Citas domas: Assassin's Creed: Origins

2000 vārdu eseja par Assassin's Creed: Origins.

8.Augusts 2018 19:11
fenfen

Šis nebūs parasts apskats. Daļējs un laikam svarīgākais iemesls tam ir tas, ka šai spēlei strike.lv jau ir apskats. Ja vēlaties iegūt iespaidu par spēli, to var darīt, izlasot goodman apskatu.

Nē, šis būs padziļināts un alternatīvs apskats par spēli, kuru līdz nesenam laikam smagi “noliku”. Ne jau konstruktīvas kritikas vadīts, bet vairāk gan vecuma nihilisma apsēsts esmu gānījies par Ubisoft un viņu spēlēm. Viens izņēmums ir Far Cry 5. Par to ne man, ne genocīdam nebija vienota viedokļa. “So, so” – smagi izgāžas vienā jomā, spīd – citā.

Assassin’s Creed Origins ir mazliet cits putns. Slepkavu franšīze atšķirībā no Far Cry, škiet, ir visai nogurusi, ja ņem vērā, ka nepilnos mazpadsmit gados tā piedzīvo jau padsmito iterāciju. Kritiku šis arguments nepārdzīvo, ja mēs skatāmies uz Origins bez konteksta, jo tā ir bijusi izstrādē vismaz divus gadus, kas priekš mūsdienu spēles ir visai ilgs izstrādes laiks, tādēļ Origins it īpaši ir pavisam citāds, ja ne savāds putns.

Attēla apraksts

Un tik tiešām – uz šo spēli ir jāskatās bez konteksta, jo citādāk nevar. Mums ir Unity un Syndicate, kas, lai arī pavisam nesliktas, bija akūti salauztas. Lai arī Origins piedzīvoja savu devu nedienu, tā tomēr ir krietni pulēta, jo Ubisoft tam beidzot bija atlicinājuši laiku.

Bet kādēļ šis apskats ir vajadzīgs? Es varu atbildēt vien ar to, ka uzskatu, ka viss par to nav pateikts, ka tā tomēr ir zīmīga spēle visā franšīzē un – kā Black Flag – iezīmē būtiskas izmaiņas formulā. Es uzskatu, ka, kā viens no svarīgākajiem produktiem, kas iznācis no kooperatīvās pasaules alkatīgās pakaļas, tā ir zelta ola, kas starp simtiem neglīto pilēnu, kas izšķīlušies no zaļām un pūstošām vārnu olām, mūs var apveltīt ar kaut ko vērtīgu.

Jā, es saku kaut ko labu par kooperatīvo alkatību un kapitālismu kopumā, jo šoreiz tam ir pamats.

Ja strikti atskatos uz 2017. gada spēlēm, tad daudz laba man nebija sakāms par tām. Visas labās es jau izķidāju savos apskatos, līdz ar ko secinājumus izdariet paši.

Attēla apraksts Are you not entertained?

Tālāk gan par pašu spēli. Assassin’s Creed Origins ir īpaša. Ja fakts, ka esam Ptolemaja ēras Ēģiptē un visa slepkavu kulta pirmsākumā neliekas īpašs, tad laikam pastāstīšu, kas ir.

Šoreiz beidzot no apnicīgajiem Mailziem (Miles), Kenvejiem (Kenway) un Auditorēm (Auditore) esam nonākuši pie laba protagonista – vienkārši Bajeka (Bayek), kurš, manuprāt, ir vislabākais no slepkavām, jo gluži vienkārši ir vislakoniskākais, harizmātiskākais un ar visjēdzīgāko stāstu.

Mani neuzpirks bagātnieku traģēdijas un piedzīvojumus kārojošu knēveļu nedienas. Personiska traģēdija, kas izriet no sava pienākuma apziņas pret savu valsti, pašuzupurēšanās augstāka labuma dēļ? Yes, please.

