2018. gada lielākā vilšanās: Octopath Traveler

Tomēr viena no labākajām gada spēlēm

4.Janvāris 2019 10:05
Autors

Izstrādātājs: Square Enix/Acquire Platforma: Nintendo Switch

Ja man kāds pajautātu, par ko tā ir, es nevarētu atbildēt, jo Octopath Traveler izstrādātāji to nezin paši.

Nostaļģiju iedvesmojoša, skaista un dzīvīga, tie ir pirmie iespaidi, ko gūstu par šo spēli, taču laika gaitā sāku vilties vēl un vēl.

Praktiski jebkurai spēlei svarīgākais aspekts ir tās stāsts. Ja tas nav tik spēcīgs vai tā nav vispār, tad tas tiek kompensēts ar pašu spēles norisi. Sliktās spēlēs šāds balanss parasti neeksistē, līdz ar ko tās arīdzan nevienam nepaliek atmiņā kā kaut kas ievērības cienīgs.

Par laimi Octopath Traveler pieder pie otrās – spēles norise kā svarīgākais aspekts – kategorijas, kas vilšanos padara mazāk sāpīgu.

Spēlei ir astoņi galvenie varoņi, katrs ar savu raksturu un savu “darbu” (kā Final Fantasy garā ir pieņemts saukt klases). Tieši astoņu galveno varoņu trupa ir spēles vājākais posms, lai arī cik šī pieeja no malas varētu likties interesanta.

Attēla apraksts

Spēles stāsta struktūrā ietilpst 32 nodaļas, katram varonim pa četrām. Neviena no jebkura varoņa stāsta nodaļām nav saistīta ar citu varoņu nodaļām jebkādā veidā, līdz ar ko mēs saskaramies ar ainām, kur vismaz trīs citi varoņi, kuriem vajadzētu ar ceturto būt vienā telpā, nav spējīgi apturēt šī ceturtā saindēšanu un apzagšanu vai citas ar to saistītas vardarbības ainas. Tas, maigi izsakoties, ir dīvaini.

Kā jau no manis minētā varētu noprast, tad vienlaikus aktīvajā grupā var būt ne vairāk par četriem varoņiem, tas ir, tikai ar šiem varoņiem spēlētājs spēj operēt jebkurā brīdī, iekams tos nenomaina kādā no vairāku pilsētu tavernām. Tas arī nozīmē to, ka, lai varētu izspēlēt kāda varoņa nodaļu, šim varonim ir jāatrodas aktīvajā četru varoņu trupā, kas, savukārt, nozīmē, ka šajā grupā vienmēr būs vismaz viens tāds varonis, kurš, būdams vājāks par visiem pārējiem, ir praktiski bezjēdzīgs, bet stāsta dēļ ir akūti nepieciešams.

Lai arī ir saprotams, ka izstrādātājs acīmredzot vēlējās, lai tiktu izmantoti visi varoņi, laika gaitā tas kļūst nogurdinoši. Noprast to, kā norit stāsta progresija, var, ja manis līdz šim minēto samaļ vienā putrā, proti, spēlētājs jebkurā brīdī var izspēlēt jebkura varoņa nodaļu, taču ir jārēķinās, ka, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams pēc iespējas spēcīgāks varonis, kas korelācijā ar to, ka aktīvās grupas dalībnieki ir konstanti jārotē, nozīmē tikai to, ka lielākā daļa spēles varoņu konstanti ir pārāk vāji, lai varētu turpināt savu stāstu.

Octopath Traveler stāsts ir nekonsekvents, visbiežāk neinteresants, bet ainas – nevajadzīgi izstieptas garumā. Galvenie un sekundārie varoņi pārlieku gremdējās nesvarīgās atmiņās, kas aizņem daudz laika, kamēr manis minētais par katra varoņa stāsta eksistēšanu ārpus pārējo varoņu konteksta nozīmē, ka visās ainās no spēlētājam pieejamajiem varoņiem piedalās tikai viens, kas bieži noved pie neloģiskiem atrisinājumiem, kuri viegli varētu būt citādāki, ja ainās iesaistītos arī citi grupas biedri.

Lai arī stāstā ir labi brīži, tie ir pārlieku reti un ir noslēpti zem garlaicīgām detaļām. Spēles sižeta vienveidīgā struktūra ļoti nogurdina un piespiež konsoli nolikt malā uz kādu brīdi ne retāk kā reizi stundā.

