Iespaidi: Forza Horizon 1 un 2

Vai labākā arkādes braukšana?

22.Septembris 2018 12:46
genotsiid

Informācija par alergēniem: produkti satur Bentley Continental GT, Mercedes-Benz AMG modeļus un “sportiskus” apvidus automobiļus.

Braukšana ar automašīnu – vai patiesībā jebkuru transportlīdzekli – ir darbību kopums, kā efektīvai veikšanai ir nepieciešamas prasmes un precizitāte. Videospēlēs tā parasti tiek atveidota tuvu īstajai (t. s. simulatoros, piemēram, iRacing) vai vienkāršoti (ar vārda arcade apzīmējumu, piemēram, Ridge Racer). Viss gan nav tik balts un melns, jo katrs darbs sliecas vairāk uz vienu vai otru pusi. Tā kā standarta konsolēm līdzi dotās ievadierīces nav gluži pateicīgas smalkajai vadībai, kas nepieciešama automašīnas savaldīšanai lielā ātrumā, izstrādātājiem ir jāatrod līdzsvars starp gravitācijas likumu ievērošanu un pieejamību plašam lietotāju lokam, lai radītu baudāmu produktu.

Diemžēl tikai retajai racing žanra spēlei tas izdodas patiešām labi. Simulācijas autosacīkšu jomā lieliski rezultāti, manuprāt, ir Gran Turismo Sport, kas lietotājam skaidri dara zināmu, kurā brīdī kas notiek ar transportlīdzekļa saķeri, turklāt piedāvājot plašu pielāgojamību. Turpretī The Crew 2 visai slikti komunicē ar spēlētāju, liekot atkal un atkal rīvēt automašīnu pret dažādiem priekšmetiem trases malās pat pēc tam, kad pieregulēti dažādi parametri. Pēc Strike biedra kornivskis ieteikuma nolēmu izmēģināt studijas Playground Games veidoto Forza Horizon (turpmāk – FH) – racing sēriju, kam esot vislabākā automašīnu vadība starp arcade virzienā orientētajām pārstāvēm.

Sākot spēlēt pirmo daļu, kas tālajā 2012. gadā iznāca Xbox 360 konsolei, biju pārsteigts, cik mūsdienīgi un labi tā vēl aizvien izskatās, taču vislabākais iespaids bija pie automašīnas stūres. Pēc tās ievada sacīkstes FH man kā pirmo transportlīdzekli piešķīra VW Corrado VR6, un, izslēdzot bremzēšanas palīdzību un citas liekas ekstras, pats arī pārliecinājos par sērijas pārākumu no vadības aspekta. Šoreiz pūlim var ticēt.

1. attēls

Lai gan FH liek arcade rāmjos, jo tā satur palielu atvērto pasauli, ko izpētīt un kurā piedalīties neskaitāmos pasākumos, braukšanas iespaidi ir žanra mazāk nopietnajam novirzienam netipiski labi. Paātrināšanās, bremzēšana un stūrēšana liekas pareiza – tāda, kādai tai vajadzētu būt. Kaut arī spēles vadības mehānismi ir salīdzinoši dziļi, nav nepieciešama stunda, lai pie tiem pierastu. Līdz ar to apgūt, kur katrai mašīnai ir robežas, var visai ātri. Ir viegli atšķirt spēkratus ar dažāda veida piedziņu un svaru.

Manuprāt, ja kaut kam no vadības skatpunkta FH var piesieties, tad droši vien pārlieku jutīgajai stūrēšanai, kas pašu ātrāko automašīnu noturēšanu uz ceļa padara par pamatīgu pārbaudījumu. Šeit viennozīmīgi ir jūtama saikne ar simulācijas sēriju Forza Motorsport, tomēr balanss starp ticamību un pieejamību tiek veiksmīgi noturēts. Tikmēr otrā FH daļa visas nepilnības izgludina, noslīpējot vadāmību līdz pilnībai.

