Apskats: Red Dead Redemption 2

Divu nedēļu atvaļinājums Mežonīgajos rietumos

3.Novembris 2018 16:40
genotsiid

Apskatītā versija: PlayStation 4

Red Dead Redemption 2 (turpmāk – RDR2) ir ļoti liels veidojums, 60 un vairāk stundu darba nedēļu rezultāts, izstrādātāju Rockstar Studios magnum opus. Produkts ir tik apjomīgs, ka jebkādam baudījumam vienā spēlēšanas ciklā ir jāiegulda vismaz dažas stundas – ar 30 minūtēm pogu spaidīšanas nepietiek. Tas tādēļ, ka RDR2 ir lēns temps, droši vien pat tās atveidotajai 19./20. gs. mijai atbilstošs. Tomēr laika investīcija, kas dīvainā kārtā netiek nevienā izvēlnē uzskaitīta, galu galā, atmaksājas.

Tā kā lietotājs Eking jau ļoti sīki izklāstīja pamata spēles procesu un stāsta sākumu savā iespaidu rakstā, ko jums būtu ieteicams izlasīt, recenzijā uzmanība ir vairāk pievērsta citiem produkta elementiem. Pirmais aplūkotais ir sižets. Tas galvenokārt īstenojas 12 gadus pirms priekšgājējas, kas tika izdota 2010. gadā, notikumiem. Stāsts ir par bandu, kuras harizmātiskais vadonis, jūtot savas šķiras beigu tuvošanos, grimst arvien dziļākā vājprātā, kur katrs "vēl viens pēdējais darbiņš" beidzas aizvien sliktāk. Tā kā kulminācija notikumiem ir redzama iepriekšējā sērijas daļā, RDR2 ir ieteicams iziet pirmo, ja jums ir šāda priekšrocība.

1. attēls

Sižeta pabeigšanai rēķinieties ar vismaz 40 stundu ieguldījumu! Salīdzinājumā ar iepriekšējo daļu dzēlīgā satīra par civilizēto pasauli un skarbais humors ir nomainīts pret nopietnāku stāstu RDR2, kur sāpīgās dzīves patiesības tiek pieminētas tikai "starp citu". Sižets gan prot pārsteigt, tāpēc nebrīnieties, kad tas sāk vairāk līdzināties Red Dead Redemption! Nepārliecina vienīgi bandas vadoņa mūžīgais apgalvojums, ka vienmēr vajag vairāk naudas, kaut gan vienā brīdī pat galvenā varoņa makā ir 2000 tā laika, proti, ar zelta segumu, dolāri.

Kaut gan attīstība notiek lēni, tēli ir valdzinoši, situācijas – interesantas, un 1899. gada ASV – satriecoša. Bez garās ekspozīcijas daudziem notikumiem gluži vienkārši nebūtu spēcīga emocionālā iespaida. Līdz brīdim ir jāgaida ilgi, taču stāsts patiesi uzņem apgriezienus, kad tas jūs aizved uz lielpilsētu, un vairs nemanāt, cik ātri paiet laiks.

Jā, RDR2 pasaulē ir arī kas vairāk par miestiem līdzīgām vietām, tai piedāvājot industriālu pilsētu ar bruģētām ielām, parkiem, ubagiem, tirgu, tramvaju infrastruktūru un fabriku skursteņiem, kas gaisā met kancerogēniskus kvēpus kā simt Volvo "dīzeļu" izpūtēji vienlaikus. Blīvi apdzīvotā platība ir ass kontrasts pārējai ASV teritorijai, skaidri parādot civilizācijas neglītumu un izceļot skaisto, bet skarbo dabu. Šeit nevar nepieminēt izstrādātāju smago darbu ārkārtīgi ticamās un detalizētās pasaules radīšanā.

