Viedoklis: iepriekšpasūtīšana

7.Oktobris 2016 19:48
5 komentāri 8 kudos genotsiid

1. attēls

Viedi cilvēki stāsta, ka dzīvojam hologrāfiskā visumā, kurā telpa un laiks ir mūsu kolektīvās zemapziņas un individuālā prāta radītas ilūzijas. Nevarētu teikt, ka pilnībā saprotu, ko tas nozīmē, bet viens ir skaidrs – ticībai ir liela nozīme.

Informācija pati par sevi ir neitrāla – kā katrs to uzņem, nosaka viņa vai viņas uztvere. To ietekmē ticība. Nav nekāds pārsteigums, kāpēc reliģijai ir tāda vara pār cilvēkiem. Ir dažādas ticības sistēmas – «valdība mūs mīl», «mediji stāsta tikai patiesību», «zeme ir plakana – zeme ir apaļa», «vegānisms ir panaceja – paleo diēta ir vislabākā», «Half-Life 3 eksistē» utt. Gribot negribot esam pakļauti kādai ticībai, bieži neapzinādamies tās esamību.

«Gudri [uzmini vārdu!] nav malku cirst. Kāds tam sakars ar pre-order?» Iepriekšpasūtot spēli, jūs izveidojat ticību produktā. Visdrīzākais, paļaujaties uz studijas vai seriāla iepriekšējo daļu reputāciju un savu pieredzi, kā arī rūpīgi sagatavotiem reklāmas materiāliem. Šie un citi faktori veido jūsu uztveri un cerības par gaidāmo. Bieži vien gala rezultāts gan ir ļoti atšķirīgs no solītā.

Redziet, daudzi lielie izdevēji koncentrējas tikai uz īstermiņa ieguvumiem. Viņiem ir svarīgi radīt idealizētu priekšstatu par saviem produktiem (atcerieties – tas ir bizness!) un iegūt pēc iespējas vairāk ienākumu maksimāli agrāk, kamēr pārdodamās preces vērtība nav būtiski samazinājusies. Šāda prakse patērētājiem rada nepilnīgas un bieži maldinošas cerības, kas nereti tiek salauztas.

Nu jau vēsturisks piemērs ir Ubisoft izlaistā Watch Dogs – atvērtās pasaules spēle, kas manāmi atšķiras no reklāmas materiālos izrādītās. Daudziem vēl aizvien mutē ir palikusi rūgta garša un «fui, sūds!» refleksa reakcija, kas gan izdevējiem ir vienaldzīga – viņi savu naudu jau ir dabūjuši. Šis ir diezgan pārliecinošs iemesls neatbalstīt «preorderus» kā tādus.

Ja skatāmies uz Watch Dogs iespējami objektīvi – bez nekādiem aizspriedumiem vai cerībām –, tā ir kopumā ļoti pieklājīga, viennozīmīgi ne mēsls. Vismaz tāds iespaids man radās, pirmoreiz to spēlējot divus gadus pēc iznākšanas, kad ažiotāža jau bija norimusi. Tas savukārt liek aizdomāties par iepriekšpasūtīšanas emocionālo aspektu.

Pirmkārt, cerības jeb «ekspektācijas». Ja garīgi nestabils (un īpaši viegli manipulējams) indivīds ļoti, ļoti sapriecājas par kādu gaidāmu spēli, ir «preorderojis» ierobežotās tirāžas versiju ar lelli komplektā vai tamlīdzīgu drazu, iespējams, viņš tiks emocionāli traumēts, saskaroties ar skarbo realitāti. Prātā nāk No Man's Sky un Final Fantasy XV fanu pulciņi, kas esot izteikuši nāves draudus tiem, kas publicēja ar viņu ticību nesaderīgu informāciju, piemēram, ziņas par atliktu izdošanas datumu vai kritiku. Iedod pērtiķim granātu...

Protams, nav jābūt garīgi nelīdzsvarotam, lai vienkārši justos «uzmestam». Kāpēc tad riskēt? Pat, ja neviena spēļu lapa netiek pie apskata koda pirms produkta iznākšanas (sarkanais karogs – kaut kas nav kārtībā), recenzijas vienalga drīz parādās.

Otrkārt, saprotams, ka ir īpaša sajūta būt vienam no «izredzētajiem», kas tiek pie spēles jau 1. dienā. Tiem, kas sevi nepazīst un vēlas iederēties, beidzot ir iespēja, bet vai tiešām tā ir vajadzīga? Atmetiet ego un padomājiet nedaudz – mūsdienu spēles ir tik sarežģītas, ka iznākšanas dienā bieži tiek atklātas būtiskas tehniskās problēmas, ko izstrādātāji nepaspēja izlabot! Lielāku baudījumu gūst tie, kas sagaida neizbēgamos atjauninājumus, kā arī labāku cenu.

