Mini-ieskats Dying Light: The Beast

Pēc nospēlētām 32h #dying-light-the-beast ir pabeigts, sasniedzot 31 no 31 trofejām.

Viena no šī gada spēlēm, ko gaidīju, ir Dying Light: The Beast. Pēc iepriekš daudz dzirdētā par spēli, tās notikumiem utt., zināju, ka spēle būs salīdzinoši īsa - tā it kā sākotnēji bija plānota kā DLC, kuru vēlāk pārdeva tomēr kā atsevišķu spēli.

Spēlē atgriežas galvenais pirmās Dying Light daļas varonis Kyle Crane, un stāsts turpinās tieši pēc Dying Light 2 beigām. Pašā sākumā var redzēt, ka Crane ir sagūstīts un ir kā izmēģinājuma trusītis laboratorijā, kopā ar citu cilvēku, līdz viņi abi izbēg. Crane galvenais uzdevums ir atrast pārdabiskos mutantu bosus, tos uzveikt un paņemt asins paraugu, ko sevī ievadīt, lai iegūtu "Beast" spējas. Stāsts ir banāls, paredzams, un bez liekiem spoileriem - spēlē atgriežās un ir redzami tēli no abām iepriekšējām spēles daļām.

Var redzēt, ka šoreiz Techland izstrādātāji nav likuši lielu uzsvaru uz "parkour" spēju attīstīšanu vai citām detaļām, jo "skill tree" ir ļoti vienkāršots. Spēlē ir viduvēja ieroču dažādība - gan šaujamieroči, gan tuvcīņas, pretiniekiem līdz ar Crane notiek "level scaling", kā rezultātā vispār nav atšķirības starp stipriem un vājiem ieročiem, visi zombija prasa vienādu sitienu daudzumu. Tiem, kas atceras abas iepriekšējās spēles daļas, šī vide un mehānika nebūs sveša.

Spēli izgājām kopā ar draugu pilnīgā co-op režīmā, un labā ziņa ir tā, ka tas ir patiešām labi nostrādāts, bez gļukiem (tādu nebija arī iepriekšējās daļās). Ir patīkami redzēt mūsdienu spēli, kas veidota uz sava dzinēja, neskrienot pakaļ UE5 nepilnībām.

Kopējais vērtējums: 3.5/5 🍪