Sirms var palikt.

---

“Labi laiki veido vājus vīriešus, un slikti – stiprus”. Manuprāt, teiciens izskaidro grūtu spēļu popularitātes pieaugumu pēdējos gados. Dzīvei mūsdienās esot pārāk vieglai, daudzi meklē problēmas citur – sūdzas par nenozīmīgām lietām, vaino citus savās neveiksmēs vai spīdzina sevi ar Dark Souls u. tml. produktiem. Tā kā man ikdienā grūtību netrūkst, tas viss šķiet muļķīgi, tomēr izvēlējos vairākas dienas pēc kārtas sevi pazemot, spēlējot Sifu, lai sniegtu vērtējumu.

Spēle sākas mierīgi un tipiskā nabadzīgo rajonā

Iejūtoties ļaundara ādā, īsā ievadā apgūstam pamata mehānismus, piekaujam daudzus “labos” un noslepkavojam kādas kunfu skolas līderi. Nogalināts šķietami tiek arī vadoņa bērns, taču viņš/viņa (pēc izvēles) brīnumainā kārtā izdzīvo, turot plaukstā īpašu piekariņu. Astoņus gadus vēlāk galvenais varonis dodas atmaksāt saviem pāridarītājiem.

Sifu ir viena liela mīlestības vēstule Austrumu cīņas mākslas kinofilmām – žanra cienītāji noteikti pamanīs daudz atsauču uz klasiku, piemēram, sarkano fonu ievadā un pazīstamas kautiņu ainas. Tas ir banāls atriebības stāsts, taču ne sliktā nozīmē, jo lieliski pakalpo savdabīgajam spēles procesam. Interesantākā Sifu novitāte ir novecošanas sistēma.

Spēli sākam ar varoni 20 gadu vecumā, taču katru reizi, kad viņš tiek atslānīts, var vai nu padoties un sākt līmeni no jauna, vai arī atgriezties no mirušajiem, taču paliekot vecākam. Sasniedzot cienījamus 70, vairs atdzimt nav iespējams. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir 50 dzīvības: katra nākamā nāve par 1 palielina miroņgalvu skaitu, piemēram, 3 galvaskausi liek vecumam pieaugt par 3. Ir iespējams samazināt šo mainīgo vērtību, taču ne palikt jaunākam.

Dzimumu vienlīdzība. Vīrieši, sievietes – visi dabū pa ķobi

Gadiem augot, tiek ietekmēts ne tikai varoņa izskats. Ar katru nākamo dekādi veselības stabiņš saīsinās, taču sitieni pa pretinieku sejām kļūst sāpīgāki. Vecumam palielinoties, zūd piekļuve visādu kustību un uzlabojumu iegādei, piemēram, no 26 gadiem vairs nevar nopirkt paaugstinātu ieroču izturību. Jebkurā gadījumā ir ieteicams turēties pēc iespējas jaunākam, jo vecums, ar ko beidzam katru no Sifu pieciem līmeņiem, tiek pārnests uz nākamo.

Kaušanās sistēma ir it kā vienkārša – pārvietojamies 3D telpā, sitam viegli vai stipri, veidojot visādas kombinācijas, bloķējam, izvairāmies un aktivizējam īpašos uzbrukumus. Tomēr Sifu ir tālu no tipiskās beat 'em up pārstāves, jo prasa būt ārkārtīgi vērīgam un precīzam ar taustiņu L1. Tas atbild ne tikai par bloķēšanu, bet arī izvairīšanos un pārtvērieniem. Pastāvīgi ir jāseko līdzi ne tikai veselības, bet arī Structure stabiņam, kas atbild par varoņa turēšanos kājās.

Pretinieki nestāv uz vietas un negaida rindā savu kārtu – viņi parasti uzbrūk no divām pusēm uzreiz. Turklāt jebkurš no tiem ir spējīgs sadot bietē, sekunžu laikā nogalinot. Parasti vienā telpā ir jāstājas pretī četriem ienaidniekiem, kuriem katram niez nagi uztaisīt plastisko operāciju varoņa sejai. Veselību atjaunot var tikai, piebeidzot ienaidniekus, kad viņu Structure indikators ir tukšs. Tie ir vienīgie atpūtas mirkļi kautiņos, jo brutālo kustību animācijas laikā varonis ir neievainojams.