Reizēm izdevēju mānīšanās dēļ daži ne tikai ir dusmīgi par to, ka tika «apjāti», bet vairs nespēj saskatīt labo gala produktā. Šeit atkal prātā nāk Watch Dogs. Cik daudzi būtu atzinuši, ka tā nav nemaz tik slikta, ja nebūtu sev iestāstījuši, ka spēle ir pilnīga kaka? Protams, par gaumi nestrīdas – par to drīzāk virtuāli nolinčo (spriežot pēc lietotāju izdarībām internetā).

Iepriekšpasūtīšana ir loģiska, kad prece ir ierobežotā skaitā, piemēram, jauna konsole vai kādas automašīnas «RS 500» versija, kas pēc 10 gadiem maksās pusmiljonu. Tagad, kad spēles lielā mērā tiek pirktas un pārdotas digitāli, nav riska, ka kodi beigsies. Ja arī tas notiek, izdevēji var ātri izveidot jaunus – gluži kā bankas taisa naudu no zila gaisa (paldies, frakcionālā rezervju sistēma!).

Ko ar šo visu vēlos teikt: spēļu iepriekšpasūtīšana ir visai neracionāla lieta, īpaši tad, ja liekat lielas cerības, balstoties uz pirmsiznākšanas video materiāliem un intervijām vien. Tā tikai pamudina izdevējus piekopt nekrietnas prakses un uzskatīt pircējus par muļķiem. Iznākšanas dienas azartu lielbudžeta spēļu gadījumā nereti izbojā tehniskās problēmas. Ieguvēji ir tie, kuri neļauj sevi mānīt un pagaida. Ignorējot mārketinga materiālus un pievienojot savām cerībām šķipsniņu skepses, izvairāmies no naivām ilūzijām un to radītās ticības, kas parasti noved pie kaut kāda veida vilšanās.

600 skatījumi 5 komenti kudos

Žurnāla ieraksta autors

Atstāt komentāru Clustertruck apskats
25.Septembris 2016 10:43
Homērs

5 Komentāri

9.Oktobris 2016 11:19
Skhen Redaktors

Cilvēki tomēr iepriekšpasūtīs spēles, tā tas ir un tā tas būs vienmēr. Ne visi apzinās, ka tas ir bizness, daļa dzīvo ilūziju un naivuma pasaulē. Protams, ka mārketings spēlē lielu lomu, un dažreiz spēles iznāk sliktā kvalitātē, par spīti, vienreizējamiem treileriem. Bet ir arī izņēmumi, ka spēles tiešām tiek izdotas kvalitatīvas, un tādas, kādas tām vajadzētu būt un ko no tā gaidīja.

Te var dikti ilgi filozofēt par uzņēmuma savtīgumu, jo, atklāti sakot, spēles, kuras ieraugām, vai spēles, kuriem būs turpinājums ir nevis atkarīgs no tavām vēlmēm, bet gan, vai tas ir izdevīgi kompānijai, vai tas uzrunās attiecīgo auditoriju, cik no tā nopelnīsim utt... Visur valda bizness un savtīgums, un nekas cits. Mēs dzīvojam kapatāliskā pasaulē, kur nauda virza un nosaka visu.

9.Oktobris 2016 17:15
nice1 Discord

Autors picu pasūta?

10.Oktobris 2016 10:29
genotsiid Redaktors

@nice1 Jā, kad pēc liela kāša piebeigšanas baigi gribas rīt, bet līdz hesītim aizrāpot nespēju.

13.Oktobris 2016 17:14

Es diezgan bieži kļūdos, bet -

  • ja nauda ir cik uziet, tad var preorderēt bezjēgā
  • es neticu, ka preorderē tie, kam, rupji sakot, finanses jāskaita 2x mūžā esmu preorderējis (ja tam ir kāda nozīme, tad nopircis esmu 161 spēli, ieskaitot bundles). Jēga būtībā nav preorderēt. Tiesa - otrajā savā preorderēšanas gadījumā, laicīgi "ieguldīju" naudu spēlē, jo tāpat būtu pircis (esmu kādas spēļu sērījas neārstējams fans).
22.Oktobris 2016 14:49

Tādēļ eksistē demo (vai betas) ar kuru palīdzību vari izvērtēt vai spēle ir tā vērta. Neviena no preorderotajām spēlēm man nav likusi vilties. Es gan tam procesam pieeju diezgan rūpīgi un izvērtēju pieejamos demo, video, izdevēja reputāciju, apskatus un citus faktorus. Galvenais to darīt racionāli un tad arī nebūsi vīlušies savā izvēlē

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!