Code Vein apskats

Code Vein apskats

11. oktobris, 2019 • Autors: Marex.K • 0 komentāri

Atceros, ka par spēli Code Vein uzzināju jau 2017. gada rudenī un ar lielu nepacietību gaidīju to iznākam 2018. gadā, lai aizpildītu tukšumu, kuru pēc sevis bija atstājusi spēļu sērija Dark Souls. Diemžēl izstrādātājam un izdevējam Bandai Namco viss negāja tik gludi, kā cerēts, un izdošanas datums tika atlikts uz 2019. gadu. Pa to laiku arī mans entuziasms bija noplacis, un nu jau spēli gaidīju ar piesardzību.

Code Vein ir izteikts nišas produkts un pārstāv tā saucamo Dark Souls tipa žanru. Ja man būtu kādam, kurš nekad iepriekš ko tādu nav mēģinājis, jāraksturo šādas spēles, tad prātā nāktu divi vārdi – “grūtas” un “nežēlīgas”. Tātad savā apskatā es neizbēgami salīdzināšu Code Vein ar Dark Souls 3, Nioh, Bloodborne un mazāk atpazīstamo, bet nesen iznākušo Remnants: From the Ashes. Vai šī spēle ir tikai klons vai tomēr spēj piedāvāt arī kaut ko jaunu un atsvaidzinošu savā žanrā? Mēģināšu rast atbildi uz šo jautājumu apskatā.

Uzsākot Code Vein, pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, ir tas, cik detalizēti var izveidot un pēc tam mainīt sava varoņa – vai manā gadījumā varones – vizuālo tēlu. Nedaudz novirzoties no tēmas, atzīšos, ka tur, kur tas ir iespējams, es izvēlos spēlēt ar daiļā dzimuma pārstāvēm, jo foršāk ir, ntās stundas skraidot pa spēles pasauli, skatīties uz meiteni svārkos, nevis veci biksēs. It īpaši tas attiecas uz Code Vein, kam ir anime stila noformējums, līdz ar to daiļais dzimums ir īpaši daiļš. Kad esam beiguši spēlēties ar krūšu izmēriem, tetovējumiem, aprocēm un auskariem, varam sākt.

Code Vein stāsts risinās ne pārāk tālā nākotnē, kur pasauli ir piemeklējis nepatīkams liktenis. Lielākā daļa cilvēku ir kļuvuši par nemirstīgiem vampīriem, kurus nogalinot, tie pēc laika atkal atdzimst. Šim procesam gan ir arī blakus parādība: tiek zaudēta kāda no atmiņām, līdz ar to, veicot to daudz reižu, atmiņa var izzust uz visiem laikiem. Vampīri gan nav pilnībā nemirstīgi, jo tos, kā izrādās, var nogalināt, iznīcinot viņu sirdi.

Kā jau nelāgajām būtnēm pieklājas, to dienišķā maize ir asinis. Cilvēkus, kas vēl nav kļuvuši par vampīriem, izmanto un medī kā lopus, tādēļ valdība viņiem nodrošina speciālus rezervātus. Uzturēšanās maksa tajos ir regulāra, ”brīvprātīga” asiņu nodošana. Sarkanā šķidruma nepietiek visiem pasaules vampīriem, un problēmu vēl padziļina tas, ka, laikus netiekot pie kārtējās devas, tie pārvēršas par Zudušajiem, zaudējot jebkuras intelekta paliekas un pakļaujoties tikai pamatinstinktiem. Pavisam nesen pati vampīru Karaliene kļuva par Zudušo un viņa bija jānonāvē. Pēc atbrīvošanās no viņas daļu pasaules pārņēma mistiskas izcelsmes sarkana migla, kurā atrodoties, vampīriem asinskāre pieaug vairākas reizes, tādēļ tiem ir jānēsā maskas, kuras filtrē gaisu no sarkanās miglas. Atsevišķās vietās gan sabiezinājums ir tik blīvs, ka nestrādā pat šie elpošanas palīglīdzekļi.

Pamostoties Code Vein pasaulē, pirmais, ko ieraugām, ir ļoti trūcīgi ģērbta meitene vārdā Io. Ar viņas palīdzību tiekam līdz Asins avotam. Tas ir augs, uz kura uzpilinot varones asinis, sāk augt asins pērles, kuras satur vielu, kas pēc sastāva ir identiska cilvēku asinīm. Tālāk mūs negaidīti sagūsta mednieki un liek doties atrast šīs pērles. Savos meklējumos sastopam Luisu, kurš ir veltījis savu vampīra dzīvi tam, lai izpētītu asins pērļu un sarkanās miglas fenomenu un atrastu risinājumu šķidruma trūkumam. Varonis neuzskata par pareizu, ka pret cilvēkiem izturas kā pret lopiem, un ir apņēmies atrast veidu, kā viņiem un vampīriem eksistēt kopā. Apvienojam savus spēkus ar Luisu un viņa draugiem, lai mēģinātu sameklēt risinājumu un izglābtu pasauli no iznīcības.

