieraudzīja 2001. gadā uz PlayStation 2 sistēmas. Sākotnēji iecerēta kā spraigāka Resident Evil daļa ar stilīgu galveno varoni, tā drīz vien ieguva savu identitāti. Visuzkrītošākā Capcom šausmu seriāla pazīme viennozīmīgi ir fiksētā kamera, kas nepatīkami pārsteidz, kad pēkšņi parāda notiekošo no pavisam cita rakursa. Tā kā tankam līdzīgā vadība ir nomainīta pret daudz brīvāku pārvietošanos, regulāri attopamies, ka dēmonu iznīcinātājs Dante skrien nevēlamā virzienā.

Ja tomēr pielāgosieties DMC dīvainībām, atklāsiet ļoti spraigu un atalgojošu spēli – tas ir, ja jums patīk hack and slash žanrs. Kā jau savas paaudzes interaktīvās izklaides produktam ierasts, nav nekādu pamācību – jālasa diskam līdzi dotās instrukcijas. Diemžēl HD variants neiekļauj tās pat digitālā formātā. Nekā sarežģīta gan nav. Uzdevums ir tikt līdz līmeņa beigām. Pa ceļam jācīnās ar visādiem mošķiem, lai attaisītu aizvērtas durvis. Ik pa laikam kādam lielākam radījumam ir jāiztukšo veselības stabiņš.

Kaut arī DMC ir 23 līmeņi, tie ir ļoti īsi, kopumā pabeidzami sešās septiņās stundās. Viss notiek ļoti aši, atgādinot spēļu automātus, bet ar iespēju saglabāties un iegādāties uzlabojumus. Lai gan izvairīšanās sistēma un vadība kopumā ir nedaudz kokaina, nepaies ne ilgs laiks, kad jau pastāvīgi taisīsiet A un S klases uzbrukumu virknes, zobenam cērtot un pistoļu stobriem kūpot. Kaut gan trīsdimensiju Ninja Gaiden ir pārāka (raksta autora viedoklis), tā nevar sacensties ar DMC eleganci.

2. attēls

Pirmajai daļai saņemot augstus novērtējumus, protams, Capcom nolēma izveidot arī turpinājumu. Kaut kāda iemesla dēļ gan DMC režisors Hideki Kamiya izstrādē netika pieaicināts, tāpēc nav brīnums, ka rezultāts ir tik šausminošs. DMC2 gluži vienkārši atgādina lētu pakaļdarinājumu, kas iepazīstina tikai pāris labas idejas. Viss ir taisīts ar domāšanu "vairāk = labāk", tajā pašā laikā nesaprotot, kas padarīja pirmo DMC tik labu.

Līmeņi ir daudz plašāki un nenotiek vairs tikai vienā lielā, gotiskā pilī. Galvenais varonis ir ieguvis jaunas akrobātiskās spējas, tagad varot uzskriet pa sienām līdzīgi kā tā laika Prince of Persia. Šaušanai vairs nav jātur pieslēgšanās taustiņš, turklāt iespējams ērti izvairīties ar vienu pogas spiedienu. Savukārt notikumus var redzēt no cita tēla acīm, PS2 gadījumā ieliekot konsolē otro disku. Sižets DMC2 ir saņēmis augstāku prioritāti (lai gan pirmās daļas notikumus neturpina). Ar to arī labais beidzas.

DMC augstā grūtības pakāpe ir aizvākta, tā vietā atstājot trulas cīņas lielos, tukšos līmeņos. Lai gan paņēmieni it kā ir vieni un tie paši, sišanai ir atņemtas nianses. Šaujamieroči ir padarīti pārāk spēcīgi, bieži likvidējot vajadzību izmantot sitamos. Spēles process ir papildināts ar dumjām mīklām, kur parasti ir jādauza kāds slēdzis, lai atvērtu durvis. Diemžēl DMC2 dinamiskā kameras un pieslēgšanās sistēma padara trāpīšanu vēlamajiem priekšmetiem gandrīz neiespējamu, kad apkārt ir pretinieki.

