Lielisks turpinājums oriģinālam

---

Ievads

Ori and the Will of the Wisps ir unikāla spēle, ko lolojusi Moon Studios un izdevusi Xbox Game Studios. Spēle ir iznākusi 11. martā un ir pieejama bez maksas iznākšanas dienā ar abonementu Xbox Game Pass.

Mazajam gariņam Ori nav svešas briesmas, taču liktenīgais lidojums ir ievainojis pūcīti Ku, lidojot pāri bīstamam mežam. Ori ir nepieciešama drosme, lai glābtu draugu un atklātu savu patieso likteni. No atzinīgi vērtētās Ori and the Blind Forest veidotājiem ir tapis ļoti gaidītais turpinājums. Moon Studios turpina tradīciju – tā ir izveidojusi Metroidvania platformeri ar dziļi emocionālu stāstu. Ori and the Will of the Wisps ievads pirmās 20 minūtes ir diezgan relaksēts, tas atklāj stāstu, kāpēc Ori vēlas doties ceļā ar savu draugu Ku. Stāsts tiek pasniegts emocionāli ar krāšņām scēnām, aizkustinošu mūziku, kā to prot pasniegt Moon Studios. Kā spēlētājs tieku iepazīstināts ar pamata mehānismiem, un grūtības pakāpe pakāpeniski pieaug. Pirmās 3-5 stundas spēle ir izteikti draudzīga, bet pamazām, pētot mežu un saistīto apkārtni, tā kļūst arvien grūtāka. Izmantojot loģiku, ir jāpalauza galva dažādās vietās, lai tiktu nākamajā apgabalā.

Vizuāli skaists Metroidvania stila platformeris

Savā būtībā Ori and the Will of the Wisps ir vizuāli krāšņa spēle ar dzīvu mežu – radības kustas pavisam dzīvīgi, meža lapas šalc, koki kustas, ūdens dabīgi viļņojas un ir jūtamas vēja šalkas. Šādus dzīvā meža piemērus var uzskaitīt daudz un apbrīnot izstrādātājus par ieguldīto darbu. Pie vizuālā noformējuma ir ļoti nopietni piestrādāts: katrs jaunais apvidus ir unikāli veidots, vai tā būtu tumšā pazeme, tuksnesis vai sniegotie kalni. Krāsu palete un gamma ir krāšņa – vizuāli neatkārtojamā veidā pasniegta spēlē. Ir atbalsts tehnoloģijai HDR, kā arī izšķirtspējai 4K Ultra HD konsoles Xbox One X gadījumā.

Protams, attēlojot šādu skaistumu grafiski uz konsoles, nereti cieš arī veiktspēja. Dažbrīd, bet ne pārāk bieži Ori piebremzē vai notiek kāda aizķere, kas var maksāt arī dzīvību. Situāciju glābj biežie automātiskās saglabāšanās punkti, kas reizēm mēdz būt arī attālāk. Taču uzskatu, ka šādas aiztures nav pieļaujamas šāda veida platformeros, kur sekundes simtdaļām un kustību trajektorijai ir būtiska loma. Atzīmēšu, ka Ori and the Will of the Wisps labirinti ir diezgan milzīgi un apvidi ir izveidoti neatkārtojami skaisti atbilstoši apkārtējai videi.

Galvenā atšķirība no oriģināla

Galvenā atšķirība no pirmās daļas ir spēles bosi, kas ir īpaši lieli un bīstami mazam gariņam. Sava līdzība Ori and the Will of the Wisps var būt ar Cuphead milzīgajiem bosiem.

Ja oriģinālajā daļā bosi bija vairāk izveidoti bēgšanas sekvencēs, lai izglābtos no briesmām, tad Ori and the Will of the Wisps tie ir īpaši bīstami un grūti. Jā, Ori and the Will of the Wisps bēgšanas ainas ir garākas par aptuveni trešdaļu, salīdzinot ar oriģinālu, ko nekļūdīgi jāveic pāris minūtes. Mazākā aizkavēšanās vai neprecizitāte var maksāt dzīvību, vai tā būtu lavīna, dzirnavas vai bīstams tārps, kas dzenas pakaļ. Katrs zaudējums šādā sekvencē ir treniņš, un, attiecīgi, nākamajā reizē var tikt tālāk vai tieši pretēji – nedaudz nokļūdoties, aizkavēties un zaudēt dzīvību. Piemēram, man īpaši grūti padevās bēgšana no tārpa: lai izietu to, patērēju ap 2 stundām spēles laika, ar katru reizi kļūstot labākam un mācoties no kļūdām, kuru dēļ zaudēju. Taču īpašu vietu manā sirdī ieņem tieši bosi, kas ir izveidoti milzīgi, bīstami un izskatās tik dzīvi, maina savu darbību secību un var bez īpašām ceremonijām nogalināt.