Pirmais, kas mani patīkami pārsteidza, bija spēles tehniskais sniegums uz konsoles. Lai arī lietoju PS4 Pro, spēle 95% laika turas stabilos 30 kadros sekundē, kas jau ir bonuss punkts Ubisoft labā. Otrs, detalizācija. Ak jel, nekad nedomāju, ka tuksneši, saulē kaltēti akmeņi un kamieļi var izskatīties tik skaisti. Origins piedāvā vienu no visskaistākajām un vislabāk realizētajām pasaulēm starp Assassin’s Creed pasaulēm. Plašas pilsētas, kas dīvainā kārtā liekas unikālas; katra ēka, šķiet, ir izstrādāta atsevišķi, ne pārkopēta no konkrētas klišejas, kalni, lejas, ezeri un upes, dzīvnieki un daba kopumā ir skaista. Liekas, ka katrs brīdis ir jāiemūžina ekrānšāviņā, jo viss liekas skaists, pat pārāk skaists. Pat PS4 draw distance ir gigantiska, lai arī tālumā kustīgie priekšmeti zaudē kadru skaitu savās animācijās, tas viss ir nebūtisks, jo praktiski pārredzams ir viss tiktāl, cik vien acis rāda.

Attēla apraksts

Origins mazliet atiet no tradicionālā piedzīvojuma žanra, kļūstot gandrīz par lomu spēli, jo Bajeks var izmantot lielu kvantumu dažādu ieroču, kas variē sava pielietojuma, retuma un dažādu statistikas rādītāju dēļ. Tāpat Bajeks, slepkavojot grieķus, ēģiptiešus un romiešus, pārnēsājot iebalzamētus ķermeņus, dedzinot dažādus priekšmetus un darot ļoti daudz citu lietu, iegūst pieredzes punktus, kuri savukārt akumulējas līmeņos. Katrs līmenis Bajekam ļauj investēt vienu punktu savā spēju kokā, kas ļauj atslēgt jaunus uzbrukumus, īpašības, kā arī citas lietas. Bajeks var, kā jau šobrīd Ubisoft spēlēs tas ir pierasts, ģērēt dzīvnieku ādas un vākt materiālus, lai uzlabotu savu aprīkojumu, loka šaušanas aproci, maksti bultām, ieroča turēšanas aproci, slēpto asmeni un rīku somas, tā teikt, lai iegūtu nelielu pārsvaru pār pretiniekiem.

Runājot par pretiniekiem, ir jānorāda, ka cīņa ir krietni mainījusies. Tā ir dinamiskāka, tehniskāka. Spēlētājam ir nepieciešama zināma pirkstu izveicība, lai izmantotu visas jaunās sistēmas priekšrocības. Tas ir attiecināms arī uz rāpšanās mehānismu, jo tas arīdzan ir krietni dinamiskāks un Bajekam ļauj uzrāpties gandrīz jebkur.

Attēla apraksts

Jaunievedumi nozīmē arī jaunas nianses, jo reizēm Bajeks rāpsies, kur spēlētājs negribēs, leks, kad nevajadzēs, un tā tālāk. Cīņu laikā Bajeks stāvēs un gaidīs letālo triecienu un, lai arī, ko spēlētājs nedarītu ar savu kontrolieri, neizvairīsies.

Datora kontrolētie pretinieki ir daudz izveicīgāki, spēj (reizēm līdz izmisumam) labi izvairīties no spēlētāja uzbrukumiem, kā arī ir daudz acīgāki, nekļūstot par muļķiem spēlētājam, kurš Bajeku novieto tiešā un arī netiešā to redzamības zonā, lai arī reizēm pamanās Bajeku saskatīt no pārdabiski lieliem attālumiem un cauri sienu stūriem un siena gubām.

Būtiska ir labāka aprīkojuma izgatavošana vai atrašana, jo pretinieki ir spēcīgāki, kā jebkad, it īpaši bosu pretinieki, kuri var būt diezgan grūti uzveicami, ja Bajeks ir pārlieku zema līmeņa vai arī ir aprīkots ar vāju ieroci.

