Death Note (2017)

29.Augusts 2017 02:30
3 komentāri 5 kudos fenfen

Šeit runa nebūs par Death Note animācijas seriālu, kas pāris gadus priecēja mūs divtūkstošo sākumā, bet gan par kārtējo filmu ar īstiem un elpojošiem aktieriem, līdzīgi kā Dragoball Evolution.
Jau skatoties reklāmas rullīti šai filmai, rodas pirmais iespaids par to, kas mūs sagaida –rietumnieku mēģinājums iekarot japanofīlu sirdis ar “white-washed” japāņu animācijas live action adaptāciju. Un šis iespaids nebūt nav nepareizs.
Kā gan man paveicās – esmu Netflix abonements, un filmu, ko sākotnēji ar draudzeni iecerējām pasmiešanās pēc noskatīties kinoteātrī, tagad varam noskatīties, nepieceļoties no gultas.
Atzīšos, esmu japāņu animācijas fans. Kopš bērna kājas, sākot ar Dragonball un Dragonball Z parādīšanos Cartoon Network vakara animācijas blokā Toonami deviņdesmito beigu pusē, esmu skatījies lielacaino tēlu piedzīvojumus ar vislielāko interesi.         Jānorāda, ka, lai gan japāņu animācija ir daudzējāda, pārklājot daudz dažādus žanrus, visbiežāk mēs sastopamies ar animācijas seriāliem un filmām, kuru mērķauditorija ir tieši pubertātes vecuma zēni un jaunie vīrieši jeb shonen, kā to sauc Japānā. 
Arī Death Note komiksi un animācijas seriāls ir piederīgs šim pusžanram, kuru visbiežāk raksturo vīriešu kārtas vidusskolnieks kā galvenais varonis, kuram mistiskā kārtā pēkšņi parādās kāda spēja, kas viņu atdala no vienaudžiem, - Death Note gadījumā tas ir Light Yagami, kurš savā rīcībā iegūst piezīmju burtnīcu, kas arī tiešā tekstā tiek nosaukta kā “Death Note”. Tās būtība ir tāda, ka, tajā ierakstot kāda cilvēka vārdu un uzvārdu, un vienlaicīgi zinot šī cilvēka izskatu, to ir iespējams nogalināt veidā, kādā to norāda ieraksta izdarītājs, vai arī, ja nāves piezīmju bloknota īpašnieks tā vēlas, atstāt to "up to the dealer".
Japāņu komiksos un animācijas seriālā galvenais varonis Light Yagami ir atjautīgs, izskatīgs un gudrs sociopāts, bet filmā … eh, mūsu iemīlētais protagonists/antagonists kļūst par nūģīgu, neatjautīgu un neizskatīgu amerikāni vārdā Light Turner. Jau šis vārds vien ir smieklīgs, nemaz nerunājot par to, ka viss pasākums ir pārcelts no Japānas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Man ar draudzeni radās domstarpības par to, ka Death Note sižets ir tieši tik universāls, ka tas ir savietojams ar jebkuru pasaules vietu. Proti, šī diskusija radās pirms mēs noskatījāmies šo filmu. Pēc Death Note noskatīšanās rodas dalītas sajūtas, galvenokārt, jo viss patiesībā ir kišmiš. Filmas veidotāji kaut kāda interesanta iemesla dēļ ir izvēlējušies ne tikai nepieturēties pilnībā pie komiksa vai animācijas, bet arī izvēlējušies ļoti eksperimentēt ar varoņiem, mainot to vārdus, ādas krāsas un personības iezīmes, kā arī izmainīt sižeta attīstību gandrīz par 180 grādiem.
Filma, lai gan stundu ar kaut ko gara, šķiet garlaicīga, izstiepta un nekas īsti tās laikā nenotiek. Neviens no varoņiem neparāda jebkādu īstu emocionālu izaugsmi, klātesoša nav arī shēmošana un intrigas no oriģinālā materiāla un viss šķiet virspusējs. Vien pēdējās filmas desmit vai piecpadsmit minūtēs notiek kaut kāda attīstība varoņos, bet pat tas tik ļoti atšķiras no animācijas vai komiksiem, ka man rodas jautājums, kādēļ filmas veidotāji, izvēloties nepieturēties pie oriģinālās formulas, ir izvēlējušies paturēt tieši tik daudz, lai filma liktos tik sieraina un grūti skatāma?
Rodas arī citi jautājumi. Kādēļ varoņi maina ne tikai savas ādas krāsas, bet arī attiecības ar stāstu, kļūstot no protagonistiem par antagonistiem un pretēji? Kādēļ galvenie varoņi ir tik dumji? Kādēļ vienīgais varonis, kas ir palicis nemainīgs, ir nāves dievs Ryuk, kurš live action filmā izskatās vienkārši dumji? Kādēļ šī filma man liekas kā mēģinājums pielabināties vienlaicīgi Krēslas un japanofīliem?
Es neienīstu šo filmu un Death Note animācijas seriāls allaž ir bijis vienaldzīgs, ja ne pārāk izstiepts garumā, bet šī Death Note – filma –  ir vienkārši smieklīga, ne labā nozīmē. Ja animācijas seriālu man bija interesanti skatīties, tad šo filmu – ne pārāk. Tā nesaglabā praktiski neko no avota un neievieš neko jaunu, tā vietā aizņemoties tik daudz no sliktiem Rietumu piemēriem. Mums tiek dotas skaistas krāsas, bokeh efekti gandrīz katrā kadrā, laba kinematogrāfija un stilīga mūzika, bet tas viss nav saturs.
Death Note mēģina tik ļoti pietuvoties vidējam pusaudzim un asociēt uz ekrāna notiekošo ar kaut ko, ko iekšēji it kā izjūt katrs, bet patiesībā tas, ko filma izdara, ir padara visus aktierus tik dumjus savās lomās, ka skatītājam nepārtraukti jāskatās pulkstenī ar cerību, ka šīs mocības drīz beigsies. 
Death Note ir pliekana un neērta. Tā nav ne jauna, ne arī svaiga jebkurā no nozīmēm. Tā pazudīs pagātnē kā kaut kas, kam nevajadzēja notikt, bet notika, neskatoties uz to, ka šī filma nebija nepieciešama. Tas nav Nolana Betmens, kura pārstartēšana bija ne tikai komerciāla, bet arī kritiska veiksme.
Cilvēki to aizstāvēs kā labāko Death Note live action filmu līdz šim, bet tas jau īsti nemaina faktu, ka filma ir diezgan liels krāms, par kura noskatīšanos nevienam nevajadzētu maksāt.

321 skatījumi 3 komenti kudos

Žurnāla ieraksta autors

Atstāt komentāru Pabeigts: 04.2017.
7.Maijs 2017 17:51
genotsiid

3 Komentāri

29.Augusts 2017 10:34

Knapi līdz galam noskatījos un pēc tam nožēloju savu iztērēto laiku šim gabalam.

30.Augusts 2017 22:55

"Cilvēki to aizstāvēs kā labāko Death Note live action filmu līdz šim" vrbt jo vienīgā tāda filma? Vai arī ir vēl?

31.Augusts 2017 17:30

@U915 ja pareizi saskaitīju, tad šī ir piektā.

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!