Apskats: God of War

Kad grūti būt tēvam un kara dievam vienlaicīgi.

7.Maijs 2018 13:18
fenfen

Kā tas jau ir ierasts, nozīmīgas spēles makā nekrīt, un reizēm tās jāsagādā pašu spēkiem. Tā tas bija ar God of War, kas spēles izplatītāju iedomības dēļ un dažādu citu iemeslu dēļ nebija pieejama apskatei līdz kādu laiku pēc tās relīzes.

Tas – God of War – bija liels pārsteigums man, kurš, ja lasītājs atminēsies, par to pāris mēnešus pirms relīzes neizteicās īpaši labi.

Mana lielākā nepatika bija pret “mazo knēveli”; likās, ka Atreuss – šis sīkais knēvelis – ir kārtējais nevēlamais iespraudums, lai spēli varētu būt iespējams pielīdzināt citai Sony konsolēm ekskluzīvajai spēlei – The Last of Us –, kurā, ja atcerēsimies, galvenajam varonim arīdzan bija piestiprināts tāds pats knēvelis, bet, neraugoties uz to, šis knēvelis tajā spēlē bija visai labs iespraudums.

Bet šī kritika par God of War radās laikā, kad tā pat vēl nebija iznākusi, laikā, kad God of War kā franšīze nebija labā formā pēc mazliet neveiksmīgas pēdējās relīzes vairākus gadus atpakaļ.

Tā izskatās, ka aptuveni astoņi gadi kopš pēdējās lielās God of War spēles relīzes ir bijuši pietiekoši ilgs laiks, lai atpūstos kā izstrādātājs, tā pati franšīze.

Manuprāt, jebkuram atzīt savas kļūdas ir nepatīkami, it īpaši, ja kļūdainās domas izteiktas tik skaļi, kā tika izspļauts mans priekšlaicīgais vērtējums par God of War, bet šajā gadījumā es priecājos, ka kļūdījos.

Kādēļ tā? Gaužām vienkārša atbilde – God of War ir lieliska. Aizmirstiet par Sea of Thieves, Yakuza, Monster Hunter vai citām muļķībām, kas bija un izbija uz konsoļu un datoru datu nesējiem. God of War ir spēle, kas definēs 2018.gadu. Vismaz līdz šī gada nogalei, kad sagaidāma ir Red Dead Redemption seriāla otrā daļa.

Neskatoties uz to, beidzot, pēc pieciem gadiem, God of War ir spēle, kas definēs šīs paaudzes Sony konsoles. Kaut kas, kas ir bijis kā Playstation, tā Playstation 2 un Playstation 3, tagad ir arī Playstation 4.


God of War spēlētājs atkal iejutīsies Kratosa – kara dieva, Spartas spoka, Zeva dēla un daudziem citiem tituliem apveltītā pelēkā un ar sarkanām svītrām notetovētā niknā spartieša – lomā. Šoreiz Kratoss ir novecojis un noaudzis ar bārdu, un viņam ir arī dēls – Atreuss.

Attēla apraksts

Kratoss, lai aizbēgtu no savas pagātnes, ir devies tik tālu uz ziemeļiem, cik vien iespējams, līdz ar ko ir vērojama izteikta vides un faunas nomaiņa. No marmora gaiteņiem un antīkajām drupām spēlētājs nokļūst Zviedrijai un Norvēģijai raksturīgā lokācijā, ar sniegu apsnigušu klinšu un skuju koku ielokā.

God of War sākas ar Atreusa mātes un Kratosa mīļotās sievietes – Fejas – apbērēšanas ceremoniju, kuras ietvaros abi sārtā sadedzina viņas nedzīvo ķermeni, un gatavojas doties ceļojumā uz Midgardas augstāko virsotni, sārta rezultātā iegūtos Fejas pelnus tur izkaisītu.

Ar tieši tik nevainīgu un visai nesvarīgu mērķi prātā tēvs un dēls dodas ceļojumā, nenojaušot, ka tas izmainīs abu dzīves uz visiem laikiem.

