Marvel's Spider-Man (2018) apskats

19.Oktobris 2018 08:53
1 komentārs 10 kudos Eking

Personīgi man zirnekļa cilvēks vairāk ir pazīstams no 2000-to gadu filmām nekā spēlēm - "Spider-Man" (2002), "The Amazing Spider-Man" (2012) un jau atkal-atjaunotām Sony/Marvel Spider-Man filmām. Vienīgo zirnekļa cilvēka spēli esmu spēlējis "Spider-Man Unlimited" (2016) paredzētu Android mobilai videi - atceros grūto Elektro bosu un dažādus uzdevumus, ko bija jāizpilda laikā. Pēdējos "Activision" brīnumus speciāli nespēlēju, lai nesabojātu iespaidu par zirnekļa cilvēka tēlu, un jaunāko Sony loloto garadarbu gaidīju ar nepacietību. Jaunākā Marvel's Spider-Man (2018) spēle plašāk ir zināma ar nosaukumu kā Spider-Man.

Zirnekļa cilvēks telefonā

Sony ieguva Spider-man tiesības 20 gadu atpakaļ no Marvel par nieka 7$ miljoniem, kad Marvel bija uz bankrota robežas. Sony varēja arī iegūt tiesības uz Dzels vīru, Toru, Melno panteru, Skudru-cilvēku par nieka 25$ miljoniem, bet atteicās no šādas iespējas. Tā laika Sony CEO vēlējās iegūt tiesības tikai uz Spider-man tēlu un izvilka laimīgo lozi.

Nobody gives a shit about any of the other Marvel characters. Go back and do a deal for only Spider-Man.

Principā jēdzīgas Spider-Man spēles nav iznākušas jau ilgu laiku un Sony vēlējās labot situāciju izlaižot kvalitatīvu vien-spēlētāju zirnekļa cilvēka spēli un reizē arī riskējot darbu uzticot "Insomniac Games" studijai, kas vairāk zināma ar Ratchet&Clank sēriju un ne reizi nav izstrādājusi atvērtās pasaules spēles. Galvenās pretenzijas pret jaunāko zirnekļa cilvēku ir tieši atvērtās pasaules elementi un torņi, kas atklāj Ņujorkas karti, kā arī papildus misijas atvērtā pasaulē. No torņiem, kas atklāj teritoriju un ļauj ieraudzīt papildus aktivitātes un darāmos uzdevumus pat atteicās Ubisoft pāris gadus atpakaļ. Atklātie torņi pilda arī ātrās pārvietošanās funkcijas. Papildus aktivitātes ir daudz un dažādas – var ķert baložus, fotografēt slavenas vietas, meklēt somas, pildīt izaicinājumu misijas, pildīt blakus misijas, kā arī cīnīties ar neskaitāmām kriminālām bandām un pildīt F.E.A.S.T laboratorijas uzdevumus, kas ir interesanti ķīmijas, fizikas un veiklības uzdevumi un nekārtojas. Taču šīs papildus aktivitātes ātri apnīk. Lai izietu spēli uz 100%, vajag cīnīties ar 