Apskats: Halo Infinite
Leģendārās sērijas jaunais ieraksts
Ievads
Es padalīšos ar saviem iespaidiem un sajūtām par Halo Infinite vienspēlētāja kampaņu. Jaunākā Halo vairāk vai mazāk ir mana pirmā šīs sērijas spēle, ko esmu izgājis, un kopumā tā man tīri labi patīk. Vairāk koncentrēšos uz dažādiem vienspēlētāja stāsta aspektiem, padalīšos, kas patika un nepatika. Iepriekš esmu nedaudz spēlējis Halo Reach un Halo An n iversary uz Xbox 360. Neesmu liels Halo cienītājs, taču Infinite mani aizrāva un salīdzinoši ātri to izgāju. Nesteidzos veidot apskatu uzreiz pēc kampaņas iziešanas. Daudzspēlētāju režīms iznāca jau šī gada novembrī, un to var bez papildu maksas spēlēt gan uz Xbox, gan uz PC – Xbox spēlētājiem tā baudīšanai nav nepieciešams Xbox Gold vai Game Pass abonements. Savukārt Halo Infinite ir iekļauta Game Pass tās iznākšanas dienā.
Tas ir šūteris, kas lielākoties skatāms no pirmās personas perspektīvas. Braukšana ar visurgājēju Warthog un dažādas iestudētās scēnas ir vērojamas no trešās personas. Halo Infinite darbība risinās 2560. gadā uz planētas Zeta Halo. Infinite ir tiešs Halo 5 turpinājums, bet tādi Halo iesācēji kā es var droši sākt, neiepazīstoties ar iepriekšējām daļām. Ievads ir kinematogrāfisks, Halo mūzika skanēja īstajos brīžos. Stāsts ir saprotams no paša sākuma, kā arī spēles noslēgums šķiet itin loģisks un pabeigts.
Pirmie iespaidi
Halo Infinite iznāca 8. decembrī. Biju veicis iepriekšēju lejupielādi, taču toreiz kampaņu vajadzēja ielādēt 20 GB apmērā kā spēles papildinājumu. Pārsteigums bija liels, jo Halo Infinite spēlēšanu vajadzēja atlikt uz nākamo dienu, jo Xbox serveri bija diezgan lēni un solīja spēles lejupielādi pēc pāris stundām.
Pirmo reizi ieslēdzot Halo Infinite uz Xbox Series X, tā pārsteidza nevis ar savu grafiku, kas likās salīdzinoši vecmodīga, bet ar lielisko spēles procesu. Pirmās stundas ir diezgan lēnas, un darbība risinās lineāros koridoros. Spēle savā veidā iešūpojas un dod spēlētājam iespēju iepazīt pasauli.
Par Halo Infinite spēles procesu
Spēles kampaņa joprojām ir balstīta uz misiju izpildi, taču pēc pirmajām ievada stundām Infinite piedāvā iepazīt pusatvērtu pasauli. Tā ļauj meklēt dažādus kolekcionējamus priekšmetus un blakusmērķus. Spēlētājs tiek atalgots ar papildu resursiem, kā transportlīdzekļiem un jauniem ieročiem, par neobligāto misiju izpildi. Kā varoņa Master Chief galvenā jaunā spēja tiek piedāvāta grapple shot jeb kaķa āķis, kas no mehānikas viedokļa strādā labi un ļauj uzrāpties pa vertikālām virsmām. Tāpat arī var izmanot aizsargbarjeras sienu, thruster paņēmienu, kas ļauj ātrāk pārvietoties, un sensoru, kas piedāvā skanēt pretiniekus telpā un redzēt to izvietojumu. Spēles pasaule ir daļēji atvērta – dažas vietas un bāzes nevar uzreiz izpētīt vai izbraukāt, taču tās ir iespējams atvērt pakāpeniski stāsta gaitā, iegūstot papildu spējas. Atvērtā pasaule ir salīdzinoša maza, salīdzinot ar Far Cry 6 vai citiem pēdējā laika tāda tipa grāvējiem.
Galvenokārt atvērtajā pasaulē ir izkaisītas bāzes, ko var atbrīvot, atslēdzot ātrās teleportēšanās punktu. Kā papildu aktivitātes tiek piedāvāts iznīcināt dažādus meklēšanās izsludinātos pretiniekus, atbrīvot tā saucamos Banished torņus vai izglābt sagūstītos jūras kājniekus. Pildot neobligātos uzdevumus, var atrast audio dienasgrāmatas, kas atklāj vairāk par pasauli un netieši izklāsta dažādas stāsta nianses.