Uzsākot Ori and the Will of the Wisps, var izvēlēties grūtības pakāpi no vieglas līdz grūtai. Neko sliktu nenojauzdams, izvēlējos vidējo, jo gaidīju mierīgu un savā veidā relaksētu Metroidvania stila spēli ar savām grūtajām vietām un zināmu pārbaudījumu. Zināju, kas spēlē būs labirinti, mīklas, krāšņa pasaule, pakāpeniski atklāsim spējas par atrastiem dzīvības kokiem, būs papildu uzdevumi un vāksim no pretiniekiem resursus ložu veidā, par ko iegādāties uzlabojumus un spējas. Par bosiem īsti pat nebiju dzirdējis vai arī speciāli negribēju dzirdēt. Viss ir pareizi, izņemot neziņu par bosiem. Pirmās 5 stundas var nospēlēt spēli, sastopot vien sevišķi nekaitīgu bosu vaboles veidolā. "Nieks vien bija," padomāju pie sevis, izejot iesildošo bosu, tādējādi turpināju spēlēt tālāk.

Lielie bosi ir sastopami tikai otrajā spēles daļā. Apskatnieki, kas balsta vērtējumu uz aptuveni pirmajām 5-7 stundām, lai spriestu par spēli, ir maldīgi veidojuši uzskatus par Ori and the Will of the Wisps. Tieši bosi ir unikālākais un neaizmirstamākais šajā 2D stila platformerī.

Tā īsti neapzinājies par bīstamu bosu klātbūtni spēlē, izgājis sarežģītos labirintus tumsas pasaulē ar dažādām gaismas un tumsas mīklām, nonācu īsti nesagatavojies pie zirnekļa Moras uz paplātes gatavs, lai mirtu neskaitāmas reizes un tālāk jau saprastu bosa rīcības secību. Nepārspīlēšu, ka Moru gāju ar pārtraukumiem trīs dienu laikā, katrā reizē spēlējot pa stundai vai divām. Mora nepieļauj kļūdas un īpaši nežēlīgi soda par tām. To, protams, es nezināju, ka vajag uzlabot spējas un maģijas stabiņus. Tāpat unikāla lieta, ka cīņu laikā vai spēlējot kārtējo platforminga līmeni, var brīvi mainīt pieejamās aktīvās un pasīvās spējas. Taču aktīvo spēju skaits ir ierobežots, manā gadījumā es varēju izvēlēties trīs vienlaikus.

Var, piemēram, izvēlēties palielinātu dzīvības stabiņu, uzlabot aizsardzību vai uzbrukumu, pievienot spēju, lai pieliptu pie sienas vai tieši pretēji – aktivizēt trīskāršo lēcienu. Būtībā spēlētājs pats var netieši atvieglot vai tieši izvēlēties lielāku grūtības pakāpi, uzstādot atbilstošas spējas. Piemēram, dzīvības atjaunošanu ar samazinātu maģijas apjomu daļēji var uzskatīt par "čītu". Tāpat spēles vidusdaļā par tādu var uzskatīt trīskārtīgo lēcienu, ko var izvēlēties kā spēju un kas būtiski atvieglo spēles gaitu. Taču nobeiguma daļā trīskāršais lēciens un dzīvības atjaunināšana ir pamata nepieciešamība.

Tāpat var brīvi izvēlēties trīs pamata spējas un tās pielāgot (Xbox pultij var pielāgot taustiņus X, Y un B), ko Ori izmanto āmuram, kociņam, dzīvības atjaunošanai, enerģijas aurai vai kādai citai prasmei, ko esat ieguvis spēles gaitā. Pieminēšu, ka dažas aktīvās spējas var iegādāties pie draugiem ciematiņā par iegūtajiem resursiem vai nopirkt īpašas spējas par atrastajiem vērtīgajiem akmeņiem. Būtībā spēle ir niansēta un liek spēlētājam domāt līdzi, kā arī aktīvi mainīt prasmes dinamiskā vidē.

Atgriežoties pie zirnekļa Moras, bosa iziešana sastāvēja no trīs fāzēm – cīņas, bēgšanas un atkal cīņas. Katra var būt pāris minūtes gara, izņemot bēgšanas fāzi, kas ilgst ap 20 sekundēm. Katrā fāzē būtiski mainās bosa uzvedība un darbību kārtība, kas liek spēlētājam izmanot tādu vai šādu pamata ieroci vai spēju, ko ir nepieciešams pielāgot tā brīža situācijai. Var nezināt, ka beigu fāzē ir nepieciešams aktivizēt spēju, piemēram, gaismas enerģijas izstarojumu, ko neizmantojot, var uzreiz zaudēt. Ori ir izveidots kā tāds maziņš nindzja, kas lēkā, manevrē un vienlaikus cīnās. Lai pieveiktu Moru, bija nepieciešama izveicība, taktiskā gudrība un spēja manevrēt. No šī bosa praktiski nav iespējams izvairīties, jo viņš īpaši spēcīgi uzbrūk. Tas ir viens no labākajiem bosiem, ar kuriem esmu cīnījies, un man tas ilgi paliks atmiņā. Bez Moras ir vēl daudzi citi bosi, ko labāk pašiem atklāt spēles gaitā. Ja boss kāda iemelsa dēļ ir par grūtu, var iziet no cīņas ar izvēlnes joslas palīdzību un atbilstoši sagatavoties, lai atgrieztos vēlāk pie viņa.