165 kriminālām bandām atkal un atkal, taču šādas aktivitātes ģenerējas nejauši uz bezgalīgi. Spēlē ir iestrādātas atkārtojušās mini mīklas pildot dažādus uzdevumus – vienā no mini puzzlēm nepieciešams salikt atbilstošus taisnstūra šablonus ar svītriņām un otrā no mini puzzlēm nepieciešams pareizi aktivizēt ķēdi, novirzot plūsmu caur elementiem ar dažādu spēku un virzienu. Šādas papildus aktivitātes, lai iztīrītu karti, aizņem ap 15-20 stundām, kamēr pamata stāsta iziešana aizņems ap 8-10 stundām. Spēles pamatā nav ņemts kāds komiks, spēle vai filma un tas ir oriģināl-stāsts, kas atklāj pieauguša Pītera Pārkera un jaunas zirnekļa cilvēka tēla šķautnes. Paldies Dievam ir izlaists stāsts kā viss sākās un kā Pīters kļuva par zirnekļa cilvēku, kas jau ir iztirzāts neskaitāmās filmās un spēlēs. Tā vietā tiek apskatīts galvenā varoņa vēlāks dzīves posms, kad Pīters ir jau salīdzinoši nobriedis un savos 23-trīs gados strādā par vecākā pētnieka asistentu. Viņam jau piemīt super-spējas pēc ģenētiski modificēta zirnekļa kodiena un Pīters tur noslēpumā savas īpašās spējas, lai varētu aizsargāt Ņujorkas iedzīvotājus. Pīteram palīdz reportiere un bijušā draudzene Mērija Džeina un jauniņais Mails Moreles, kas pieredzējis nesenās katastrofas šausmas Ņujorkā un nevilšus iesaistās kā viens no Pītera palīgiem. Mērija un Mails ir spēlējamie tēli stāstā un abi kavē laiku dažādās lavīšanās misijās, kas sākotnēji liekas oriģinālas, bet jau vairākas reizes atkārtojoties tām kļūst garlaicīgas un vienveidīgas ar daždažādām mīklām un meklējamiem objektiem. Pamata stāsts ir tīri baudāms un sastāv no trīs aktiem, pirmās 4-5 stundas lēni plūst pirmais akts un tiekam iepazīstināti ar varoņiem un gaidāmiem sižeta saasinājumiem. Otrais akts ir stāsta lūzuma punkts. Visaizraujošākais sižets un interesantākās bosu cīņas ir tieši trešā aktā vai pēdējās divās stundās. Jūs jau būsiet noteikti redzējuši Sony 2018 E3 Spider-man prezentāciju, cik grūti klājās zirnekļa cilvēkam pret spēcīgiem pretiniekiem, kas viņu iedzinuši stūrī. Lieki nestāstīšu, lai nejauši neatklātu kādu svarīgu sižeta atslēgas punktu. Konkrētais zirnekļa cilvēka stāsts jūtams kā nobeigts un sniedz emocionālu baudījumu, neskatoties uz to, ka bija jau izziņoti trīs papildinājumi pirms spēle vēl bija iznākusi.

