Monstru Mednieks: Pasaule

8.Oktobris 2018 19:53
3 komentāri 6 kudos U915

Ieslēdzu savu tosteri. Pagaidīju, līdz “vinčesters” uzņem apgriezienus. Bet pirms ieslēgšanas vispirms ir jāieslēdz internets. To izdarīt es paspēju. Atvēru skaitītāju un paskatījos, cik gigabaitu šomēnes vēl palicis ko tērēt no “bezmaksas” interneta. Izskatījās pietiekami. Tāpēc, pirms aizgāju uz virtuvi šmorēt vakariņas, palaidu vilkties spēlīti – Monster Hunter: World. Paspēju pašmorēt, paēst un padzert. Līdz beidzot varēju pieķerties dāvanas izsaiņošanai. Ļoti ilgi nelādējās, kas jau priecēja. Bet, kad ielādējās, viena no pirmajām lietām bija grafikas iestatījumi. Tos uzliku uz mazākajiem. Jo nu – tosteris taču. Pēc tam – varoņa izveide. Precīzāk – varoņa vizuālais tēls. Tā kā ātrāk gribējās tikt pie spēlītes, tad varoni uzķepināju vairāk vai mazāk pēc sava purna un līdzības. Un kaķi arī – tik pat rudu un strīpainu, kā manējais. Un spēle varēja sākties. Pirmais iespaids – izskatās šausmīgi. Bet toties nebremzē. Bet – izdomāju pamēģināt pacelt grafiskos iestatījumus. Arī nebremzēja. Nu – uz vidējiem. Bet nevarētu teikt, ka izskatījās diži labāk. Drīzāk vairāk izplūdis, nevis klučaini ass. Nu ok, paskraidīs tāpat, paskatīsies, kāds tas zirgs. Cītīgi lasīju visus tipus utml. Pamācības. Sekoju līdzi stāstam. Treniņi, pirmā misija. Izvēlētais ierocis – smagais arbalets. Treniņa laikā tā īsti līdz galam arī neapguvu, bet bliezt var. Pirmo uzdevumu veiksmīgi arī nomuļļāju. Trāpīt monstriem gan bija diezgan grūti, bet to norakstīju uz vēl neapgūto spēles mehāniku. Labi, pirms nākamā uzdevuma tomēr izdomāju pacelt grafiku līdz maksimālajai. Paskatīties, cik ļoti būs slaidšovs. Izskatījās daudz labāk. Un uzvedās arī ļoti pieņemami. Pie viena, ja jau kaut kādu jaunu soli spēlē, tad pamēģināju arī ar džoistiku (to, kuru mūsdienās sauc par geimpadu). Nu tīri neko – skrien lec šauj. Nu pie vadības, protams, jāpiešaujas. Jo ir savādāk, nekā ar pierasto Mad Max. Labi – nākamais uzdevums. Sāku spēlēt, aizdodos uz lokāciju (parauj gaisā kaut kāds lidojošs lops un aiznes tālēs zilajās). Piezemējos, tūlīt sākšu cēlo misiju, kuras izpildei man dotas tieši 50 minūtes. Ok, gan jau paspēšu. Cik tad daudz laika vajag, lai apšautu dažas pāraugušas ķirzakas. Bet – mājās pārnāca sieva. Labi, nopauzēs, pavakariņos un spēlēs tālāk. Bet – kas tad tas? Kur pauze? Kā apstādināt laiku? Hmmm... Ja līdz šim nelielu nepatiku izraisīja kaut kādi elementi, kas nebija pieminēšanas vērti, tad šis, ka nevar nopauzēt spēli, ka veiksmīgam iznākumam ir jāpakārto mana reālā dzīve, nu galīgi izsita no sliedēm. Bet – kaut kā sagremoju. Atvēru spēles pasaules karti un atstāju tosteri sildāmies. Pagāja krietnas 50 minūtes un vēl vairāk, kad atkal