Kas jauns, veco zēn?

---

Sagaidīt ko atsvaidzinošu no Ubisoft skaļākajām sērijām, šķiet, vairs jau ir bezjēdzīgi, tomēr klusa cerība tikt pārsteigtam nekad nepazūd. Vismaz mani personīgi ļoti aizrāva Far Cry 5 fanātiķi un kopējā tēma, kaut arī tās pasaule likās neierasti neeksotiska. Nu ir klāt jaunākā sērijas spēle ar tropisku karti. Vai Ubisoft ir izdevies vēl vienu reizi trāpīt desmitniekā? Īsā atbilde – nē.

Kaut kur redzēts eksotisks haoss

Far Cry 6 (turpmāk tekstā – FC6) darbība notiek uz izdomātas latīņamerikāņu salas ar nosaukumu Jara. Pār to valda diktators Antons Kastiljo un viņa padotie. Cenšoties ar laivu aizbēgt uz lielo iespēju zemi ASV militāra uzbrukuma laikā, galvenais varonis/varone (dzimums pēc izvēles, bez iespējas izveidot savu tēlu, nav mēms) personīgi iepazīstas ar stingro ļaundari, tomēr izdzīvo un gribot negribot pievienojas vietējiem partizāniem. Mērķis – gāzt diktatūru.

Šķiet, FC6 reālās pasaules iedvesmas avots ir Kuba. Par to liecina bieži sastopamie žiguļi, 50. gadu amerikāņu spurotie auto, kā arī kopējā revolucionāru tēma un tropiskā paradīze. It kā interesants vecā un jaunā sajaukums. Diemžēl, tā kā esmu spēlējis iepriekšējās daļas un visai līdzīgo Just Cause 4, FC6 man nešķiet sevišķi saistoša. Avalanche Studios darbu īpaši atgādina norises vieta, lidvāveres tērps un izpletnis, kas palīdz ātrāk pārvietoties, kā arī pamatīgā humora un haosa deva.

Tomēr FC6 dara lietas pa savam un turpina sērijas tradīcijas, piedāvājot FPS ar detalizētu pasauli, kura, šķiet, karo pati ar sevi. Piemēram, vari nostāties ceļa malā un mazliet pagaidīt. Drīz vien sākas konflikts. Tas var būt armijas kareivis, kurš ierosina apšaudi ar partizānu, vai savvaļas dzīvnieks, kas ne no kurienes uzbrūk. Kāds aizmet Molotova kokteili, tad sāk degt krūmi un zāle, liesmām izplatoties un sasniedzot transportlīdzekļus un benzīna mucas.

Šad un tad gan FC6 haotiskā daba traucē, liekot salūzt kādai misijai, kur jāseko mākslīgā intelekta varonim, kam, piemēram, pēkšķi uzbrūk puma. Par laimi, kontrolpunkti ir bieži, tāpēc bēda nav liela. Brīnumainā kārtā spēles uzkāršanos neesmu piedzīvojis, bet nekad nepamet sajūta, ka viss knapi turas kopā.

No divām iepriekšējām sērijas daļām un citiem svaigākajiem Ubisoft produktiem FC6 ir mantojusi visādus uzlabojumus un tendences, galvenokārt brīvo progresu. Proti, lai gāztu diktatoru, ir jāsadraudzējas ar trim Jaras brīvības cīnītāju grupējumiem, taču spēlētājs var izvēlēties, kādā secībā to darīt, kamēr grūtības pakāpe neatkarīgi pieaug visos reģionos, pamazām atbrīvojoties no sižeta galvenajām personām.

Viss vairāk vai mazāk pa vecam

Starp nokļūšanu uz stāsta uzdevumiem pa ceļam, protams, ir ļoti daudz iespēju kārtīgi lavīties un šaudīties. Piemēram, pastāv armijas kontrolpunkti starp Jaras reģioniem, ko pārņemt, pretgaisa ieroči, ko iznīcināt, militārās bāzes, ko atkarot, un daudz kastu, ko atvērt, lai tiktu pie jauniem ieročiem un ekipējuma. Nav aizmirsts arī par sacīkstēm, medību un makšķerēšanas punktiem, kā arī blakusuzdevumiem, kuros iepazīt visādus īpatņus un iegūt jaunus amigo jeb dzīvniekus, kas spēlētājam palīdz lavīties un cīnīties (pirmais, ko saņemam, ir ēdelīgais krokodils Gvapo).