Ceļojot pelēkais un drūmais vīrs un viņa dēls sastopas ar šķēršļiem un piedzīvojumiem, kas Kratosam par nelaimi atver Atreusa acis pret dažādām lietām par savu izcelsmi un iepriekšējo dzīvi.

Lai arī sākotnēji abu savstarpējās attiecības ir aukstas, kas ir saprotams, pateicoties Kratosa sērām par Fejas nāvi un pateicoties arī viņa sākotnējai attieksmei pret savu dēlu kā vāju un nesagatavotu knēveli, Kratoss cauri asinīm un sviedriem, ja tā var teikt, beidzot iepazīst Atreusu kā savu dēlu. Ja, piedzīvojumam sākoties, Kratoss ieņēma pasīva pamācītāja lomu, tad, redzot, cik daudz viņa vēsā attieksme tomēr nozīmē dēlam, atmaigst.

God of War ir stāsts par to, cik tomēr sarežģīti ir būt vecākam – pat kara dievam, kas apveltīts ar apskaužamu pārcilvēcisku fizisku un morālu spēku, un kas tēvišķu rūpju, bet vienlaikus muļķīgas netālredzības dēļ dara visu, lai Atreuss neuzzinātu par Kratosa asiņaino pagātni, tomēr salauž sevi, savus uzskatus un nostāju, kas, zinot Kratosu no daudziem stāstiem, ir ļoti sirsnīgs pavērsiens spēles stāstā.

God of War morāle, šķiet, ir nepieciešamība uzņemties atbildību pār tiem, kurus esam radījuši, neejot gluži emocionāli vienkāršāko ceļu. Šis ceļš galu galā paņem daudz kā fiziski, tā citādi, bet, neskatoties uz visu, ir nepeiciešamais upuris, lai mūsu bērni uzaugtu par pilnvērtīgiem cilvēkiem, ne mūžīgi sevi šaustošiem cilvēkiem - vrakiem.

Lai arī viens no svarīgākajiem aspektiem jaunajā God of War ir tieši spēles stāsts, šis tomēr nav vizuālais romāns. God of War visnotaļ ir asiņaina pagātne, kas visai tiešā nozīmē izpaužas arī šajā franšīzes ierakstā.

Tieši cīņa, ar ko lielākajai daļai spēlētāju asociēsies Kratoss un God of War kopumā, spīd visspožāk. Absolūta horizontāla un vertikāla brīvība, ko piedāvā jaunās tehnoloģijas, beidzot, beidzot (!) Kratosam ļauj izplosīties no visas sirds.

Attēla apraksts

Neraugoties uz to, līdzi God of War frančīzei ir novecojis arī spēlētājs, un to redz arī izstrādājs, līdz ar ko cīņa šajā spēlē nekad nekļūst par asinspirti. Tā konstanti no spēlētaja pieprasa visai tehnisku pieeju katrai cīņai, un šāda pieejas nepieciešamība arī attiecīgi apbalvo, jo katrs cirtiens, ko Kratoss izdara, katrs belziens, ko viņš atvaira ar savu vairogu un katrs letālais trieciens, no kura viņš izvairās, liek justies labi, ko panāk momentāna spēles varoņu reakcija uz ievadītajām komandām un izcilais skaņas dizains.

Kratoss šajā seriāla daļā izmanto pavisam jaunu ieroci – Leviatānu – cirvi, kas, būdams aizmests, spēj atgriezties Kratosa rokās no jebkura attāluma. Cirvis ir apveltīts ar maģiskām īpašībām un ļauj sasaldēt pretiniekus, precīzi mērķēti metieni var tos arī paklupināt un nomest sniegā uz sejas, tāpat Levitiāns ir arī rīks, ar kuru atrisināt mīklas, pret kurām Kratoss un Atreus tik bieži atduras spēles pasaulē.

Levitiānu ir iespējams uzlabot, to aprīkojot ar smagajiem un vieglajiem rūnu uzbrukumiem, kas kombinācijā ar vienkāršajiem cirtieniem ir galvenais veids, kā Kratoss cīnīsies šīs spēles ietvaros.