Ja nu tomēr sērijas ievirze simulācijas virzienā nav jūsu gaumē, viena no labākajām lietām Forza spēlēs ir izvēlne, kur iespējams ieslēgt vai izslēgt dažādas palīgfunkcijas (piemēram, braukšanas līniju, ABS, pretslīdēšanas palīdzību) un mainīt grūtības pakāpi. Par katru opciju vai nu saņemat bonusa procentus, vai arī samazināt tos. Piemēram, ar izslēgtu Traction Control, tikai bremzēšanas līniju, manuāliem pārnesumiem un vidēju grūtības pakāpi jūsu nopelnītajai valūtai klāt tiks pieskaitīti vēl 80 %.

2. attēls

Izslēdzot laika attīšanas funkciju, iegūstat bonusa punktus

Kāda ir tā visa doma? Veicināt jūsu braukšanas prasmju uzlabošanu, protams. Iespēja agrāk tikt pie jauniem spēkratiem noteikti rosinās jūs izslēgt arvien vairāk palīgiespēju, lai nopelnītu vairāk. Pirkt papildu mašīnas ir pirmās FH neatņemama sastāvdaļa, jo citādāk uz priekšu spēlē netiksiet. Diemžēl ideja ir diezgan pretrunīga: piemēram, ja vēlaties vienmēr braukt ar vienu un to pašu Lotus Exige (mans ideālā sporta auto paraugs), ātri vien saskarsieties ar sacīkstēm, kurās atļauts piedalīties tikai ar noteiktiem spēkratiem. Nav brīnums, ka FH2 to maina un ļauj pabeigt visu spēli ar kaut vai sākumā piešķirto Toyota Supra, turklāt iztiekot bez veiktspējas uzlabošanas.

Teju katra sacīkste FH pieprasa citu braucamo, kas tiek galvenokārt iedalīti pēc jaudas (apzīmēti ar burtiem, no D līdz R1), piedziņas veida, ražotājvalsts, izlaišanas gada un zīmola. Mani personīgi kaitināja pastāvīgā mainīšana, turklāt daži no pasākumiem nešķita labi pārdomāti. Neveiksmes piemērs liekas sacīkste, kas atļauj tikai hečbekus ar A klasi. Lai saprastu, par kādu jaudu runājam, piemēram dodu vareno Lexus IS F, kas ir no rūpnīcas A.

Tā kā neviens no pasākumā atļautajiem modeļiem sākotnēji nav tik ātrs un visiem ir priekšpiedziņa (pat Ford Focus RS dīvainā kārtā), mašīnas ir nepieciešams modificēt, lietojot spēles valūtu. Rezultāts ir braukšana ar pastāvīgi spolējošiem riteņiem, jo FWD izkārtojums nav optimāls tik lielai jaudai, ko fizikas simulācija arī visai akurāti atveido. Šī ir lieta, ar ko FH turpinājumā nesaskarsieties, jo tas, šķiet, mazliet vieglprātīgāk attiecas pret saķeri – manuprāt, pozitīvi vērtējams lēmums.

Runājot par FH saturu, sacīkstes notiek izdomātā festivāla Horizon ietvaros Kolorado štatā, ASV. Lai gan atvērtā pasaule nav ļoti liela un ar milzu dažādību dabā un sacensību veidos neizceļas, man patīk, ka ir izvēlēta tik neierasta vieta, turklāt kaut kad rudens sākumā, par ko liecina nodzeltējušās lapas koku zaros. Poligonu nav daudz, bet izcilais krāsu balanss Xbox 360 spēlei kustībā liek izskatīties ļoti skaisti. Protams, pasaules karte ir kā nosēta ar pasākumu simboliem un savācamām lietām.

3. attēls

FH ir arī sižets, ko pavada video ainas, ar ārkārtīgi stereotipiskiem tēliem kā jūsu sāncenšiem cīņā par čempiona titulu. Galvenais varonis ir attēlots kā slaids un skuvies baltādainais vīrietis ar īsu frizūru. Mums ir smuka koordinatore, kuras runā jūtamas simpātijas pret tēlu (diemžēl bez atrisinājuma), afroamerikānis, kurš saka “jou”, un lecīgs sacīkšu braucējs 1. vietā. Banāli, taču vismaz tiek nosprausts skaidrs mērķis. Trīs radio stacijās starp dziesmām runātais atspoguļo spēlētāja sasniegumus un sniedz īsas intervijas ar nereti jocīgajiem tēliem. Spēlē pat ir humors!