Spēlējam no trešās personas skatu punkta, un process ir ļoti pazīstams un redzēts. Sitamies cauri pretiniekiem līdz sasniedzam vietu, kur atzīmēties un saglabāt datus. Ja nomirstam kaut kur starp čekpointiem, tad visi savāktie pieredzes punkti un progress tie pazaudēts. Nu labi, pieredzes punkti paliek mūsu nāves vietā, un mums tiek dota iespēja vēlreiz tikt līdz tai, lai atgūtu sakrātās vienības. Ja nomirstam un līdz turienei netiekam, tad gan visa pieredze – vējā. Kā jau Eking iepriekš rakstīja pirmajos iespaidos par Code Vein, tā nav grūtākā no Dark Souls žanra spēlēm, bet, iespējams, kaitinošākā gan. Tas, kas izraisa nepatiku, ir pats cīņas process. Izvairīšanās notiek ar kaut kādu aizturi un, salīdzinot, piemēram, ar Nioh vai Bloodborne perfekti nostrādāto un precīzo kaujas sistēmu, šeit ir jāadaptējas.

Stāsta gaitā, neskaitot Luisu un Io, mums pievienojas arī vairāki citi tēli. Mēs varam izvēlēties, kuru no viņiem ņemsim līdzi cīņās un pasaules izpētē. Ja spēlē vienatnē bezsaistes režīmā, tad šim partnerim ir liela nozīme. Daudzi “bosi” ir grūti uzveicami vienam pašam, un bez mākslīgā intelekta sabiedrotā tas būtu praktiski neiespējami. Partneris var gan mūs atdzīvināt, gan arī vienkārši būt izmantojams uzmanības novēršanai, kamēr paši atgūstamies no ievainojumiem. Katru no labajiem spēles tēliem mums ir iespējams apdāvināt, tādā veidā par to saņemot punktus. Tie darbojas kā savdabīga valūta, ar ko varam no katra varoņa iegādāties resursus, materiālus vai arī viņu specifiskos ieročus.

Ieroču veidi un to daudzums nepārsteidz. Ir pieejami lielāki un mazāki zobeni, milzīgi veseri, āvas un pīķi, sirpji un arī šautenes, kuras izmanto gan tuvcīņā, gan uzbrukšanai no attāluma. Katram no tiem ir iespējams celt līmeni, izmantojot atrastos resursus. Pēc kārtējā “bosa” uzveikšanas mēdz izkrist arī kāds īpašāks ierocis, bet īpašs tikai nosaukumā. Pēc saviem raksturlielumiem neviens no tiem nelikās pamatīgās cīņas un pūliņu vērts. Man personīgi tas sabojāja spēles pieredzi. Es tomēr gaidīju kādu īpašāku apbalvojumu par grūta pretinieka uzveikšanu.

Code Vein svarīgu lomu spēlē asins kodeksi. Šis ir kaut kas jauns, salīdzinot ar citām žanra pārstāvēm. Dark Souls sava tēla līmeņa celšana un pareizo raksturlielumu uzlabošana ļauj viņu veidot un piemērot tuvcīņai, cīņai no attāluma ar ieročiem vai burvestībām, vai pat radīt varoni, kurš spēlē atbalsta lomu, nevis pats uzbrūk. Code Vein šeit piedāvā citu pieeju. Spēles gaitā mēs savācam diezgan daudz un dažādus asins kodeksus, kurus nomainot, tēla specializācija pārtop no burvja uz tuvcīņas meistaru, un mainās arī tēla raksturlielumi. Šī sistēma ir vienkārša, efektīva un ļoti elastīga. Ja mēs nespējam uzveikt kādu no spēles bosiem ar pašreiz ekipēto asins kodeksu, tad nākamajos mēģinājumos mēs varam to nomainīt un tādā veidā mainīt arī cīņas taktiku. Katram asins kodeksam ir savas īpašās “dāvanas” jeb spējas. Visas “dāvanas” nav pieejamas uzreiz, un tās var atklāt, atrodot atmiņu fragmentus Code Vein pasaulē. Pēc to noskatīšanās tad arī atklājas kāda no spējām. To vienkārši uzejot, “dāvana” top pieejama tikai konkrētajam asins kodeksam, tomēr, ja mēs prasmi arī apgūstam, to var lietot jebkuram. Lūk, tad paveras neskaitāmu kombināciju iespējas!