Pati spēles norise no otras puses ir visai interesanta. Tā kā Octopath Traveler savā būtībā ir JRPG, tā izmanto klasisko četru varoņu grupas cīņu, kurā katrs varonis var veikt darbību, pienākot tā kārtai. Kad šī kārta pienāk, tiek aprēķināta, balstoties uz vairākiem aspektiem, taču galvenokārt uz varoņa ātruma rādītāju.

Spēle no Persona sērijas ir aizņēmusies vājo punktu ekspluatācijas sistēmu, kas nozīmē, ka, pietiekami daudzas reizes ekspluatējot kāda pretinieka vājības, ir iespējams likt tam izlaist gājienu, kas cīņās pret spēcīgākiem pretiniekiem ir īpaši svarīgi, jo ļauj izjaukt tā “charge-up” veida uzbrukumus.

Attēla apraksts

Vairāki bosi mēdz mainīt savas vājības cīņas gaitā, kas piespiež spēlētāju strauji mainīt taktiku vai arī rēķināties ar sekām.

Tā ir daļēji aizņēmusies arī Bravely Default “Brave Points” sistēmu, kur katrā gājienā tiek iekrāts viens BP, kas savukārt ļauj uzbrukt vairākas reizes pēc kārtas. Atšķirībā no Bravely Default, kur BP ļauj izmantot jebkāda veida uzbrukumus, Octopath Traveler BP izmantošana ļauj vai nu izmantot parastos uzbrukumus ar ieročiem, vai arī spēcināt elementālos uzbrukumus vai citas atbalsta maģijas.

Katrs varonis ir sava aroda praktiķis, kas nozīmē to, ka tas nevar apgūt visa veida maģijas. Katrs varonis gan var papildus savai primārajai klasei apgūt arī sekundāro klasi, kas ļauj izmantot citu galveno varoņu spējas, taču katru sekundāro klasi vienlaikus var izmantot tikai viens varonis, līdz ar ko, lai arī ir iespējams saglabāt pasīvos efektus, kurus varoņi iemācās, izmantojot “Job points”, tie nevar turpināt izmantot aktīvās maģijas un uzbrukumus, ja sekundārā klase tiek nomainīta.

Tas spēlētajam liek kļūt nedaudz atjautīgam, izvēloties sekundārās klases saviem varoņiem.

Papildus tam visam katram varonim ir arī savs talants. Es izvēlējos mednieci H’aanit kā savu primāro varoni, līdz ar ko spēju notvert un vēlāk cīņā izmantot gandrīz jebkuru pretinieku. Cits varonis katras cīņas sākumā automātiski atklāja vienu katra pretinieka ekspluatējamo vājību, kamēr vairākiem citiem ir spēja cīņā izmantot pat pieaicinātus NPC.

Paliek vien pēdējais spēles aspekts, tas ir audiovizuālais noformējums.

Nav daudz, ko par to var pateikt, tas ir skaists. Ieturēts nostaļģiju iedvesošā stilā, kas atgādina pikseļu mākslu, viss, sākot no līmeņu dizaina, līdz varoņu modeļiem, atgādina daudzslāņainus un detalizētus kartona izgriezumus uz teātra skatuves – līdzīgi kā Paper Mario .

Attēla apraksts

Reizēm vienīgais apmierinājums rodams dūrē.

Īpaši jāuzslavē skaņas dizains, jo varoņu balsis un citas skaņas, balstoties uz to, kur atainota sižeta norise, tik tiešām liek sajusties kā šajās vietās, piemēram, mājīgā koka namiņā būs dzirdami soļi, kas liek čīkstēt koka grīdai un izklausās it kā atrastos šaurā telpā, kamēr balss alā liek sajusties it kā… es atrastos alā.

Arī mūzika, kā jau pienākas Square Enix spēlei, ir pirmā labuma un satur atmiņā paliekošas un daudzveidīgas kompozīcijas.

Daudz vairs par šo spēli pateikt nevaru. Tā lika man vilties, jo sagaidīju no tās krietni vairāk, taču tā nav slikta spēle. Ja ļoti grib, no stāsta trūkumiem ir iespējams abstrahēties, kas Octopath Traveler ļauj izbaudīt mazliet vairāk.

Tās trūkumi izriet vien no dažiem saprotamiem apsvērumiem spēles izstrādē, kas, lai arī ir grandiozi, galu galā uzsprāgst sejā un liedz produktu uztvert varbūt tā, kā to vēlējās tās “īstie” autori.

Octopath Traveler bija potenciāls būt kaut kam neizmērojami labākam.

153 skatījumi 0 komenti kudos
2 komentāri Apskats: Forza Horizon 4
31.Decembris 2018 17:56
genotsiid

0 Komentāri

Nav pievienots vēl neviens komentārs, bet Tu vari būt pirmais!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!