Attēla apraksts

Atgriežoties pie pašiem ieročiem, to ir daudz. Katram no tiem ir dažādas spējas un tie variē savā retumā. Jo retāks ierocis, jo vairāk spēju tam ir. Piemēram, veselības reģenerācija pēc katra sitiena vai nogalinātā, iespēja aizdedzināt, iemidzināt vai saindēt pretinieku un tā tālāk. Katram ierocim ir savas uzbrukumu kombinācijas, piemēram, turot labo pleca pogu uz kontroliera, Bajeks, kas aprīkots ar nažu pāri, var izdarīt ātrus dūrienus un tad atlekt, kas ir ļoti parocīgi ātriem pretiniekiem, ar spieķi aprīkots Bajeks var izdarīt divus sitienus, pēc kā, potenciāli aizķerot vairākus pretiniekus, straujā solī veikt horizontālu grūdienu, kas ir noderīgi sīvām cīņām pret lielu daudzumu pretinieku.

Cīņas dinamiskākas padara arī adrenalīna mehānika. Savācot pilnu stabiņu, balstoties uz to, kāds ierocis ir Bajekam, spēlētājs var uzbrukumus padarīt ātrākus vai arī veikt īpašu piebeidzošu kustību. Vairāki ieroči adrenalīna stabiņu atjauno pasīvi vai arī paātrina tā atjaunošanās tempu, kad tie tiek lietoti vai arī vienkārši ir uzvilkti.

Katrā ziņā cīņas var būt jautras un arī izmisumu uzdzenošas, jo Bajeks ne vienmēr seko tam, ko spēlētājs ievada kontrolierī. Man pašam vairākas reizes sanāca atspert kājas, jo Bajeks uzlēca uz mazas apmales, ko atteicās pamest.

Neskatoties uz to, lavīšanās tomēr ir visai labi nostrādāta. Tas izriet no abu – cīņas un lavīšanās – mehāniku uzlabojumiem. Bajeks var ātri pārkarāties pāri apmalēm, pārkāpt maziem šķūņiem, citiem vārdiem sakot, ir daudz iespēju apmuļķot pretinieku, pat ja esi pamanīts. Ir iespējams pazust no pretinieku redzamības zonas, vienlaikus saglabājot augstas uzmanības līmeni, nereti pretinieki ar lokiem šaus vai dosies uz pēdējo vietu, kur Bajeks ir gozējies vai kur, viņuprāt, Bajeks varētu izlīst. Origins saglabā iespēju izdarīt visas tās pašas lavīšanās kustības, kādas ir bijušas vienmēr, proti, pretinieka noraušana no daudzstāvu augstumā esošām virsmām, slepkavības no mugurpuses, ķēžu slepkavības, dūmu bumbas, indes un miega šautriņas, kā arī pretinieku satracināšana (?) (es nezinu, kā to labāk pārtulkot).

Bajekam ir arī mazs lidojošs palīgs – ērglis (ērgle?) Senu, kas Bajekam ne tikai palīdz izlūkot apvidu, iezīmēt pretiniekus (jo mini kartes kā tādas vairs nav), dzīvniekus, dārglietu kastes un īsceļus, bet arī novērst pretinieku uzmanību.

Pa pasauli Bajeks pārvietojas ar laivām, zirgiem, kamieļiem, zirgu ratiem un kaujas karietēm, kurus kā var nozagt no garāmgājējiem, tā arī iegādāties staļļos un atslēgt misiju ietvaros.

Attēla apraksts

Atgriežoties pie pašas spēles esences – stāsta –, mūs tomēr sagaida tās pašas Animus muļķības, kādas tās ir bijušas vienmēr. Katru reizi, kad tās parādās Assassin’s Creed spēlēs, pārņem sajūta, ka nu šī spēle pilnīgi varēja iztikt bez tām. Un tik tiešām – Origins Animus iespraudumu attiecībā pret pārējo stāsta masu ir tik maz, ka liekas, ka tos vispār nevajadzēja. Šķiet, ka vismaz šajā spēlē Animus daļas bija tikai tādēļ, lai saglabātu vismaz kaut kādu saikni ar iepriekšējām spēlēm.

Šie pārrāvumi burtiski mani nokaitināja katru reizi, jo nevajadzīgi atrāva no interesantas darbības, lai ievilktu kaut kādā pilnīgi nesaistošā drāmā. Kam tas ir vajadzīgs, es nezinu.