Ar augstāk pieminētajiem atmiņu fragmentiem var atklāt daudz informācijas par spēles tēliem un to savstarpējām attiecībām. Man gan pēc kāda desmitā gabala noskatīšanās sāka nepatikt šis stāsta pasniegšanas veids. It īpaši tādēļ, ka visi fragmenti ir tik vienādi. Katrā no tiem ir lēnām jāpastaigājas starp platformām un jāklausās spēles tēlu sarunās. Es būtu devis priekšroku video ielaidumiem.

Code Vein tiek piedāvāti arī papildu uzdevumi. Lielākoties tie atklājas tajās vietās, kur jau esam iepriekš pabijuši. Savā veidā blakusnodarbes dod vēl vienu iemeslu atgriezties tajos reģionos, kur iepriekš bijām, pildot pamatuzdevumu. Atalgojums gan nav nekas ievērības cienīgs un nekāda papildu informācija par tēliem vai sižetu netiek atklāta.

Pamazām virzoties cauri stāstam, mēs atrodam arī speciālu reģionu kartes, kuras ir jānodod vienam no cīņu biedriem, lai atklātu pieeju neobligātām teritorijām. Šajos reģionos var nodarboties ar papildu resursu vākšanu. Ja krājumu un materiālu netrūkst, tad tos var izlaist.

Vizuālo noformējumu Code Vien ir izstrādājusi Shift. Tā pati studija, kas radīja God Eater. Attiecīgi: anime ar visām no tā izrietošajām sekām. Viss ekrāns ar krūtīm. Regulāri. Bet es nežēlojos. Ir pat vieta, kur var relaksēties karstajos avotos kopā ar saviem cīņu biedriem.

Man nepatika maskas. It kā vizuāli izskatās neslikti, bet neuzrunāja tieši to lietojums video ielaidumos. Tad, kad tēli sarunājas viens ar otru, to sejas aizsedz maskas, kas traucē saskatīt viņu sejas izteiksmes, kas sarunu laikā ir svarīgas.

Līmeņu vizuālais dizains ir daudzveidīgs. Sava ceļojuma laikā paviesojamies sniegotā kalna virsotnē, tuksnesī ar grimstošām smiltīm, alās ar ūdeni, kurš apgrūtina pārvietošanos, un pat degošā pilsētā, kura, manuprāt, sagādā vislielākās grūtības, jo cīņas karstumā ir viegli pēc vieglprātīgas izvairīšanās kustības trāpīt uguns lamatās. Izstrādātājs ir centies, veidojot spēles līmeņus, tomēr tie lielākoties nespēj turēt līdzi Dark Souls. Code Vein pozitīvi izceļas tieši Katedrāles līmeņa karte ar savu sarežģītību, un tajā ir ļoti viegli apmaldīties.

Atkārtošos vai pat citēšu kādu citu savu apskatu. Man nepatīk, kad spēles galvenais tēls nerunā. Māt ar galvu māk, bet ne runāt. Ar mūsdienu tehnoloģijām tam jau sen vajadzētu būt praktiski jebkuras spēles standartam. Galvenajam varonim (-ei) ir jābūt ierunātam (-ai).

Toties cīņu biedrs, kuru esam izvēlējušies par sabiedroto, gan muld pārāk daudz. Nu, nejēgā daudz. Un atslēgt vai apklusināt viņu nevar.

Kopumā Code Vein nav slikta spēle, bet tai arī nepiemīt pietiekami daudz šarma vai dzirksteles, lai to obligāti ieteiktu izmēģināt. Tām pašām Nioh, Bloodborne, nemaz nerunājot par Dark Souls, piemīt kaut kas īpašs un neatvairāms, kas liek turpināt atkal un atkal par spīti zaudējumam. Code Vein man jau pēc 2 stundām gribas izslēgt un uzspēlēt kaut ko citu. Daļēji tāpēc, ka tā mani sāk garlaikot, daļēji tāpēc, ka mani ir jau nokaitinājusi mākslīgā intelekta partnera nepārtrauktā muldēšana un nevajadzīgās piezīmes. Šī ir viena no tām spēlēm, kuru ieteiktu iegādāties tad, kad viss interesantais ir izspēlēts un kad tā ir nocenota.

Par apskata kopiju paldies izdevējam.

Izdevējs: Bandai Namco
Izstrādātājs: Bandai Namco
Platformas: PS4, Xbox One, PC (apskatītā versija)
Iznākšanas datums: 27.09.2019.


Secured By miniOrange