Taču izejot spēli un zinot Marvel filmu tradīcijas gaidiet titru scēnas. Sony jau apstiprinājusi nākamo daļu, jo komerciāli pārdošanas apjomi pat apsteiguši pat divas reizes izcilo God of War (2018). Pirmā relīzes nedāļā tika pārdots 3.3 miljonu spēles kopijas, iznākot Spider-man spēlei 2018.gada 7.septembrī. Nekādas kostīmu pirkšanas vai iebūvētais veikals nav iestrādāts spēlē, Sony pieturas solījumiem un nav iekļāvusi mikro-transakcijas spēlē. Toties ir pieejams par papildus samaksu epizodiskais stāsts The City That Never Sleeps, kas jau klauvē pie durvīm 2018.gada oktobrī, novembrī un decembrī - pirmā daļa “The Heist” iznāks oktobrī, kam sekos otrā “Turf Wars” novembrī un epizodi noslēgs “Silver Lining” decembrī. Seasson pass īpašnieki bez papildu misijām varēs iegūt vēl dažādus zirnekļa cilvēka kostīmus, papildus izaicinājumus un jaunas bandas ar ko cīnīties.

Jaunākais veikums cīņu ziņā ir ļoti līdzīgs un pat teiktu perfekta Betman Arham cīņu sistēmas kopija, kas savā ziņā apsteidz oriģinālu ar dažādiem finišeriem un palēninājumiem. Cīņas ir plūstošas un dažādi kombo strādā perfekti un bez aizķeršanām, zirnekļa cilvēks nepārtraukti dejo, izvairās no šāvieniem, sitieniem un pretiniekus veikli aptin ar tīklu vai pielīmē pie sienas tīkla lamatās. Pirmās stundas cīnoties likās sarežģītas un vairākas reizes nomiru ejot prologu, jo pretinieki likās diezgan sarežģīti. Bet tiklīdz ir saprasts kā jāizvairās un jālieto dažādas kombo kombinācijas spēle kļūst viegla un saprotama un pat ar bāzes spējām var iziet līdz pat beigām neko neuzlabojot. Uzlabot var dažādas prasmes ar pieredzes punktiem līdz pat 50 līmenim, kā arī atvērt dažādus vizuālos tērpus ar īpašām spējām, kā arī var uzlabot dažādus gadžetus no iegūtiem tokeniem, ko var iegūt pamatā pildot papildus aktivitātes un izaicinājuma misijas, kā arī ejot pamata stāstu. Ieteiktu koncentrēties uz pamata stāstu un atvērt dažādus kombo ar xp pieredzes punktiem, ko dāsni dod ejot stāstu. Līdzīgi kā Betmanā zirnekļa cilvēks nevienu nenogalina, bet meistarīgi savij tīklos vai piespiež pie sienas vai kā savādāk iemāna lamatās, vienīgi ne-vienmēr ir parādīts kā beidzās pretinieka kritiens no liela augstuma un vai tas tiek noķerts ar tīklu.

Savam mazajam dēlam un pirmsskolas audzēknim jautāju, kas ir zirnekļa cilvēks un viņš bez aizķeršanās atbildēja – “super-varonis”, kaut gan viņš nav redzējis nevienu filmu, multfilmu vai spēlējis Spider-man spēli, bet vairāk pazīst zirnekļa cilvēku no cepurēm, jakām un rakstām piederumiem ar zirnekļa cilvēka simboliku. Un tieši tā arī spēle liek justies kā super-varonim, jo zirnekļa cilvēks ar saviem tīkliem ķeroties klāt atbalsta punktiem var lidināties starp Ņujorkas debesskrāpjiem un skriet vertikāli pa augstceltnēm vai līst pa ceļamkrāniem, nav nekādi ierobežojumi, lai kur lidinātos vai uzrāptos. Šī sajūta liek justies fantastiski brīvi, Ņujorka arī liekas dzīva un var ieskatīties kādas augstceltnes logos vai pamāt nejaušam garām gājējam, protams tā nav nekāda simulācija vai tuvu tam. Uzrāpjoties uz kādas augstceltnes pašu augstāko vietu var redzēt skaistu lielpilsētas skatu un foto režīmā var iemūžināt pilsētas skatu vai vienkārši uztaisīt selfiju vai pašiņu. Dažādas slavenās Ņujorkas vietas un karte ir attēlota samērā precīzi, nu varbūt izņemot pievienoto Avengers torni. Dienas un nakts cikls pilsētā ir atkarīgs no konkrētās sižeta stāstījuma un nelikās dinamisks, naktī pilsēta izskatās naksnīgi tumša ar gaismiņām, bet dienā saulaina un krāsaina. Mans mīļākais laiks bija saulriets, kas ieskāva pilsētu oranžos krēslas staros. Pēc spēles iziešanas var brīvi uzstādīt dienas-nakts režīmu.

Vizuāli spēle izskatās burvīgi un krāsu palete ir patīkama un koša, Ņujorka pārnesta dzīvīga ar cilvēkiem, braucošām mašīnām un vilcieniem, mainoties laika apstākļiem un diennakts ciklam. Izmantojot ātrās pārvietošanās iespējas var izbaudīt dažādus iestudētus un arī komiskus zirnekļa cilvēka braucienus ar metro, patīkams jauninājums dažādojot scēnas, kas neliks justies garlaicīgi gaidot kārtējo spēles ielādi. Tēli ir detalizēti un iedzīvināti fantastiski ar motion-cap kamerām. Insomniac ir pacenties noslīpēt visu kā nākas un spēle strādāja nevainojami un ne reizi neuzkārās vai bija kādas citas tehniskas problēmas, spēlējot uz standarta playstation 4 konsoles.