Pats stāsts – Bajeka stāsts – ir baudāms. Origins ir prīkvels visam, ko esam piedzīvojuši kopš pašas hronoloģiski pirmās Assassin’s Creed spēles. Bajeks, es domāju nevienam neko nesabojāšu, ir pirmais slepkava, kulta dibinātājs, bet ne vienmēr viņš tāds bija.

Viss pasākums sākas ar to, ka Bajeks ir tāds kā policists senajā Ēģiptē. Tad viņus acīmredzot sauca par medžajiem. Katrā ziņā Bajeks ir laimīgi precējies ar grieķu sievieti Aju (Aya) un viņiem ir mazs dēlēns Hemu (Khemu). Kādu dienu Bajeku ar dēlu nolaupa vairāki cilvēki tumšās maskās, kas, izmantojot draudus par Hemu noslepkavošanu, pieprasa informāciju par to, kā atvērt citplanētiešu seifu netālu no Sivas (Siwa) – Bajeka pilsētas. Konfrontācijas laikā Hemu mirst, bet Bajeks knapi aizbēg.

Bajeka stāsts sākotnēji kļūst par atriebības stāstu. Viņš kopā ar savu sievu vienu pa vienam nogalina maskotos cilvēkus, iesaistās politiskās intrigās kopā ar Kleopatru, Cēzaru un veselu baru ar citiem vēsturiskiem tēliem.

Katrā ziņā Bajeks agri saprot, ka viss pasākums neaprobežojas tikai ar viņa un viņa sievas atriebību. Uz spēles ir likta Ēģipte, kas tiek sagrauta politisko intrigu rezultātā, līdz ar ko viņš ziedo savu privāto dzīvi, sapņus un nākotni, kā arī savu laulību ar Aju, lai izveidotu aizmetni slepkavu kultam – Slēptie (The Hidden Ones).

Savā ziņā, pateicoties pārliecinošajam balss aktieru darbam, es tik tiešām izjutu Bajeka ciešanas gan viņa dēla nāves brīdī, tā arī vēlāk, kad viņam nācās saskarties ar izvēli starp savām ambīcijām un Ēģipti.

Bajeka stāsts, manuprāt, ir vislabākais no visiem, jo ir gaužām vienkāršs. Tā nav ietiepība, kas motivē Bajeku nogalināt senās Ēģiptes politiķus, bet gan atriebība, kas pāraug atbildības sajūtā. Lai arī viņš sākotnēji cieš dēla nāves dēļ, pēcāk viņš cieš, jo ir spiests atmest visu, pat ilgas pēc mirušā dēla, lai Ēģipte nekristu par upuri psihopātiska slepena kulta iegribām un vīzijām.

Lai arī Ecio (Ezio) Auditores stāsts ir līdzīgs, kaut kas man neļauj viņa traģēdiju saskatīt par kaut ko vairāk, kā vien neizbēgamu viduslaiku/renesanses pasācienu, kur Bajeka traģēdija gluži vienkārši ir… traģiska.

Protams, nepārprotiet mani, tas nav histērisku uzslavu cienīgs stāsts arīdzan. Daudzi kritiķi norāda uz ritmu, kas bieži vien klūp pāri pats sev, taču es tam nepiekrītu. Stāsts, lai arī garš, ir labs. Vienkārši labs. Vienīgās tik tiešām kaitinošās pauzes ir jau minētās Animus sekvences, kurs varēja pat tur nebūt. Pat citplanētiešu piesitiens nav gluži tik kaitinošs, kā Animus sekvences.

Origins pamatpakete piedāvā visai daudz satura. Lai pabeigtu stāstu un vēl šo to, jārēķinās ar kādām 30 stundām, kas ir nebijis apjoms.

Papildus tam, protams, ir arī papildus saturs – divi papildinājumi, proti, The Hidden Ones, kas ir pirmais no diviem papildinājumiem, un otrais – The Curse of the Pharaohs.

Par pirmo neko daudz nevaru pastāstīt, kā vien to, ka tas ir neliels turpinājums pamata spēlei un ievads slepkavu kulta radīšanai un sabiedroto meklēšanā. Pāris stāsta misijas, neliels zemes pleķis, nekas dižs. The Curse of the Pharoahs no otras puses ir gan mazliet nozīmīgāks papildinājums.

