Monster Hunter Generations Ultimate apskats

Monstru mednieka atgriešanās.

2.Septembris 2018 07:18
kornivskis

Šī būs jau otra spēle, kuru apskatīšu no Monster Hunter spēļu sērijas. Šoreiz tā būs Monster Hunter Generations Ultimate (ērtības labad tālāk tekstā saīsināšu nosaukumu uz MHGU), kura iznāca uz Nintendo Switch konsoles 28.augustā. Šī gan nav jauna spēle, bet gan Nintendo 3DS ports, kurš Japānā tika izdots jau 2017.gada 18.martā. Beidzot arī, ne tikai Japānas, bet arī visas pārējās pasaules Monster Hunter fani ir sagaidījuši šo spēli un varēs nodoties briesmoņu medīšanai uz Switch konsoles arī autobusos, metro vai parkā uz soliņa. Tā kā pirms tam jau spēlēju Monster Hunter World tad šis raksts būs kā apskats MHGU un reizē arī kā neizbēgams salīdzinājums ar MHW, izceļot vienas vai otras spēles parākumu kādā no elementiem.

Pirmais, kam pievēršam uzmanību sākot spēli ir grafiskais noformējums, tādēļ gribētos uzreiz izrunāt tieši šo tēmu. MHGU grafiskais noformējums nestāv klāt MHW. Tas ir fakts. Jāatceras, ka MHGU ir vecāka spēle par MHW un īstenībā ir 3DS spēle un, lai arī Capcom ir centies šo portu pietuvināt mūsdienām ar Switch konsoles iespējām, tomēr 4K televizora ekrānā tā vienalga izskatās pēc iepriekšējās konsoļu paaudzes spēlēm. Es teiktu, ka Capcom ir nedaudz noslinkojuši, jo varēja pacensties ar šādu grafiku vismaz 60 fps izspiest. Lai arī MHGU grafika izskatās novecojusi, tomēr pats stils un noformējums ir patīkams. Spēle ir tiešām krāsaina un ieturēta tipiskās japāņu RPG krāsās. Switch portatīvajā režīmā spēle izskatās jau daudz patīkamāk, tuvāk mūsdienām un novecojusī grafika vairs nav tik ļoti pamanāma. Domāju, ka Capcom, izdodot šo spēli, orientējās tieši uz portatīvo režīmu un īpaši neiespringa pie grafikas uzlabošanas lielajiem ekrāniem.

Kalni

Par stāstu man nebūs daudz ko teikt, jo tas ir pavisam vienkāršs. Jaunais mednieks ir ieradies Monstru mednieku akadēmijā un alkst pierādīt savas spējas monstru iznīcināšanā. Pēc tam, kad esam pieveikuši treniņu uzdevumus, kurus, starp citu, var arī nepildīt, ja jūtamies par sevi pārliecināti vai arī esam jau spēlējuši Monster Hunter spēles, atveras spēles pamata uzdevumi. Tos mums izsniedz apkārtējo ciemu iedzīvotāji, lūdzot aplīdzību atbrīvoties no dažādiem monstriem vai arī salasīt un piegādāt kādu no resursiem. Spēles uzdevumus var iedalīt resursu vākšanā, monstru iznīcināšanā un monstru sagūstīšanā. MHGU mums ir pieejami arī kompanjoni jeb paliko, kas būtībā ir kaķis, kuram ir savas spējas, bruņas, ierocis un, kurš mums palīdz spēles gaitā. Atšķirībā no MHW, šajā spēlē ir pat speciāli uzdevumi, kuri ir jāpilda ar kaķi, Tas nozīmē, ka mēs varam izvēlēties kaķa tēlu un pildīt šos uzdevumus. Pēc tam, kad bija apnicis pildīt uzdevumus ar mednieka tēlu, bija patīkami kļūt par kaķi un iejusties viņa ādā, izmantojot citas spējas un ieročus.

