Neko nenopirku: 3. mēnesis – izgāšanās

1.Aprīlis 2017 10:59
0 komentāri 10 kudos genotsiid

1. attēls

Martā diemžēl pārtraucu savu apņemšanos, divarpus nedēļas pēc Switch iznākšanas nopērkot konsoli un 2 spēles. Tajā brīdī Latvijā bija Nintendo jaunās ierīces deficīts, kas tikai pastiprināja manu vēlmi vairākkārt katru dienu pārbaudīt «salidzini.lv» meklēšanas rezultātus. Lai izbeigtu mocības, galu galā iegādājos aparātu vietējā video spēļu veikalā (mājiens nosaukumam). Lai gan teorētiski tobrīd nenopirku nevienu jaunu spēli, tādējādi nelaužot apņemšanos, nākamajā dienā lejupielādēju Fast RMX, lai vismaz būtu, ko darīt ar Switch.

Vispār būtu interesanti pētīt to, kā kādas preces zemā pieejamība un augstā popularitāte ietekmē patērētāju iepirkšanās ieradumus. Domāju, ka pamatā neracionālai rīcībai ir bailes. Šādā gadījumā cilvēki uztraucas, ka viņiem neizdosies tikt pie priekšmeta, kas tajā brīdī skaitās «kruts», tāpēc tie ir gatavi maksāt vairāk vai stāvēt garā rindā, kaut arī loģiski būtu pagaidīt mēnesi, kamēr trakums norimstas un cenas tiek normalizētas. Es būtu ietaupījis 20 eiro, ja paciestos pusotru nedēļu ilgāk.

Tālāk tekstā ir spēles, kuras martā paspēju iziet (vai vismaz mēģināju) pirms un pēc Switch iegādes.

Tom Clancy’s Ghost Recon Wildlands (PS4, 2017)

2. attēls

Pilno apskatu lasiet šeit. Pavadot stundas sešas ar GRW slēgto «betu», nebiju sajūsmā par redzētajām tehniskajām problēmām un spēles procesu kopumā, taču publiskais beta tests atstāja daudz labāku iespaidu, un vēlējos redzēt vairāk Bolīvijas provinču. Gala produkts piepildīja cerības. Redzēju skaistus skatus un aizrautīgi lavījos ienaidnieku teritorijās, klusi likvidējot karteļa biedrus, reizēm pat līdz vēlām nakts stundām.

Lai gan it kā viena no labāk pārdotajām spēlēm šogad, GRW neveicas tādā ziņā, ka tā iznāca vienā laikā ar tādiem nozīmīgiem produktiem kā The Legend of Zelda: Breath of the Wild, Horizon Zero Dawn un NieR: Automata. Brīdī, kad cilvēki tās beidzot būs izgājuši, Wildlands droši vien jau sen būs aizmirsta. Jāskatās, vai Ubisoft izdosies noturēt interesi ar gaidāmajiem papildinājumiem, kurus, visticamāk, apskatīšu.

The Crew (PC, 2014)

3. attēls

Likās, ka Wildlands pasaule ir milzīga... līdz redzēju The Crew atveidoto ASV. Visur, šķiet, ir jādodas vesela mūžība, reizēm pat 30 km un vairāk, kas ir apnicīgi, jo vide nav ne tuvu tik interesanta un detalizēta kā Ghost Recon redzētā. Lai gan braukšana pati par sevi ir baudāma un saujiņa piedāvāto sacīkšu veidu ir sākotnēji jautri, drīz vien uzdevumi sāk garlaikot, kad tos atkārto desmito reizi. Kaut kā piespiedu sevi pabeigt stāsta režīmu, bet turpināt piedalīties sacīkstēs, iegūt labākus rezultātus pārbaudījumos un vākt ASV teritorijā izmētātās detaļas nevēlos. Ja gribat ātros un dārgos auto aizbraukt no viena Amerikas krasta līdz otram un jums neinteresē atvērtās pasaules ideja, tad Need For Speed: The Run šķiet labāks variants, kaut arī dažiem tas riebjas.

Far Cry 3: Blood Dragon (PC, 2013)

4. attēls

Vēl viena spēle, ko Ubisoft nesen atdeva par brīvu, toties nedaudz interesantāka par iepriekšējo. Blood Dragon apvieno Far Cry sērijas iezīmes ar 80. gadu stilistiku produktā, kura stāstu var iziet divos vakaros. Popkultūras atsauces un vispārējais vājprāts ļāva pasmaidīt, bet atvērtā pasaule šķita neizteiksmīga (par spīti neona krāsām), kamēr spēles process likās vienveidīga lavīšanās un šaudīšanās.

Vienīgais, kas šo Far Cry daļu glābj no aizmirstības, ir tās nosaukumā minētie asins pūķi, ar kuriem var rotaļāties, pametot viņiem kibersirdis, un dažas jautras vietas stāstā, kā arī trakais nobeigums. Vienā brīdī sapratu, ka spēlēt ar Xbox 360 kontrollera kopiju ir kļūda, jo labajai svirai tiek piemērota kaut kāda dīvaina akselerācija, kas neļauj precīzi notēmēt. Pēc tam pārliecinājos, ka FPS žanram pele un tastatūra ir un paliek optimālais vadības veids.

Sly 2: Band of Thieves (PS Vita, 2014)

5. attēls

Ir milzīgs lēciens spēles procesa un pasniegšanas ziņā starp 1. Sly daļu (ko izgāju janvārī) un Band of Thieves. Vecmodīgā dzīvību sistēma ir aizvietota ar veselības stabiņu, kamēr mazo līmeņu vietā, kuri jāizvēlas nelielās pasaulēs, ir plašas teritorijas, kurās izvietoti uzdevumi. Tāpat arī vadība ir modernizēta, iesaistot abas analogās sviras. Svarīgi arī, ka beidzot dzirdama stereo skaņa, kas noder, meklējot pudelītes un lavoties klāt ienaidniekiem.

