
Mini-ieskats Black Myth: Wukong

Pēc nospēlētām 56h
#black-myth-wukong ir pabeigts, sasniedzot 36 no 36 trofejām.
Vēl viena spēle, ko biju iesācis, bet pirms kāda laika pametu, jo sāku spēlēt kaut ko citu vai arī vietām tā likās pārāk grūta. Arī trofeju prasības mani nedaudz atbaidīja, jo platīnam bija nepieciešams spēlēt NG+. Taču pēc
#death-stranding-2-on-the-beach pieveikšanas sapratu, ka arī Black Myth: Wukong beidzot ir jāpiebeidz, lai atbrīvotu vietu uz konsoles un prāta.
Jau tad, kad spēli sāku spēlēt pirms diviem gadiem, tā man šķita nereāli skaista un interesanta. Visa Ķīnas mitoloģija, briesmoņi un vietām ļoti "challenging" pretinieki - viss bija kā nākas. Joprojām šķiet pilnīgi aplami, ka spēle zaudēja GOTY Astro Bot.
Spēlē ir sešas dažādas lokācijas un vairāk nekā 100 unikālu bosu. Pieejamas arī dažādas "upgrade" iespējas - gan attīstot tēlu ar "skills", gan izmantojot dažādus ieročus un bruņas, kas ļauj pielāgot kaujas stilu.
Lai iegūtu visas trofejas, būs nepieciešams izdarīt pilnīgi visu un vēl nedaudz. Spēlē ir virkne unikālu "collectibles", kas jāsavāc, turklāt daļai no tiem ir RNG elements. Tāpat pirmajā "playthrough" obligāti jāuzveic pats pēdējais "Secret Boss", ja tas netiks izdarīts, nāksies sākt visu no jauna NG+ režīmā. Lai gan es visu paveicu pirmajā piegājienā, dažas trofejas, kas nepieciešamas platīnam, tāpat prasa NG+, par laimi, nav jāiziet visa spēle vēlreiz, bet pietiek tikt līdz "Chapter 5" un uzveikt šī chapter slepeno bosu.
Spēle noteikti ir uzmanības vērta. Tiem, kam patīk "Souls-like" spēles un āzijas mitaloģija, tā pilnīgi noteikti patiks. Dotu tai maksimālo vērtējumu, taču diemžēl uz PS5 Pro, pat spēlējot "Performance" režīmā, ļoti bieži bija jūtami FPS kritumi, kā rezultātā daudzviet spēle manāmi lagoja.
Kopvērtējums: 4.5/5 🍪
Mini-ieskats Death Stranding 2: On the Beach

Pēc nospēlētām 86.5h
#death-stranding-2-on-the-beach ir pabeigts, sasniedzot 55 no 55 trofejām.
Nu tad beidzot, atgriežoties pie "backlog" tīrīšanas rubrikas, atgriezos pie Death Stranding 2, lai to piebeigtu uz visiem laikiem.
Jāsaka, ka Death Stranding 2, tāpat kā pirmā daļa, ir vizuāls šedevrs. Decima dzinējs, kas tiek izmantots spēles izstrādē, ir ideāls risinājums atvērtās pasaules spēlēm, un to noteikti daudzi jau ir izbaudījuši Horizon spēļu sērijā.
Par pašu spēli grūti kaut ko iekomentēt. Ja ir spēlēta pirmā daļa, tad stāsts ir tikpat murgains (ja ne vēl vairāk), un ir skaidri redzams, ka Hideo Kojima veido spēles kā mākslas darbus, nevis tāpēc, lai tie "make sense", jeb, vienkāršāk sakot, tas ir pastnieka simulators 2.0.
Šoreiz galvenajam tēlam, kura ādā atkārtoti iejutīsimies, Sam, pie krūtīm vairs nav piestiprināts mazulis Lou, jo tas tiek nolaupīts, un pirmās daļas ļaundaris Higgs, kuru atveido labi zināmais Troy Baker, ir atgriezies jeb augšāmcēlies no mirušajiem. Un... pa lielam visa spēles gaita, neskaitot šizo stāstu, ir pazudušā Lou meklēšana.
Ja jārunā par vizuālo daļu, audio un gameplay, tad viss ir palicis tāds pats vai pat kļuvis labāks, salīdzinot ar
#death-stranding. Līdzīgas sajūtas man bija, spēlējot
#god-of-war-ragnarok, kur radās iespaids, ka spēlē vienkārši pirmās daļas papildinājumu jeb DLC.
Bet, neskatoties uz to, spēle man patika. Protams, kārtējais ilgais trofeju grinds, taču bija gandarījuma sajūta spēli pilnībā pabeigt un tad no tās atvadīties. Spēlei viena balle nost, jo ir pazudis pārsteiguma efekts, kāds bija ar pirmo daļu. Šeit jau pārsvarā zini, kas Tevi sagaida, ja iepriekš esi spēlējis Death Stranding.
Kopvērtējums: 4/5 🍪
Mini-ieskats Ghost of Yōtei

Pēc nospēlētām 39h
#ghost-of-yotei ir pabeigts, sasniedzot 54 no 54 trofejām.
Tad nu, beidzot atradu laiku, lai pieķertos un izietu šo Sucker Punch šedevru, kas iznāca pirms diviem mēnešiem.
Var droši teikt, ka spēle man kopumā patika. Liekot to blakus citai Ubisoft spēlei, kur arī notikumi risinās Japānā un sižets ir diezgan līdzīgs ar mistiskiem ļaundariem maskās un atriebības motīvu
#ghost-of-yotei ir 100× labāka pilnīgi visās kategorijās: stāstā, vizuāli, cīņu mehānikā, kartes izpētē, aktivitātēs, spēju un ieroču uzlabošanā u.c.
Varbūt daudziem būs pārāk lielas ekspektācijas, ja ir spēlēts
#ghost-of-tsushima, kas man personīgi arī ļoti patika, bet parasti ar "sequel" spēlēm tā mēdz gadīties. Man ir līdzīgas sajūtas, spēlējot
#death-stranding-2-on-the-beach un
#god-of-war-ragnarok, kur rodas sajūta, ka spēlē vienu garu DLC.
Neizplūstot detaļās - spēles galvenā varone ir sieviete vārdā Atsu, kuras ģimeni viņas acu priekšā nogalināja ģenerāļa Saito pavēlētie ļaudis, kad viņa bija pavisam maza. Saito un viņa padotie (Yotei Six) ir pārņēmuši gandrīz visu Ezo reģionu, un ir palikusi pavisam neliela pretkustība, kas vēl spēj viņus apturēt…
Patinot vairākus gadus uz priekšu pēc Atsu ģimenes bojāejas, redzam, ka Atsu ir pieaugusi un alkst atriebības un paša ģenerāļa Saito galvas. Kā jau ierasts šāda tipa spēlēs, no stāsta var sagaidīt interesantus tēlus, sižeta pavērsienus, jaunus sabiedrotos un intrigu.
Spēli viennozīmīgi iesaku!
Kopvērtējums: 4.5/5 🍪