Tāpat Kratoss var cīnīties ar savām dūrēm un vairogu, ja Levitiāns ir aizmests un cīņas karstumā nevar tikt atsaukts vai tiek izmantots kādas mīklas atrisināšanā, un tā ir pavisam normāla taktika daudzās cīņās.

Aptuveni pusceļā Kratoss atgriežas pie saviem uzticamajiem Haosa asmeņiem, kas ir divi ķēdēs iekalti zobeni. Ja lasītājs ir redzējis kaut mazāko kripatu no iepriekšējām spēlēm, tad tas būs pazīstams ar uguns elli, ko Kratoss, Haosa asmeņus vicinot pa labi, pa kreisi un uz augšu vai leju, spēj radīt.

Pretēji Levitānam, kas ir maģiski apveltīts ar spēju saldēt, asmeņi ir pildīti ar Aīda elles dusmām un ļauj Kratosam aizdedzināt savus pretiniekus un uzvarēt tādus atsaldētos ģindeņus, kurus nevar sacirst pat brutālo Levitiānu.

Savu artavu cīņā dod arī mazais Atreuss, kurš, būdams praktiski nemirstīgs, spēj šaut bultas un izsaukt dažādus dzīvniekus no garu valstības, piemēram, kraukļus, kas lielā spietā tiranizē pretiniekus, un vilkus, kas pretiniekus nogāž no kājām.

Šīs darbības, protams, viņš spēj veikt tikai pēc spēlētāja komandas, līdz ar ko radot papildus līmeni cīņas sarežģītībā.

Jaunievedums sērijā ir bruņas, precīzāk, roku, krūšu un kāju bruņas, kuras Kratoss var atrast vai ar rūķu kalēju palīdzību izkalt un uzlabot no dažādiem pasaulē atrastiem materiāliem.

Bruņas var aprīkot arī ar rūnām, kas uzlabo Kratosa izredzes uzvarēt pretiniekus un dod viņam dažādas jaunas īpašības.

Jā, jaunajā God of War ir parādījušies arī statistikas rādītāji, piemēram, spēks, dzīvība, maģiskais spēks, veiksme un citi, kurus ir iespējams uzlabot kā ar minētajām bruņām, tā arī ar citu aprīkojumu, tostarp talismaniem, ieročiem un tā tālāk.

Papildus šiem uzlabojumiem, God of War spēlētājs beidzot var atgriezties uz vietām, kurās jau ir bijis, pēc savas sirds patikas. Tā savā ziņā ir ierobežota, bet brīvi izstaigājama pasaule, kas vairāk līdzinās The Witcher 2 pasaulei, kurā Kratoss un Atreuss var brīvi ceļot un palīdzēt rūķiem un gariem.

God of War pasaule pamatā sastāv no tā saucamā “Deviņu ezera” un tā apkārtnē esošajiem kalniem un lejām, kā arī vairākām citām “valstībām”, piemēram, elfu valstības, elles valstības un citām, no kurām daļa tiks apmeklētas stāsta ietvaros, bet cita daļa ir neobligāti papildinājumi spēlei, kas kā var tikt apmeklēti, tā arī pilnīgi ignorēti, nemazinot iespējas pabeigt galveno sižeta līniju.

Attēla apraksts

God of War ir spēle par attīstību un izmaiņām, līdz ar ko līdzi abiem varoņiem mainās arī pasaule apkārt tiem, piemēram, minētais ezers, kurā un ap kuru pamatā norit visa spēles darbība stāsta gaitā zaudē savu ūdens līmeni, atklājot arvien jaunus ceļus, dārgumus un citus noslēpumus.

Bez visa minētā God of War pasaule liek atgriezties atkal un atkal - tajā ir daudz dažādu lietu, ko darīt un atklāt, vairākas vietas, kuru apmeklēšana nav obligāta – bet ir jautra – un dažādi uzdevumi un bosi, kas dod jaunu un spēcīgu aprīkojumu.

Tīri mehāniski šī spēle spīd ne mazāk spoži, proti, spēle izskatās, izklausās un strādā ļoti labi.