Runājot par mūziku, izstrādātāji ir atlasījuši izcilu roka, tuc-tuc un vub-vub skaņdarbu kopumu. Ja jums kāds vienu vakaru piedāvā piestrādāt par diskžokeju, droši kopējiet FH dziesmu sarakstu! Kaut arī neklausos elektronisko mūziku, atpazinu lielu daļu gabalu. Gluži kā ar auto vadību ir atrasts lielisks balanss starp to, ko visi zina, un to, kas ir gaumīgs. Saliekot norises vietu, sižetu, tēlus un mūziku kopā, spēlei ļoti pārliecinoši izdodas radīt festivāla noskaņu. Diemžēl FH turpinājumam tas galīgi nesanāk.

Piezīme: tā kā otrā sērijas daļa vienlaikus iznāca gan uz Xbox 360, gan One, vecākās konsoles versiju, ko izgāju, izstrādāja atsevišķa komanda, tāpēc, iespējams, kritika neattiecas uz pašu Playground Games taisīto.

4. attēls

Turpinājums uz Xbox 360 diemžēl nav spīdošs

FH2 arī ir Horizon festivāls, taču šoreiz tas notiek Eiropas dienvidrietumu daļā, izbraukājamajai teritorijai ietverot gan Itālijas, gan Francijas fragmentus. Barjeras gar ceļiem ir daudzviet pazudušas, piedāvājot krietni lielāku pārvietošanās brīvību, taču pasaule šķiet arī tukšāka. Sižets un skaidri noteiktie tēli vairs nepastāv – tā vietā ir bezdvēseliska sacīkšu uzvarēšana, iegūstot valūtu un atslēdzot jaunus čempionātus. Teorētiski daži varoņi ir, kurus redzam pašā sākumā, taču par viņiem atceramies tikai tad, kad aizkadra balss pasaka “you missed a checkpoint mate”. Katrs parastais pasākums vairs neskaitās pilnībā pabeigts, kamēr neesat to vienreiz pieveikuši ar atšķirīgas kategorijas transportlīdzekli (kopā 10 šķiras).

Kā jau minēju, braukšana FH2 ir vēl labāka, vairs nav pastāvīgi jāmaina mašīnas (ja vien nemēģināt iziet katru sacīksti pilnībā), tomēr festivāla sajūta ir zudusi, un banālo tēlu un stāsta trūkums atstāj tukšumu. Kad uzvaram gala sacīkstē, varam atgriezties un, piemēram, izbraukt visus pasākumus ar kādu klasisko spēkratu vai apvidus automobili, kas nav ļoti aizraujoši. Liekas, ka FH2 ir kā kaut kāda cilvēka izklaidēšanas programma Nr. 065894651, ne spēle ar savu raksturu.

Īsi sakot, Forza Horizon sērija ir patiešām laba, ja vēlaties vieglprātīgu braukšanu, kas apmierina arī simulācijas sacīkšu novirziena piekritējus. Turpinājums aiztaisa pirmās daļas bedres, taču diemžēl nesaglabā tās festivāla noskaņu. Interesanti, vai vēlākajām sērijas spēlēm izdodas atgriezt jautrību un atkal pacelt latiņu?

172 skatījumi 3 komenti kudos

Raksta autors

5 komentāri Sony izziņo PlayStation Classic
19.Septembris 2018 11:54
genotsiid

3 Komentāri

22.Septembris 2018 17:35
SuicideChrist キリスト

Bērnības Garša

22.Septembris 2018 17:35

3 daļai ir patiesi labs festivāla fīlings pats to izgāju ar baudu

22.Septembris 2018 17:56
genotsiid Redaktors

@TrancaMaans Paldies, to arī gribēju dzirdēt! Žēl, ka uz Win 7/8 nedarbojas. Droši vien tad, kad būšu izspēlējis visu uz X360 garām palaisto, lietotu One varēs dabūt ļoti lēti. Nākotnē noteikti izmēģināšu.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!