Platforminga elementi

Runājot par platformu šķērsošanas elementiem, tie bieži ir izaicinoši, un spēles beigu daļā grūtības pakāpe pieaug. Ori ir jāspēj pārvarēt dažādi dinamiskie lēkšanas elementi, kurus dažas reizes pieveicu ar divdesmito vai trīsdesmito reizi, jo tie prasa izveicību un momentānu reakciju. Ir platforminga sekcijas, kur ir nekļūdīgi jālēkā 20 sekundes, un dažādu spēju izmantošana ir dinamiski jāpielāgo. Dažas platforminga vietas liekas neiespējamas no pirmā acu uzmetiena vai prasa no spēlētāja izdomu. Bieži vien prātoju pie sevis, ka jāmet miers un jāraksta apskats, tā arī neizejot spēli līdz galam. Taču pievarēju to ar motivāciju, ka nepadošos, kamēr nepabeigšu. Ori and the Will of the Wisps dāvāja tiešām neaizmirstamus brīžus, un fināla platforminga līmenis bija diezgan izaicinošs ar mini bosu, kā arī vēlāk arī fināla bosu, kas lika diezgan pasvīst.

Taču spēles nobeigums, draugi, ir krāšņs un atmiņā paliekošs. Tas sniedz emocionālu piepildījumu un raisa pārdomas, kas reizē sniedz prieku. Spēles vidusdaļā ir diezgan bēdīgs un sirdi plosošs atgadījums, kas spēlētāju var arī emocionāli salauzt, un es nobirdināju kādu asaru. Fināls sniedz gandarījumu un prieku par spēles iziešanu. Pēc savas pieredzes, ieteiktu nepadoties un iziet spēli līdz galam, lai sasniegtu emocionālu piepildījumu no stāsta daļas un gandarījumu par bosu pieveikšanu. Pārbaudot statistiku Xbox One sasniegumos, tikai 15% spēlētāju ir izgājuši pamata spēli. Taču pēc tam ir pieejami vēl daudzi papildu stāsti un labirinti, ko izzināt. Es spēli pabeidzu aptuveni 20 stundās, pildot blakusuzdevumus un meklējot kolekcionējamos priekšmetus, kā arī neskaitāmas reizes aizejot bojā pie bosiem un dažādās situācijās. Protams, var uzstādīt augstāko grūtības pakāpi vai arī iziet speed-run režīmā spēli zem 4 stundām, kam ir izveidots attiecīgs sasniegums.

Papildus Moon Studios ir pelnījusi aplausus par muzikālo pavadījumu, kas mainās spēles gaitā atkarībā no notikumiem un apkārtējās vides. Tas var būt priecīgs, kā arī īpaši bēdīgs vai aizkustinošs. Muzikālais pavadījums ir veidots ar sevišķu mīlestību. Tas ļauj uztvert brīnišķīgi vizuāli izveidoto vidi ar vēl vienu dimensiju, kas sniedz baudījumu.

Kopumā

Ori and the Will of the Wisps ir īpašs 2D stila platformeris, ko rekomendēju uzspēlēt. Tas ir pieejams arī platformai PC, ja nav iespējams uzspēlēt uz Xbox One. Ori and the Will of the Wisps ir šedevrs, ko nedaudz aizēno tehniskās problēmas saistībā ar piebremzēšanu un citas mazākas. Spēli var uzskatīt par AAA darbu platformeru pasaulē. Tas noteikti ir viens no labākajiem Xbox Game Studios projektiem, ko esmu patiesi izbaudījis un no kā guvis emociju gammu, sākot no mīlestības, frustrācijas, aizkaitinājuma, bēdīguma, motivācijas turpināt, galvas lauzīšanas un beidzot ar gandarījumu par spēles iziešanu un tās nobeiguma daļu. Nežēlojiet 1 euro Xbox Game Pass izmēģinājuma mēnesim! Stāsts ir lielisks, pasaule ir izveidota dzīva un audiovizuāli fantastiski skaisti. Tā ir viena no šī gada pagaidām labākajām spēlēm. Ori and the Will of the Wisps ir mans viens no gada spēles kandidātiem, kas pelnījis tikai uzslavas un apbrīnu par realizēto projektu.

---

Apskatītā versija: Xbox One (Xbox One S konsole)
Žanrs: Platform-adventure, Metroidvania
Režīms: vienspēlētāja
Platformas: Xbox One, PC (Steam, Windows 10)
Izstrādātājs: Moon Studios
Izdevējs: Xbox Game Studios
Izdošanas datums: 2020. gada 11. marts