Apmeklējot partizānu bāzes, kamera pārslēdzas uz 3. personu

Īsāk sakot, FC6 darāmā nekad netrūkst. Lai gan pastāv pieredzes punkti un rangi, šis nav gluži RPG. Galveno varoni stiprāku padara labāki šaujamie un apģērbs, ko sameklējam vai nopērkam. Ja atstājam tos novārtā, drīz vien pretinieki pārvēršas par ložu sūkļiem un paši – par mīkstmiešiem. Kad tīrs šāviens galvā vairs nav letāls, ir laiks “apgreidam”. Savukārt, kad gadās stāties pret kādu helikopteru vai tanku, noder jaunie “mugursomas” ieroči, piemēram, raķešmetējs. Far Cry DNS šeit ir skaidri redzams, spēle nav pārvērsta par Ghost Recon vai Rainbow Six, kas ir apsveicami.

“Uz papīra” FC6 ir ļoti laba. Pat lieliska. Pazīstamā atvērtās pasaules FPS formula, kas upurē reālismu jautrības vārdā, ir noslīpēta līdz spīdumam. Šaušana, braukšana, lidošana ir kā pareizā izmēra cimds rokā. Grafika, lai gan nedabiski koša, ir tīrākā bauda acīm, turklāt uz šīs paaudzes konsolēm darbojas ar visai stabiliem 60 kadriem sekundē. Angļu valodai, kur iejaukti spāņu vārdi, arī ir zināms šarms, kas spēcina atmosfēru. Tomēr galarezultāts nav nemaz tik spīdošs.

Problēma ir tajā, ka FC6 nepiedāvā neko agrāk neredzētu vai spilgti atmiņā paliekošu. Viss jau kaut kad iepriekš ir ticis piedzīvots, nav nekā konkrēta, ko es atcerētos pēc vairāk nekā 30 ar spēli pavadītām stundām. Ierodies pie ienaidnieku teritorijas, atzīmē pretiniekus, dzīvniekus, ložmetējus un signalizāciju, tad zodzies klāt, pa vienam slaktējot kareivjus, neitralizējot trauksmes paneļus, kad pieķer, pārslēdzies uz Rembo režīmu. Tā atkal un atkal.

Kā amigo ir pieejami vairāki suņi, galvenokārt palīdz lavoties

Arī diktatoram nav tās īpašās odziņas, kas bija, piemēram, Vāsam un Džozefam no Far Cry 3 un 5, respektīvi. Lai gan skaista un visai daudzveidīga, spēles pasaule ar neko īpašu neizceļas. Ļoti iespējams, cilvēks, kurš nekad nav mēģinājis Ubisoft produkciju, būs sajūsmā par FC6 pieredzēto, bet mums, pārējiem, pacietība tukšai laika tērēšanai bez jebkādiem interesantiem pārsteigumiem laikam ir beigusies.

Kopumā

Far Cry 6 ir skaista atvērtās pasaules šaušanas spēle, kas nav slikta nevienā ziņā. Tās karte ir pilna ar nodarbēm, kas apēd daudzas dzīves stundas. Izstrādātāji nav mēģinājuši nekā īpaši mainīt sērijas pamatus, formula ir nostrādāta maksimāli veiksmīgi, tomēr nepiedāvā neko agrāk neredzētu. Galu galā FC6 nepaliek atmiņā.

Par apskata kodu paldies: Ubisoft Žanrs: FPS, action-adventure
Spēlētāju skaits: 1–2
Platformas: PS4, PS5, Xbox One, Xbox Series X/S, Windows
Apskatītā versija: PS5
Izstrādātājs: Ubisoft Toronto
Izdevējs: Ubisoft
Izdošanas datums: 07.10.2021.