Tuksnesis

Lokācijas ir daudzveidīgas un katra no tām ir ar kaut ko īpaša. Piemēram, tuksnesī saule cepina tik ļoti karsti, ka mums ir jāņem līdzi atvēsinošu dzērienu krājumi, lai saule nenodedzinātu visu veselības stabiņu. Vēlāk vēl ir arī risinājums uzvilkt īpašas bruņas, kuras šo karsto sauli aiztur. Pretējs efekts ir sniegotajos kalnos, kur ir tik auksts, ka mums ir vajadzīgs sildošs dzēriens, lai no aukstuma nezaudētu visu izturības stabiņu, jo izturība mums ir nepieciešama cīņas laikā, kad jāizvairās no monstru uzbrukumiem. Uzsākot jaunu uzdevumu tiek ielādēta katra lokācija, kas notiek diezgan ātri, aptuveni 15 sekunžu laikā un tad mēs nonākam pie šīs spēles pirmās kaitinošās lietas. Katra lielā lokācijas ir sadalīta 9-15 mazos reģionos un katram no šiem reģioniem ir nepieciešamas 5-10 sekundes papildus ielāde. Tas notiek katru reizi, kad mainam reģionu, neatkarīgi no tā vai esam tur bijuši iepriekš vai nē. Es, protams, saprotu, ka, tad kad spēle tika veidota 3DS, šāds risinājums bija nepieciešams, jo 3DS trūka jaudas, lai ielādētu visu karti, bet nu izdodot spēli uz Switch izstrādātāji varēja pacensties izmantot visu tā jaudu un iztikt tikai ar vienu ielādes ekrānu. Ar šiem ielādes ekrāniem un pāreju no viena reģiona uz citu ir saistīta vēl viena kaitinoša lieta. Kad esam uzsākuši cīņu ar monstru kādā no reģioniem, cīņas karstumā var gadīties, ka šīs reģiona robežas piemirstas vai arī kāds no monstra uzbrukumiem mūs aizmet tieši uz šo pārejas koridoru un tai brīdī sākas ielāde un mēs tiekam iemesti blakus reģionā. Atliek nolamāties par neveiksmi un no jauna mesties cīņā, dodoties atpakaļ uz vajadzīgo reģionu, protams, pirms tam atkal izbaudot pāris sekunžu ielādes ekrānu.

Cīņa

Pieejamo ieroču veidu daudzums neatšķiras no MHW. Atšķiras tikai katram ieroču veidam pieejamās modifikācijas. MHGU to ir vairāk, tāpat arī pieejamo bruņu daudzums šeit ir daudz lielāks kā MHW. Īstenībā izvēle ir tik liela, ka man jau sāka palikt grūti orientēties lielajā izvēlē. Kā arī spēles izvēlnes un interfeiss šo uzdevumu nepavisam neatvieglo. Salīdzinot ar MHW, šeit viss ir nedaudz haotiskāks un nepārskatāmāks. MHGU, salīdzinot ar MHW, piedāvā izvēlēties mednieka medību stilu. Katrs no medību stiliem piedāvā no 1 līdz 3 speciālajiem uzbrukumiem un arī kādus speciālus bonusus vai spējas mūsu medniekam. Es, piemēram, izvēlējos medību stilu, kurš ļauj uzbrukt no gaisa, jo tādā veidā es varu daudz vieglāk uzlekt monstram uz muguras un, pēc veiksmīgas podziņu kombināciju spaidīšanas, nogāzt to zemē, kas man ļauj pēc tam vēl veikt papildus uzbrukumus pa guļošo monstru. Speciālie uzbrukumi katram ierocim atšķiras un atšķiras arī laiks cik ātri tie ir gatavi pielietojumam. Speciālo uzbrukumu stabiņu var uzlādēt, uzbrūkot monstram ar parastajiem uzbrukumiem un veiksmīgi trāpot pa monstru.

