Man of Medan jau pēc 3 dienām

Man of Medan jau pēc 3 dienām

27. augusts, 2019 • Autors: genotsiid • 0 komentāri

Tiem, kuri fano par Holivudas šausmu filmām, kas uzmanības centrā liek pusaudžus un briesmīgus draudus (piemēram, Cabin in the Woods), noteikti ir jāizmēģina 2015. gada PlayStation 4 brīnums Until Dawn (turpmāk – UD). Tā ir veiksmīga žanra adaptācija interaktīvās izklaides formātā, apvienojot atpazīstamas situācijas, stereotipiskus tēlus un vecas klišejas ar iespēju pašam ietekmēt notikumu gaitu. Kaut gan spēlei fanu netrūkst, turpinājumu tā nesaņēma (VR brīnums UD: Rush of Blood neskaitās).

Tomēr ir labas ziņas tiem, kuri vēlas vairāk un tādā pašā garā. UD izstrādātāja Supermassive Games nākamais darbs Man of Medan parādīsies veikalos jau pavisam drīz. Tā ir pirmā daļa no šausmu antoloģijas The Dark Pictures Anthology. Stāsts ir par pieciem jauniešiem, kuri brīvdienās dodas jūrā, lai atrastu baumotu Otrā pasaules kara vraku. Protams, viss noiet greizi. Lai gados jaunie cilvēki izdzīvotu līdz rītausmai, stājoties pretī šausminošiem draudiem, spēlētājam ir jāpieņem pareizie lēmumi.

Jaunums ir divi daudzspēlētāju režīmi. Vienā no tiem, kas ir dēvēts par Shared Story, divi cilvēki piedzīvo Man of Medan kopā tiešsaistē. Savukārt režīms Movie Night piedāvā pieciem draugiem padot pulti un šausmināties kopā, katram ievadot savu vārdu un uzņemoties atbildību par vienu no pieciem jauniešiem.

Patīkams ir fakts, ka The Dark Pictures Anthology izdod Bandai Namco. Tas nozīmē, ka atšķirībā no UD spēle nav piesieta Sony platformai un būs pieejama arī Xbox One un Windows lietotājiem. Savukārt tikai € 30 cena norāda, ka šis ir mazāks projekts. Tomēr izstrādātāji iesaka Man of Medan pabeigt vairākas reizes, veicot dažādas izvēles, kas pagarina spēlēšanas laiku. Veikalos parādīsies 30. augustā.

Zemāk 2018. gada maijā publicēto iespaidu par UD remāsterētā versija. Diemžēl bez biedra NecroBob raksta var būt pagrūti saprast, par ko ir runa, taču gan jau kaut kāda vērtība tam ir tik un tā.


Iespaidi: Until Dawn

Spraiga interaktīvā šausmene ar pāris briesmīgām lietām

Redaktors NecroBob jau pirms gandrīz 3 gadiem skaidri izteicās par Until Dawn (turpmāk – UD; genotsiid piezīme: diemžēl nevienā interneta arhīvā saite https://strike.lv/article/2015-7-31-until-dawn nav saglabājusies) stāstu, varoņiem, balss aktieru darbu un tamlīdzīgām lietām. Kopumā viņam spēle šķiet lieliska. Savukārt es skatos kritiskāk.

Neesmu eksperts, bet nenoliedzami ietvertie jauniešu tēli, kas balstīti uz zināmiem stereotipiem, ir lieliski atveidoti. Var nepatikt dažu izmantotais slengs un pārspīlētās grumbas pierēs, taču tie ir sīkumi. Daudz darba ir ieguldīts izstrādē, un rezultāti ir pārliecinoši. Pat tik gauss seriālu skatītājs kā es atpazina mafijas bosu no seriāla “Izlaušanās” un galveno varoni no Mr. Robot. Vēlāk secināju, ka ārkārtīgi pievilcīgās Semas aktrise ir supervarone no “Izredzētajiem”. Sejas kustības un ieskaņojums ir augstākās klases.

UD sižets gan nav tik viennozīmīgs. Ir interesanti, pārsteigumu netrūkst, bet otrajā pusē parādās apšaubāmi elementi, ko, manuprāt, varēja pat neiekļaut gala produktā. Tas, ka nezināms drauds pārtop redzamā slepkavā, padara spēli daudz mazāk biedējošu. Tomēr spriedzi izdodas noturēt no pirmās līdz pēdējai minūtei. Kaitina lētie izbiedēšanas triki, kad, piemēram, pēkšņi kāds izlec tēlu acu priekšā, bet tā laikam ir šausmu žanra neizbēgama klišeja.