Vietām kamera ir fiksēta un atgādina par klasiskajām beat 'em up spēlēm

Visādi citādi Sifu ir sasodīti spraiga, domāta cilvēkiem ar ātriem refleksiem un pacietību. Kad esi “zonā”, viss izdodas, spēle ir kā labākā lieta pasaulē uzreiz aiz gardas maltītes un cieša, mikla cauruma – ļoti atalgojoša. Taču lielāko daļu laika Sifu var būt ellīgi grūta un likt ekrāna priekšā bļaut visskarbākos lamuvārdus pat rūdītam stoiķim. Jā, grūtība jebkam ir subjektīva lieta, taču trofeju dati liecina, ka vairums lietotāju nav spējīgi pabeigt pat spēles otro līmeni.

Par laimi, Sifu piedāvā palīdzību tiem, kuri nepadodas. Spēlei ir roguelite elementi, kas iedrošina atkārtotu līmeņu iziešanu. Laika gaitā pasaulē atrodam priekšmetus, kas atslēdz iepriekš aizvērtas durvis. Daļa slēpj jaunus pārbaudījumus, bet parasti iegūstam pieeju īsceļiem, ļaujot ātrāk un ar mazāku nāvju skaitu pabeigt iepriekšējos līmeņus, lai vēlākos būtu zemāks vecums jeb lielāka rezerve. Vēl ir par pieredzes punktiem nopērkamie uzlabojumi, ko var iegādāties piecas reizes, lai tie saglabātos pieejami vienmēr.

Pieņemot faktu, ka Sifu ir ļoti prasīga attiecībā uz pirkstu veiklību, nav daudz, ko kritizēt spēles procesa ziņā. Šķiet, grūtības pakāpe nepieaug lineāri, piemēram, otrais līmenis liekas grūtāks par trešo, neskaitot bosa cīņu, kamēr ceturtais uzgriež krāsni no 150 uz 250 grādiem. Lielāka problēma gan ir spēles kamera, kas bieži traucē redzēt pretiniekus, tātad nolasīt viņu kustības. Gribētu iespēju uzlikt zemāku grūtības pakāpi. Jā, Sifu tad vairs nebūtu Sifu, toties varētu pasaudzēt nervus un vairāk cilvēku baudīt šo produktu.

Jebkurš no šiem tipiem var izslēgt sekunžu laikā

Prieks vismaz ir par to, ka nekad nav veiktspējas problēmu – PS5 gadījumā vienmēr ir stabili 60 kadri sekundē. Nav gan nekāds pārsteigums, jo Sifu ir grafiski salīdzinoši vienkārša Unreal Engine 4 spēle, taču ar patīkamu vizuālo stilu. Pieminēšanas vērts ir muzeja līmenis, kas īpaši izceļas ar optiskajām ilūzijām. Skaņa gan nav tik lieliska, jo daļa audio tiek laista caur pults skaļruni, kas ir noderīgi piebeigšanas signāla gadījumā, bet pilnīgi lieki, kad no turienes nāk mušu vai ventilatora rūkoņa.

Kopumā Sifu ir ārkārtīgi intensīva un grūta kautiņu spēle ar interesantu novecošanas sistēmu un atkārtotas spēlēšanas elementiem. Kamera mēdz būt kaitinoša, un noderētu atsevišķa zemāka grūtības pakāpe. Sifu var būt ļoti atalgojoša pieredze tiem, kuri ir pacietīgi un gatavi apgūt spēli augstā līmenī, bet jautājums tad – vai ir vērts tā patērēt savu ierobežoto laiku uz šīs planētas?

Par apskata kodu paldies: PlayStation Latvija
Žanrs: beat 'em up
Spēlētāju skaits: 1
Platforma s : PC, PS4, PS5 Apskatītā versija: PS5
Izstrādātājs: Sloclap
Izdevējs: Sloclap
Izdošanas datums: 08.02.2022.