2. attēls

Miglas, dūmu un apgaismojuma efekti videi liek izskatīties īstai – grūti noticēt, ka to tik pārliecinoši spēj attēlot nabaga konsoles. Pievēršot uzmanību vizuāliem sīkumiem, piemēram, muzikālā priekšnesumā teātrī var redzēt, kā kontrabasista kreisā roka pārvietojas uz citu pozīciju, mainoties akordiem, un bundzinieks uz uzsvariem vairāk atvēzējas – viss sinhroni ar skaņu. Parasti šādām niansēm videospēlēs netiek pievērsta uzmanība. Turklāt notiekošais tiek attēlots ar krietni stabilāku kadru skaitu nekā Red Dead Redemption uz Xbox 360. Vienīgās nelielās aizķeršanās uz vecā parauga PS4 ir blīvi apdzīvotās vietās.

RDR2 salīdzinājumā ar priekšgājēju ir kā San Andreas pret Grand Theft Auto III – milzīga evolūcija apjoma un sarežģītības ziņā. Iekļautā iepriekšējās spēles ziemeļu daļas teritorija, kas lielākoties sastāv no garlaicīgiem tuksnešiem, skaidri parāda, kā ir pieaudzis mērogs un dažādība. Līdzīgi kā ar San Andreas, protams, daudziem var nepatikt daudzkāršotā sarežģītība, taču šoreiz tā nekļūst par pārlieku apgrūtinājumu. RDR2 ir tāds lērums mehānismu un mainīgo vērtību, ka jābrīnās, kā viss turas kopā.

Mijiedarbība ar pasauli un tās iemītniekiem ir ļoti iespaidīga, lai gan rīcības sekas nav gluži tik jūtamas, kā reklāmas video lika noprast. Brīžam gan tā šķiet pārāk jutīga, it īpaši apvienojumā ar vadību. Gandrīz pastāvīgi rodas iespaids, ka RDR2 spēlētājs nevis kontrolē savu tēlu un zirgu, bet tikai dod mājienus. Tas ir patīkami automātiskajai tēmēšanai, kas liek tikai nedaudz uz augšu pakustināt labo sviru letāla šāviena veikšanai, taču kaitinoši, kad tiek apzināti bremzēts pārvietošanās ātrums, negaidīti iejājat kokā vai nejauši uzskrienat kādam virsū, nonākot meklēšanā par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

3. attēls

Ieroči šad un tad ir jātīra, taču tas nekļūst par apgrūtinājumu

RDR2 nav iespējams spēlēt ātrākā tempā, nekā tas ir paredzēts. Taustiņu funkcijas, kas atkarīgas no konteksta, piemēram, atšķiras iešanas un skriešanas laikā. Var būt situācijas, kad jožat pēc sava zirga, bet pēkšņi uzbrūkat miermīlīgam garāmgājējam, kas atrodas netālu. Vislielākās galvassāpes sagādā konkrētu priekšmetu pacelšana, kad tuvumā ir pieejami vairāki, jo nevar trāpīt. Vadība kopumā liekas pārāk neprecīza. Tas traucē, kad ir ieteicams nedarīt neko tādu, kas jūsu goda stabiņu bīda virzienā uz kreiso pusi.

Protams, arī RDR2 ļauj iejusties pilnīga draņķa, psihopāta lomā, aplaupot un noslepkavojot visus savā ceļā, tomēr sižets liek noprast, ka galvenais varonis tomēr ir labs cilvēks (kaut arī nogalinājis simtiem cilvēku). Papildus veikt krietnas izvēles motivē fakts, ka nemaz neatslēgsiet visus stāsta uzdevumus, kas, protams, kartē tiek attēloti kā simboliņi, ja morāles rādītājs nebūs baltā krāsā.