Mana lielākā kritika par UD skar spēles procesu. Brīžos, kad neskatāmies sižeta ainas, parasti ir lēnā ātrumā jāpārvietojas pa spocīgo norises vietu Kanādā, vāji izgaismojot vidi un izpētot visādus priekšmetus, kas ļauj labāk saprast notiekošā kontekstu. Ir spēcīga līdzība ar 2001. gada spēli Alone in the Dark: The New Nightmare atmosfēras ziņā un gadu vecāko Resident Evil – Code: Veronica kameras leņķu izvēlē. Pārvietošanās līdz ar to ir visai nepatīkama, mēģinot varoņus bīdīt pa šaurām takām, kamēr automātiskā kamera drastiski maina rakursus.

Tā kā sākotnēji UD bija plānots izdot uz PS3, turklāt ar pulšu Move atbalstu, vadība ir visai bēdīga, nedaudz atgādinot Deivida Keidža (David Cage) “meistardarbus”. Tā vietā, lai nospiestu kādu taustiņu, veicam izvēles, virzot labo analogo sviru vienā vai otrā virzienā. Pārējā laikā aši spaidām ekrānā attēlotās pogas, citādi nāve pienāk ātri un nežēlīgi. Tie gan ir tikai nieki salīdzinājumā ar vismuļķīgāko izstrādātāju lēmumu – uzspiesto kustību vadību.

Ik pa laikam darbību pārtrauc psihoterapeits, kurš analizē spēlētāja rīcību

Nē, pults nav jākrata vai jāgroza, bet gan jāspēj noturēt nekustīgi vienā pozīcijā! Diemžēl šajos brīžos diezgan aktīvi darbojas UD iestatījumos neatslēdzamā vibrācijas funkcija. Ja kaut nedaudz pabīdāt kontrolieri citā leņķī, esat izgāzušies un parasti jūs kaut kas saplosa gabalos. Ja slikti padodas šīs sekcijas, pēdējās UD minūtēs, iespējams, aizies bojā visi jūsu līdz šim pie dzīvības turētie tēli. Risinājums ir vai nu piespiest manipulatoru pie plakanas, nekustīgas virsmas, vai arī lietot kādu no alternatīvajām PlayStation ievadierīcēm, kam nav iebūvētu kustību sensoru (piemēram, HORI Pad FPS Plus).

Automātiskā saglabāšanās, par laimi, nav tik nežēlīga. Ja pēc muļķīgas izvēles vai garām palaista pogas spiediena paspēsiet konsoles izvēlnē aizvērt spēli, turpināsiet no agrāka punkta bez letālām sekām. Protams, atkal būs jāskatās ievada video un, iespējams, klips Previously On, bet tas ir sīkums. Liels mīnuss, manuprāt, ir nespēja izlaist sižeta ainas. Tas ir saprotams lēmums no izstrādātāju puses, bet otrajā spēlēšanas reizē taču to vajadzētu varēt izdarīt, ne?

Pakustini pulti vai mirsti!

Tas tiesa, ka izvēles ir ļoti svarīgas un ietekmē stāsta gaitu, bet, ja vien jums nav kādas garīgas novirzes vai vēlme savākt visas trofejas (nereti viens un tas pats), droši vien centīsieties saglabāt katru tēlu dzīvu. Izmantojot veselo saprātu un pieņemot iespējami ētiskākos lēmumus (kā arī mokoties ar vietām, ko apzīmē uzraksts Don’t Move), man beigās izdzīvoja septiņi no 8 tēliem. Viens mira, cik saprotu, tikai tādēļ, ka palaidu garām dokumentu, kas novestu tēlu pie kaut kādām atklāsmēm.

Pēc spēles iziešanas izvēlnē parādās sadaļa Episodes, kas ļauj atgriezties pie dažādām nodaļām un pieņemt pretējus lēmumus, bet, ja vairums izdzīvoja, neesat sadists vai trofeju krājējs (nereti viens un tas pats), neredzu iemeslu atkal UD veltīt astoņas deviņas stundas. Patīkama lieta ir atslēdzamā bonusu sadaļa, kas atgādina filmu DVD vai Blu-Ray izdevumus, piedāvājot ieskatīties spēles izstrādē.

DVD filmu stila bonusu sadaļa

Īsi sakot, ja patīk amerikāņu pusaugu šausmu filmas un ir pieejama konsole PS4, Until Dawn ies uz “urrā”. Ir pāris apšaubāmas lietas sižetā, un spēles process ir neveikls, bet kopumā iespaids ir visai pozitīvs.


Secured By miniOrange