Spēles process Sly 2 kopumā ir daudz tuvāks tam, ko sagaidām no šodienas interaktīvās izklaides produktiem. Diemžēl man pietrūkst pirmās daļas vienkāršuma. Līdzīgi kā ar Resistance 2 janvārī arī Band of Thieves mēģināju mazās devās dažu nedēļu laika posmā. Diemžēl to nespēju iziet līdz galam, pabeidzot vien aptuveni 5 no 8 iekļautajām epizodēm. Visi astoņi līmeņi ietver formulu «nofotografē svarīgākos objektus, pildi dažādus uzdevumus, līdz izjauc ļaundaru plānus».

Problēma tāda, ka gandrīz viss notiek tajās pašās atvērtajās teritorijās, kuras bieži vien ir ārkārtīgi neloģiski izveidotas, kas padara pārvietošanos tur nepatīkamu. Galu galā uzdevumi, kas lielākoties sastāv no priekšmetu zagšanas, uzspridzināšanas un hakošanas, pārāk līdzinās darbam, kurā priekšnieks dod pavēles – man jau viens tāds ir, no kā jau sen esmu noguris. Ja jums spēles process neliekas garlaicīgs, tad, iespējams, arī izbaudītu Sly 2, jo stāsts nav slikts, tēli ir patīkami un bieži liks uzsmaidīt. Jauki, ka Eiropas versijā ir iekļauts dublējums desmit, ja ne vairāk, valodās.

Fast RMX (Switch, 2017)

6. attēls

Apskatu lasiet šeit. Subjektīvāk runājot, man patīk Fast RMX, taču tā nestāv blakus F-Zero GX. Pietrūkst japāņu spēles šarma, kura Nintendo seriālā ir ļoti daudz. Atšķirībā no F-Zero nav interesantu tēlu (piemēram, Captain Falcon), daudz dažādu režīmu un pielāgošanas iespēju. Lai gan Fast RMX ar 15 mašīnām nodrošina plašu izvēli, nevar uzbūvēt pats savējo no detaļām, kas iegūtas, uzvarot čempionātus un ejot īsos varoņu stāstus. Tomēr vācu spēles pluss ir vienkāršums un izvēlnes ātrums, kas ar pāris pogas spiedieniem jau ļauj piedalīties pirmajās sacīkstēs.

Jāuzteic Switch konsoles mazo pulšu analogās sviras, kas ir ērtākās, kādas jebkad portatīvajai konsolei esmu redzējis. Lietojot komplektā iekļauto Joy-Con Grip, nejutos neērti. Arī noņemot abus sānus un izmantojot katru kā nelielu bezvadu kontrolleri, nebija grūti braukt. Iespēju kopā ar kolēģi izmēģinājām darbā, kad priekšnieks bija prom un nebija jāapkalpo klienti. Nintendo dizaineri ir izveidojuši ko patiesi īpašu, lai gan ir vēl daudz vietas nākotnes uzlabojumiem.

Darksiders: Warmastered Edition (PC, 2016)

7. attēls

Šķiet, saņēmu Darksiders kādā no neskaitāmajām Humble Bundle izpārdošanām, taču dažus gadus pēc THQ bankrota Steam kolekcijā parādījās spēles uzlabotā Warmastered Edition, un beidzot saņēmos to izmēģināt. Īsi sakot, ir laba, bet varēja būt īsāka. Ir daudzas līdzības ar The Legend of Zelda seriālu – sākam ar neko, skraidām pa pasauli, sitot briesmoņus un risinot mīklas, tad iegūstam jaunus rīkus, kas ļauj piekļūt iepriekš nesasniedzamām vietām. Stāsts un tēli ir radīti, smeļoties iedvesmu no kristīgās literatūras (laikam tādēļ nespēju sekot līdzi).

Darksiders mīklas, kurās parasti ir jālēkā pa platformām, jāgroza slēdži, jāspridzina bloķētas ejas un jāpārvieto priekšmeti, lika pakustināt pelēkās smadzeņu šūnas un strādāja kā atslodze no reizēm pārlieku biežās cīnīšanās ar to pašu kaudzīti pretinieku veidu. Tā kā sižeta ainu nav daudz, fonā klausījos dažādus podkāstus, kas padarīja mazāk interesantās daļas 17 stundu garajā stāstā vieglāk izturamas. Tagad arī ir iemesls beidzot Wii U konsolē ielikt Darksiders II disku, kas ilgi stāvējis plauktā.


Kopumā martā no neizieto spēļu listes izsvītroju četrus ierakstus. Pildot daudzos The Crew un Sly 2 uzdevumus, sapratu, ka nav liela prieka sevi spiest pabeigt vecos produktus. Tas ir tāpat kā bērnam mācīties klavieres un iet mūzikas skolā tikai tādēļ, ka vecāki vai kāds cits to liek darīt. Galu galā pēc vairākiem gadiem viņš pat nepieskaras instrumentam un aizmirst visu teoriju. Lai gan turpināšu iet vecās spēles, darīšu to retāk, lai šis – godīgi sakot, bezjēdzīgais – hobijs nesāktu riebties. Droši vien aprīlī arī uzrakstīšu par mēnesī spēlēto, taču ne vairs zem «Neko nenopirku» nosaukuma.

434 skatījumi 0 komenti kudos

Žurnāla ieraksta autors

4 komentāri Neko nenopirku: 2. mēnesis
28.Februāris 2017 20:02
genotsiid

0 Komentāri

Nav pievienots vēl neviens komentārs, bet Tu vari būt pirmais!

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!