pieslēdzos monstru pasaulei. Misija, protams, izgāzusies. Toties tas man ļāva atgriezties miteklī un paņemt mazliet vieglāku arbaletu. Kā arī – pārslēgties atpakaļ uz klaviatūru+peli. Jo bez autoaim ar džoisi notēmēt praktiski neiespējami. Un vispār vadība tomēr ne tik veikla. Bet varbūt tā ir ražotāja produkta specifika. Nezinu. Varbūt man vienkārši nav skila. Atkal tas pats uzdevums. Ar uzbrukuma un izvairīšanās stratēģiju kaut kā izdodas nomušīt visus vajadzīgos liellopus ar kaula bruņām. Kaut kā nesaprotami, bet veiksmīgi izdodas to līķus arī nolūtot. Jādodas tālāk. Bet tālāk – uzbrūk veiklās un pāraugušās ķirzakas. Kuras arī ar peli nevarēja nomušīt. Vai nu grafiski tomēr iebremzēja, vai nu tā spēle tāda vienkārši ir, ka galvenais ir – bliezt pretinieka virzienā un gan jau kāda bulta arī trāpīs. Jo galvenais jau – action. Nu – kaut kā ari no tiem lopiem tiku vaļā. Jo viņi sāka bēgt kaut kur un tad kaut kāda megaķirzaka tās mazākās ķēra un apēda. Un tad sākās pats jautrākais – man jānovāc tā megaķirzaka. Bet, par laimi, tas nav obligāts pasākums. Un viens pats es to arī nevarētu izdarīt. Tur jāsauc palīgā online draudziņi. Kuru man, praktiski, nav. Jo es esmu Single Player. Neesmu tik ļoti pavilcies uz vienmuļajām, bezsižeta gaļasmašīnām. Drīkstat, protams, oponēt. Es šeit un šobrīd izsakos ļoti subjektīvi. Uz šīs nots tad arī iepazīšanās ar spēļuku tika izbeigta. Vēl ir doma to pamēģināt uz sakarīgākeim aparātiem par manu tosteri – aizdoties uz GoExanimo un apskatīties, vai pie vainas mans tosteris vai neveiklība. Kopumā spēļuks tīri ok, it īpaši, ja izdotos saspēlēties ar kādu komandu. Bet – šobrīd vēl neesmu gatavs ieguldīt tajā savu dzīvi. It īpaši, ja single misijas nevar iepauzēt un, attiecīgi, uzturēt kaut cik sakarīgu spēles progresu. Vēlāk gan... Par spēli paldies strike.lv komandai , kā arī geimstāram. Gan par spēli, gan par nieciņiem ar citu spēļu atribūtiku. Tomb Raider karabīnēm un uzšuvēm (kuras es nemāku lietot. Tās ir burtiski jāšuj pie jakas vai kaut kā jālīmē? How?). Un arī Dragon Quest XI piespraužu komplekts. Pēdējais gan man tik ļoti nav aktuāls. Tāpēc meklēšu kādu šīs spēles lielu cienītāju, kam to atdāvināt.

233 skatījumi 3 komenti kudos

Žurnāla ieraksta autors

2 komentāri Premium premium
15.Marts 2018 18:29
fenfen

3 Komentāri

9.Oktobris 2018 19:15
genotsiid Redaktors

Monster Hunter neapšaubāmi prasa pamatīgu laika ieguldījumu. Neesmu eksperts, bet laikam birkas apģērbam uzliek kaut kā līdzīgi:

10.Oktobris 2018 21:05

oi, thnx, @genotsiid. būs jānopērk gludeklis

18.Oktobris 2018 08:40

kā var aizmirst pauzi ielikt? super lame veids kaa nopazeet uz ps4, ir likt konsoli gulēšanas režīmā

Pievienot Komentāru

Lai pievienotu komentāru, lūdzu ielogojies!