Ieroči

MHGU monstru ir daudz vairāk nekā MHW. Gandrīz trīs reizes vairāk. Līdz ar to arī spēles grūtības pakāpe ir lielāka. Uzreiz atzīšos, ka līdz grūtākajiem spēles uzdevumiem man vēl diezgan tāls ceļš ejams, nemaz nerunājot par īpašiem G klases uzdevumiem, kurus ir iespējams izpildīt tikai grupā. Doties vienam pašam tādā uzdevumā ir pašnāvība. Kā arī ir vēl dažas mazas nianses, kuras MHGU padara tikai grūtāku, piemēram, ja mēs vēlamies cīņas laikā lietot veselības dzērienu (kvass diemžēl nav pieejams) vai apēst steiku, lai paceltu veselības vai izturības stabiņu, tad MHGU mūsu tēls pilnībā apstājas un veic dzeršanas vai ēšanas animāciju, kuras laikā mēs neesam imūni pret monstra uzbrukumiem. MHW šīs animācijas laikā vismaz bija iespējams staigāt, tādā veidā kaut nedaudz izvairoties no monstra uzbrukumiem. Tāpat MHGU grūtības pakapi paaugstina, vai varbūt drīzāk vienkārši apgrūtina spēli, spēles inventārs un tā menedžments. Ja MHW mums vienmēr līdzi bija galoda ar kuras palīdzību uzturēt ieroci asu, kā arī šī galoda neaizņēma vietu inventārā un bija derīga neierobežotam skaitam uzasināšanas reizēm, tad MHGU galoda ne tikai aizņem vietu inventārā, bet ir derīga tikai noteiktam skaitam reižu. Tas nozīmē, ka ja mēs nesagatavojamies pietiekami rūpīgi priekšā stāvošajai cīņai, tad pastāv iespēja, ka cīņas laikā beidzas galodas ar ko uzasināt ieroci un mūsu turpmākie uzbrukumi nodara pavisam maz ievainojumus vai sliktākajā gadījumā uzbrukumi vienkārši atlec pret monstra biezo ādu. Tādas pašas izmaiņas sagaida arī mūsu resursu vākšanas ekipējumu. MHW to varēja lietot neierobežotu skaitu reižu un ekipējums neaizņēma vietu inventārā. MHGU pielietojums ir ierobežots, gan cirtnim ar kuru vācam dārgos metalus, gan arī kukaiņu ķeršanas tīklam, ka arī šīs lietas aizņem vietu inventārā.

Viena no papildus mehānikām MHGU, salīdzinot ar MHW, ir palico jeb kaķu menedžments. Šeit mums ir pieejams nevis viens kaķis-kompanjons, bet gan vesela kaķu armija. Viņus var pieņemt pie sevis darbā un pēc tam veiksmīgi celt viņu līmeņus, atklājot jaunas spējas, kas palīdzēs cīņā ar monstriem. Tā kā līdzi uzdevumā var paņemt divus kaķus, tad loģiski, ka ir jāatrod nodarbošanās pārējiem kaķiem, kuri palika mājās. Kaķus ir iespējams trenēt mājās speciālā zālē, var sūtīt viņus misijās vākt resursus, tāpat katram kaķim vajag arī atpūsties, lai tas nezaudētu entuziasmu priekšā stāvošajās cīņās. Katram kaķim ir savi stati, kā arī viņa specializācija, dziednieks, uzbrucējs vai uzmanības novērsējs. Galu galā visa šī menedžmenta galvenais mērķis ir izveidot mūsu ideālo kaķi vai kaķus, kuri atbalsta konkrēto mednieku. Pārējos kaķus var vienkārši izmantot resursu vākšanai, lai paši varam vairāk koncentrēties uz monstru medībām nevis sēņu vai zālīšu lasīšanu.

Palico

Rezultātā, ne velti šis ir Monster Hunter Generations Ultimate (atslēgas vārds Ultimate), jo, ja Monster Hunter World likās grūta, tad šī spēle paceļ grūtības līmeņa latiņu vēl nedaudz augstāk ar papildus mehānikām un sīkumiem. Šī ir spēle monstru mednieku veterāniem, kuri jau ir aizvadījuši neskaitāmas stundas uz 3DS konsoles un izbauda šīs mocības. Ja Tu nekad vēl neesi iejuties monstru mednieka ādā, tad daudz labāks sākums būs Monster Hunter World spēle, kura ir draudzīgāka parastajam spēlētājam un ar pārdomātākiem risinājumiem. MHGU es novērtēšu ar 7 no 10 ballēm, jo grafiskais noformējums un daudzie ielādes ekrāni ievelk tevi iepriekšējā konsoļu paaudzē, savukārt pārējie sīkumi nevajadzīgi apgrūtina dzīvi, tā īsti neļaujot koncentrēties galvenajai lietai - monstru medīšanai.

P.S. Ja esam spēlējuši šo spēli uz 3DS konsoles, tad Switch versija piedāvā iespēju pārnest saglabātos datus no 3DS uz Switch.

Apskats sadarbībā ar:

Gamestar.ee Gamestar.ee

141 skatījumi 0 komenti kudos

Raksta autors

1 komentārs Graveyard Keeper apskats
29.Augusts 2018 06:05
Homērs

0 Komentāri

Nav pievienots vēl neviens komentārs, bet Tu vari būt pirmais!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!