Master Chief pavada mākslīgā intelekta palīdze Cortana, kas spēles gaitā itin bieži mijiedarbojas ar galveno varoni un sabiedroto pretošanās kustības pārstāvi Alu. Pēc intensīvām kaujām vai kārtējā bosa ir iestarpināta kārtējā cut-sc ene. Manuprāt, Halo lielākais trumpis ir tieši kvalitatīvais un ļoti stabilais spēles process, kas ļauj perfekti izjust dažādus ieročus. Spēles vadība no pirmās personas skatu punkta ir izcila. Arī pērtiķītis Kreigs, kas spēlētājiem pazīstams no pagājušā gada Halo Infinite spēles procesa demonstrācijas, izskatās solīdi. Zemāk attēlots cits diezgan detalizēts Banished pretinieks.
Halo Infinite atgādina Destiny
Spēles gaitā bieži ir jāmaina ieroči un jāiegūst nepieciešamā munīcija no arēnām vai atvērtās pasaules teritorijām. Halo Infinite spēlēju uz vidējās grūtības pakāpes, kas sākumā likās diezgan izaicinoša. Bieži bija jāatgriežas sākotnējā kontrolpunktā vai saglabāšanās vietā. Saglabāšanās punkti ir regulāri un draudzīgi spēlētājam. Taču uz kampaņas beigām jau varēju krietni labāk spēlēt un izdzīvot mazās arēnās._Infinite_tad vairs nelikās tik grūta, jo bija apgūtas pamata izdzīvošanas spējas, slēpjoties aiz barjerām vai spēlējot krietni sabalansētāk, kā arī bija iegūtas papildspējas un spēcīgāki ieroči. Misiju mērķi ir dažādi, un kopumā ir aizraujoši spēlēt kampaņu. Mākslīgais intelekts ir agresīvs un dažkārt var pārsteigt nesagatavotu. Pieņemu, ka leģendārajā grūtības pakāpē noteikti ir jāspēlē Halo veterāniem vai tiem, kas vēlas lielāku izaicinājumu.
Pēc manām domām, spēles skaņas dizains ir diezgan spēcīgs, ik pa brīdim ieskanas Halo episkās mūzikas skaņas, kā arī perfekti var dzirdēt pretiniekus pēc skaņas, kā arī saprast to aptuveno atrašanās vietu. Vizuāli spēle man atgādināja Destiny, brīžiem planēta Zeta no tālienes izskatās fantastiski.
Taču visumā spēle no grafiskā viedokļa ir salīdzinoši vienkārša un nav tās apkārtējās pasaules detalizācijas sajūtas. Atvērtā pasaule vizuāli liekas samērā tukša, un lineārās vietas sajūtu līmenī šķiet tik tiešām kā tunelis bez liekām detaļām un papildu detalizācijas. Taču pretinieki izskatās pietiekami labi izstrādāti. Redzams, ka papildu gads, kas bija nepieciešams izstrādei, ir nācis par labu. Neteikšu, ka spēles gaitā var sajust kādu īpašo Halo auru vai episkumu, taču spēle ir labi nostrādāta. Personīgi vēlētos dzīvāku UNSC karaspēku iesaisti, nedaudz oriģinālākus Banished pretiniekus, jo tie daudz nemainās un ir daudzmaz vienveidīgi visu spēles gaitu, izņemot beigu daļā sastopamos bosus un minibosus. Taču tajā pašā laikā Infinite galvenais trumpis ir plūstošais un pārdomātais spēles process.
Kopumā
Halo Infinite ir spēle, kas nav bez trūkumiem. Tās atvērtā pasaule ir salīdzinoši vienkārša, biomas ir vienveidīgas, un atvērtās pasaules elementi prasītos dzīvīgāki. Kinematogrāfiskās scēnas varēja būt ne tik iestudētas, un vēlētos mazliet daudzveidīgākus pretiniekus. Taču kampaņa kopumā mani aizrāva nevainojamās šūtera mehānikas un stabilā spēles procesa dēļ.
Halo Infinite strādā plūdeni un stabili bez liekas uzkāršanās vai manāmām tehniskām problēmām. 343 Industries manatgādināja Destiny iznākšanas laiku ar savu lielisko ieroču dažādību, izjusto šaušanas mehāniku un izaicinošajiem pretiniekiem. Bieži spēles gaitā ir jāmaina stratēģija, jāizmanto dažādi ieroči un dinamiski jāpielāgo spēles pozīcijas. Jaunais grapple shot āķis darbojas labi un iekļaujas kopējā Halo atmosfērā. Man spēles iziešana ar dažādām papildu aktivitātēm aizņēma ap 25 stundām, un tas bija kopumā labi pavadīts laiks. Personīgi Halo Infinite ir mans šī gada mīļākais šūteris tieši vienspēlētaja kampaņas dēļ. Tas atstāja labu pēcgaršu pēc stāsta iziešanas.
Žanrs: FPS
Režīmi: vienspēlētāja, daudzspēlētāju
Platformas: Xbox One, Xbox Series X/S, Windows
Apskatītā versija: Xbox Series X
Izstrādātājs: 343 Industries
Izdevējs: Xbox Game Studios
Izdošanas datums: 8.12.2021.