Tajā viss stāsts centrējas ap vienu no citplanētiešu artefaktiem, kura dēļ tā mistiskais lietotājs upuriem rada vardarbīgas vīzijas par dieviem un tā tālāk. Bajeks šajā papildinājumā meklē šo artefaktu, kā procesā saskaras ar vairākiem tēliem un lielāko daļu no viņiem, protams, nogalina. Atšķirībā no The Hidden Ones The Curse of the Pharoahs ir mazliet gaļīgāks stāsta un darbības ziņā, proti, mums ir dota lielāka teritorija, lielāka pretinieku variācija un gluži vienkārši vairāk, ko darīt.

Attēla apraksts Tutanhamons reloaded

Abi papildinājumi ir labi, taču neko ļoti būtisku spēlei nedod. Spēlētājs bez tiem var iztikt, ja vien nav tāds apzinīgais kā es, kuram, lai gūtu pilnu baudījumu no spēles, vajag visus papildinājumus, citādāk nav nemaz jēgas to sākt.

Pa lielam tā ir psiholoģiska novirze, un šādiem cilvēkiem vajadzētu meklēt ārsta palīdzību.

Jebkurā gadījumā jānorāda, ka Origins ir ļoti laba spēle. Tā būtiski atkāpjas no Assassin’s Creed klasiskās formulas, uzlabojot pilnīgi visu, kas bija nepilnvērtīgs līdzšinējās spēlēs. Franšīze beidzot kļūst par lomu spēli, kādai tai, godīgi sakot, vajadzēja būt vienmēr. Ja pat The Legend of Zelda iet šo taku, būdama pilnasinīga piedzīvojumu spēle, tad acīmredzot tas ir šī brīža tirgus.

Es nevarētu teikt, ka vispār par to varētu sūdzēties, jo šī pāreja neatņem neko no dinamiskuma, ar ko Assassin’s Creed vai piedzīvojumu un action žanrs ir bijis zināms, bet gan izpleš tās sistēmas, kuras bija jāizpleš, piemēram, ieroču dažādība, statistikas rādītāji un dažādas spējas jeb vienkārši jebkāda izaugsme, un spēlētāja spēja pielāgot savu varoni pēc saviem ieskatiem.

Origins – kā Black Flag – ir pārejas spēle. Tā blietē ceļu jaunajiem brīnumiem. Un tik ilgi jau nav jāgaida, jo drīz jau būs rudens, un jau izziņotā Odyssey būs testaments, vai Ubisoft tik tiešām ir sapratuši, ko dara, vai arī Origins bija tikai veiksmīga sakritība.

Līdz tam varu paspēt iziet Origins vēl vienu reizi un nenožēlot nevienu sekundi no tā.

Attēla apraksts

121 skatījumi 4 komenti kudos

Raksta autors

2 komentāri MOTHERGUNSHIP apskats
1.Augusts 2018 18:51
Homērs

4 Komentāri

9.Augusts 2018 00:01

Jaunievedumi nozīmē arī jaunas nianses, jo reizēm Bajeks rāpsies, kur spēlētājs negribēs, leks, kad nevajadzēs, un tā tālāk. Cīņu laikā Bajeks stāvēs un gaidīs letālo triecienu un, lai arī, ko spēlētājs nedarītu ar savu kontrolieri, neizvairīsies.

Šis ir bijis visās viņu daļas.

Ieraksts tika labots, 9.Augusts 2018 00:01
9.Augusts 2018 09:22
goodman2576 Redaktors

@fenfen paldies par pamatīgo viedokli. Varu tikai pievienoties tevis teiktajam un saprotu, ka arī man droši vien būtu jāmeklē "ārsta palīdzība" ))))))))))))))))))

9.Augusts 2018 10:41
Skhen Redaktors

Kvalitatīvs un patīkams apskats. Paldies! Jāsaka, ka esi mani ieinteresējis Assassin's Creed Origins. Tā vēl līdz šai dienai nevienu daļu neesmu uzspēlējis.

9.Augusts 2018 20:48
genotsiid Redaktors

Autors ir pelnījis vismaz 10 kebabus par rakstu. Der tikai TurKebab, nekādi pakistāniešu!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!