Ņujorkas skats

Muzikāli orķestris spēlēja Action epizožu laikā un līdzīgi kā Marvel filmās spēle centās panākt episkumu, taču muzikālās noskaņas atkārtojās un bija patīkama fona skaņa un nekas vairāk. Tēli ir ierunāti profesionāli un papildus skaņas efekti ir atbilstoši un korekti, nav ko piebilst vai aizrādīt. Kā jau gaidāms Pītera tēls nepārtraukti dzen jokus vietā un nevietā līdzīgi kā jau Marvel filmās. Vienīgi beigās, kad lietas kļūst nopietnas un sižets savelkas zirnekļa cilvēks kļūst nopietns un adekvāts. Tā ir māksla, pārtraukt jokus un reaģēt adekvāti, kad tas ir sižetiski nepieciešams. Būtībā savā nenopietnība un vieglumā Spider-man atgādina Infamous second son spēli ar tēla attieksmi pret dzīvi, viegliem jokiem, kā arī savām brīnum-spējām pārvietoties starp augstceltnēm un cīnoties dažādās arēnās ar bruņotiem vīriem. Tomēr savā veidā Spider-man ir stilīgs jauniešu tēls un jūtams, ka spēle mērķēta plašākai auditorija (PGA reitings 16+).

Kopumā, spēlēšanas ziņā Spider-man spēlējās viegli un intuitīvi, ir sava viegluma sajūta un zirnekļa cilvēks brīvi klausa komandām. Progresējot un atverot jaunus tērpus zirnekļa cilvēks kļūst veiklāks un pārvietojas manāmi ātrāk starp augstceltnēm. Tērpiem papildus var izvēlēties vienu pamata spēku un trīs modu īpašības no aptuveni divdesmit pieejamām kā, piemēram, par 50% labāk aizsargāt dzīvību no raķešu šāvieniem. Es savu laiku "Insomniac Games" iemīlēju ģimeniskā Ratcheta&Clanka (2016) dēļ, bet studija ir lieliski pastrādājusi un radījusi labu Spider-man spēli. Tā nav ģeniāla vai šedevrs kā God of War, bet ir laba un izdevusies spēle ar savu šarmu. Balstoties uz psnprofiles.com datiem gandrīz 50% no psnprofiles lietotājiem ir ieguvuši platīnu, kas ir visai augsts rādītājs un nozīmē spēlētāji ir sākuši un pilnībā izgājuši spēli, kā arī tā nav grūta. Starp citu ir pieejamas vairākas grūtības pakāpes sākot no vieglākās līdz augstākai. Spēlējot uz pašas augstākās grūtības pakāpes var arī dabūt Dark Souls analogu NYC.

Ja jautāsiet, ko uzspēlēt 2018.gadā no Sony ekskluzīviem un vai ir vērts pirkt Playstation 4 konsoli, tad ir vērts pirkt pirmkārt izcilā un novērtētā God of War dēļ un otrkārt labi izdevušās Spider-Man spēles dēļ (neaizmirstot arī par maziem briljantiem kā Yakuza sērijas spēles u.c.). Kopumā Spider-man ir patīkama un baudāma spēle, bet daudzās papildus misijas un atkārtojušās mini-mīklas vairāk nogurdina nekā izklaidē. Jaunāko zirnekļa cilvēka spēli nerekomendēšu tiem, kam nepatīk super-varoņu tematika un vēlas dziļu stāstu bez liekiem jociņiem. Raugoties ar cerību nākotnē nākamais Spider-Man varētu būt ne tikai izklaidējošs un labi noslīpēts, bet uzstādīs jaunus standartus un pacels augstāku latiņu kādai ir jābūt Spider-man spēlei.

162 skatījumi 1 komenti kudos

Žurnāla ieraksta autors

3 komentāri Monstru Mednieks: Pasaule
8.Oktobris 2018 19:53
U915

1 Komentārs

20.Oktobris 2018 13:21

Atļaušos piebilst, ka Insomniac Games ir gan pieredze atvērtās pasaules spēlēs. Pāris gadus atpakaļ, kad man vēl bija Xbox, spēlēju Sunset Overdrive, kas bija asprātīga un ar melno humoru pārpildīta spēle

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!