
Pacelsim tēmu par spēļu pieredzi un stāvēšanu tai klāt. Var būt variet padalīties ar kādiem spēlētgribēšanas un gaidīšanas pieredzes stāstiņiem. Var būt kāds moments spēļu industrijā sāka nu teiksim tā tendences biedēt, priecēt, pārsteigt? Turpinājumā neliels piemērs.
Monetizācija spēlēs. Man kaut kā šķiet ka tieši mobilās platformas lielā mērā ir vainojamas pie šīs tendences, kas reāli ir sačakarējusi spēļu pasauli. Priecē tas, ka pērles tik un tā paliek un, ka Japāņu atšķirīgā kultūra un domāšanas veids pozitīvi atspoguļojas arī spēļu pasaulē un nenodod savas vērtības. Mani ieintriģē tas ko mākslīgais intelekts varētu iespēt nākotnē palīdzot ātrāk un kvalitatīvāk radīt spēles, iespējams mazinot izdevēju atkarību no bagātām megakorporācijām kas tikai vēlas smelt naudu. Ja AI iespējas pielīdzina elektrības ienākšanai katrā mājā, tad tāda iespēja pastāv, ja vien atkal viss netiks strauji nopatentēts un nocentrēts... :)
Pirmo tādu pamatīgu WOW efektu un baudījumu guvu no paša pirmā MoH, kas manuprāt ir labs pamats pašai MoH sērijai un CoD, ko sākumā kā kaislīgs MoH cienītājs nespēju ne acu galā ieredzēt :). Bet nu laikiem ejot mēs zinam, kas notika ar MoH un ar CoD. No laikiem, kad digitāli vēl nebija iespējams nopirkt spēles - atceros, ka devos uz Rīgu lai nopirktu pirmo NFS: Underground. Un jā - tā nebija legālā versija, bet ar papildus failu atbilstošā folderītī. Gribot, negribot - nācās zālītes meklēt internetos, jo līdzi iedotās zālītes nedarbojās, bet ne par to stāsts, manuprāt tieši pirmais, vai otrais Undergrounds bija tāds pamatīgs grūdiens pašai atvērtās pasaules sacensību spēļu grūdiens mugurā visai industrijai. Ir jau labi piemēri kur izmanto gan AI, gan procedurālās ģenerēšanas iespējas spēļu pasauļu izveidē - piemēram, Elite Dangerous un no Man's Sky spēlēs. Pirmajā gadījumā lai spēlētājs visas planētas apmeklētu - kautkur figurēja, ka nepieciešami reāli 60 spēlētāja gadi, kas tā mēģinot aptvert - ir kautkas grūti aptverams, par to otro nemaz nerunājot. Varētu teikt, ka spēļu pasauļu ģenerēšana ir tas, kas gan mani fascinē, gan biedē :). Esmu tāds kā spēļu pētnieks un dažādu nianšu apskatnieks - vienmēr patikušas izstrādātāju dažādu izaicinājumu pārvarēšana, kur piemēram jau no PS2 laikiem cenšas radīt vai tuvoties Dakāras sacensību atmosfērai - varu teikt to, ka tikai ar pēdējiem 2 eksperimentējumiem, izstrādātājiem izdevies kaut ko līdzīgu tam radīt. Tās ir manis paša pāris pārdomas un atskats uz šo tēmu kā tādu.