Protams, daudzi būs lasījuši par problēmām ar God of War 4K izšķirtspējas režīmu, taču 1080P jeb “performance” režīms strādā daudz labāk ar visai stabilu 60 kadru sekundē skaitu, kas retos gadījumos mēdz noslīdēt zem normas.

Spēle izceļas ar krāsainu un detalizētu dizainu, kas krasi atšķiras no reģiona uz reģionu, efekti ir dzidri un spoži, tāpat skaņa ir izcili apstrādāta un ļauj nešaubīgi sajust atmosfēru tām vietām, kurās spēles varoņi atrodas.

Dažādo tēlu sejās ir pārliecinoši redzamas tās emocijas, kuras izstrādātāji ir centušies nodot spēlētājam, līdz ar ko ir iespēja labāk sajust katras ainas emocionālo nokrāsu, vienkārši palūkojoties uz varoņiem.

Attēla apraksts

Nedrīkst aizmirst arī aktieru darbu, kas ir ļoti kvalitatīvs, bez dīvainām intonācijām vai neveiklām rindām. Ir iztikts bez teatrālisma, kādēļ spēlētājs nejūtas kā teātrī, bet kā īstā – ja tikai mazliet mistiskā – notikumā, tāpat abu ceļotāju attiecīgajā momentā pastāvošo noskaņojumu izsaka labi sajūtams balss tembrs un izteikto vārdu ātrums.

Visi šie minētie aspekti manās acīs ir tie, kas šo spēli padara par manu šī gada spēli. Tur nevar būt šaubu, jo gluži nekas nestāv līdzās tam, kas ir God of War. To varētu teikt arī par aizvadītajiem gandrīz pieciem gadiem, kurus Playstation 4 ir pavadījis šajā eksistencē.

Tas ir koncentrēts un konkrēts piedzīvojums, kura laikā ne brīdi nepārņem sajūta, ka tiek liets ūdens, nekad nav garlaicīgi, pat izteikti grūtās vietas nekad neliekas “nereālas”. Vienmēr ir iespēja uzvarēt ar mazliet vairāk pūlēm un plānošanu.

God of War pārplūst ar emocijām un pūlēm, kas ieguldītas šīs spēles radīšanā, un tas ir jūtams. Tā ir pašu labāko īpašību kolekcija – kvalitāte, saturs un tehniska nostrādātība –, kas to padara par izcilu spēli.

God of War ir kārtējais pierādījums, ka garš un smags darbs ir pārāks pār ātri atražotu pusfabrikātu izmēšanu katru vai katru otro gadu.

Ne tikai tas, bet arī tas, ka God of War beidzot ir pirmais ekskluzīvs, kas cilvēkiem varētu likt pirkt šo konsoli. Tā nav nišas spēle (Persona 5, kuru atzinīgi novērtēju pagājušā gada nogalē, arīdzan ir izcils piemērs, taču tā nav Playstation 4 ekskluzīvs, līdz ar ko neiekrīt šajā nišā, turklāt tā pati ir nišas spēle, kas nešķistu tik pievilcīga lielākajam patērētāju lokam), ko izbaudīt varētu kāda konkrēta žanra spēlētājs.

God of War ir pieejama gan stāsta ziņā, gan arī pašā spēles norises ziņā, līdz ar ko tā ir perfekts produkts, kā arī izcils mākslas darbs, kas būtu pelnījis savu vietu jebkura PS4 īpašnieka kolekcijā.

Attēla apraksts Priekā.


Teksts, ievērojot komentāru, tika izlabots no minētās kļūdas un citām, kuras sākotnēji netika pamanītas.

660 skatījumi 3 komenti kudos

Raksta autors

3 komentāri Bezcerīgais podkāsts Nr. 9
5.Maijs 2018 13:57
Bezcerīgais

3 Komentāri

7.Maijs 2018 15:48

Vārds "sātā" lika pasmieties. Protams, sapratu, ka bija domāts "sārtā". Foršs apskats

7.Maijs 2018 19:10

@kornivskis Laikam biju izsalcis, kad rakstīju.

8.Maijs 2018 17:01

Fantastisks apskats fantastiskai spēlei! Šī noteikti ir kādu dienu jāizspēlē!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!