3. attēls

Briesmoņi tikai turpina dzimt un dzimt, un jūs tikai turpināt viņus sist bez īpašas stratēģijas, mēģinot saprast, kur, pie velna, jādodas tālāk! Līmeņu izkārtojums bieži ir ļoti mulsinošs, kamēr pārvietošanās tajos ir mokoša pārspīlēti palielinātā mēroga dēļ. Un kādā sakarā ir jākaujas ar dēmoniski apsēstiem tankiem un helikopteriem!? Runājot par platformu lēkāšanu, kas pirmajā DMC vietām bija kā skabarga pakaļā, turpinājumā Devil Trigger stāvoklī galvenie varoņi spēj lidot, padarot daudzus "platforminga" pārbaudījumus pilnīgi bezjēdzīgus. DMC2 ir sāpīga pieredze, no kuras Capcom mācījās.

DMC3 apakšvirsraksts Dante's Awakening ir ļoti atbilstošs, ņemot vērā, ka iepriekšējā daļā varonis patiesi bija kā aizmidzis, tomēr turpinājuma sākotnējā formā izstrādātāji no viena grāvja iebrauca otrā, stipri pārspīlējot ar grūtības pakāpi. Par laimi, HD Collection ietver spēles uzlaboto Special Edition variantu, kur pēc nāves nav jāsāk līmenis no sākuma. Easy Mode arī ir patīkams jaunums.

Cīņas DMC3 atkal ir grūtas, tomēr atalgojošas. Galvenais jaunums ir iespēja izvēlēties starp 4 stiliem, no kuriem noklusētais Trickster ir tendēts uz izveicību, ļaujot ar pogas spiedienu izvairīties (var izmantot arī R1 + X metodi, kas pieejama visiem). Kā jau 2005. gada produktam pienākas, spēles process tiek izskaidrots ar pamācībām. Kameras problēmu vairs tikpat kā nav, un labajai analogajai svirai beidzot ir lietojums.

4. attēls

Līmeņi, salīdzinot ar 1. DMC, ir krietni garāki – galvenokārt tādēļ, ka tie ir manāmi sarežģītāki. Varētu pat teikt, ka pārāk sarežģīti. Mēdz būt itin viegli apmaldīties un nesaprast, kur jādodas tālāk. Galu galā, stāsta pabeigšanai aiziet tikpat daudz laika cik pirmo divu DMC, kopā skaitot. Ja DMC2 tikai centās pasniegt Danti kā ļoti stilīgu tēlu, tad trešajai daļai tas lieliski izdodas, piedāvājot sižetu ar iespaidīgām ainām, lai gan daļa no tām ir video, tātad SD izšķirtspējā.

Lai gan šis ir kārtējais slinkais Capcom remāsters, nevar noliegt, ka tas ir labākais veids, kā atgriezties pie DMC triloģijas, it īpaši PC lietotājiem, kuriem līdz šim bija pieejams vien draņķīgs trešās daļas "ports". Savukārt PS4 īpašnieki var priecāties par izciliem 60 kadriem sekundē un trofeju atbalstu. Bez pašām spēlēm kolekcija galvenajā izvēlnē satur sadaļu, kurā var klausīties seriāla mūziku un apskatīt ilustrācijas.

Kopumā Devil May Cry HD Collection ir kārtējais fiksais veco spēļu "ports". Kā kolekcija tā ir nepilnīga, iekļaujot vien PlayStation 2 daļas, no kurām tikai divas ir spēlēšanas vērtas. Ja neesat pazīstami ar Devil May Cry, bet patīk hack and slash žanrs, vienīgi tad var ieteikt HD Collection.

Apskats sadarbībā ar:

Gamestar.ee Gamestar.ee


Žanrs: hack and slash

Platformas: Xbox One, PS4, Windows

Izstrādātājs: Capcom

Izdevējs: Capcom

Iznākšanas datums: 13.03.2018.

628 skatījumi 1 komenti kudos

Raksta autors

4 komentāri Konkurss: Raksti un laimē (papildināts)
15.Marts 2018 18:21
strike.lv

1 Komentārs

19.Marts 2018 08:51

Labi sen vienu no šīm spēlēju, varētu teikt ka pamēģināju. Kādu stundu paspēlēju un sapratu, ka nav priekš manis. Lai gan vizuālais noformējums ir visai patīkams1 Labāk paskatos, kā kāds strīmo šo spēli.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!