Runājot par misijām, tās pārsteidz ar dažādību un atļaušanos bieži atkāpties no klasiskās formulas "aizbrauc tur, nošauj to". Protams, vēl aizvien ir daudz ieroču gaiļa spiešanas un ļooooti daudz jāšanas pasaules izmēru dēļ (un braukšanas ar pajūgu), taču vardarbība ar kūpošiem stobriem tiek patīkami līdzsvarota ar citām lietām. Lavīšanās tagad ir krietni baudāmāka un svarīgāka, paverot ceļu patiesi aizraujošām situācijām sižeta ietvaros. Ir arī lielākas iespējas iejusties snaipera ādā, taču mērķu ātra atrašana caur 19. gs. optisko tēmekli var būt pagrūti izdarāma. Pats galvenais uzlabojums no priekšgājējas ir tāds, ka netiek izšķiests laiks, liekot trīsreiz pēc kārtas pildīt tā paša tēla misijas, lai tikai tiktu pie kārotās informācijas.

4. attēls

Stāsta uzdevumi iepazīstina ar daudzām brīvā laika pavadīšanas iespējām

Kādam droši vien tas šķiet uzspiesti, bet RDR2 sākumā ir vairāki uzdevumi, kas iepazīstina ar citādi neobligātajiem spēles mehānismiem, tajā skaitā medībām, zvejošanu un laupīšanu, sniedzot iespēju katram saprast, vai viņš/viņa vēlas tām nodoties brīvajā laikā (un aizmirst par sižetu). Būtu grēks nepieminēt arī blakusuzdevumus, kur var, piemēram, piestrādāt par parādu piedzinēju bandas augļotājam (mūsdienās tos sauc par aizdevējiem un baņķieriem) vai palīdzēt kādam citam dīvainam tēlam, situācijām noskaņas ziņā vairāk atgādinot iepriekšējo sērijas daļu.

Neskatoties uz nepilnībām, kas, galu galā, ir nebūtiskas, Red Dead Redemption 2 ir lieliska, īpaši apjomīga, ticama un vienlaikus ārkārtīgi detalizēta atvērtās pasaules spēle ar Mežonīgo rietumu tematiku. Tās sarežģītība salīdzinājumā ar priekšgājēju ir pieaugusi vairākkārt, taču neapgrūtina. Aizraujošā, nopietnā stāsta attīstība un temps kopumā ir lēns, tāpēc spēles pabeigšanai vajag daudz brīva laika, tomēr ir tā vērts. Lai iegrimtu pasaulē un redzētu visu, jāņem divu nedēļu atvaļinājums.

Apskats sadarbībā ar:

Gamestar.ee Gamestar.ee


Žanrs: action-adventure

Platformas: Xbox One, PS4

Izstrādātājs: Rockstar Studios

Izdevējs: Rockstar Games

Iznākšanas datums: 26.10.2018.

117 skatījumi 3 komenti kudos

Raksta autors

3 komentāri Bezcerīgais XII
30.Oktobris 2018 16:26
Bezcerīgais

3 Komentāri

3.Novembris 2018 16:44

Neticēju, ka jebkad to vēl teikšu par kādu no spēlēm, bet RDR 2 dievinu.

4.Novembris 2018 07:00

interesanti, uz cik speedrunieši uzspiedīs šo spēli, jo tiešām šķiet ļoti gara. par pieminētajiem 2000$ sanāk divi Arabian zirgi, tā, ka arī var saprast van der lindi, ka jāmēģina nopelnīt nedaudz vairāk.

4.Novembris 2018 08:18
genotsiid Redaktors

@TV_MASKAVA Jā, tas tiešām būtu interesanti. Vai entuziasti atrastu kādu triku, ar ko izlaist garo animāciju atskaņošanu, iešanas ātruma samazināšanu utt. $ 2000 vērtība pat 1914. gadā mūsdienu valūtā (kam sen vairs nav nekāda seguma dārgmetālos) ir ap 50 000 dolāru, tā ka ar to varētu izdarīt ļoti daudz – aizbēgt no ASV uz Dienvidameriku pavisam noteikti. Droši vien arī cenas tur būtu zemākas. Pēc būdas uzsliešanas atlikušo papīru varētu ieguldīt zeltā, tad dzīvot nestrādājot atlikušo mūžu.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!