Mini-ieskats Mixtape

Pēc nospēlētām 4h #mixtape ir pabeigts, sasniedzot 27 no 27 trofejām.

Spēle, par kuru līdz šim neko nebiju dzirdējis vai pat interesējies, bet pēkšņi ieraudzīju X jaunumu lentē spēles atsauksmes, kur gandrīz katrs otrais žurnālists dod 10/10. Sapratu, ka vajag apskatīt un pašam izdarīt secinājumus.

#mixtape stāsts ir par trim vidusskolas jauniešiem - Stacy, Slater un Cassandra, kuru ceļi pavisam drīz šķirsies, jo pēc vidusskolas beigšanas katrs dosies savā dzīves ceļā. Tāpēc pirms šī lielā notikuma jaunieši vēlas kopīgi pavadīt pēdējās stundas un ieplānot kopīgu “road trip”, lai saglabātu kopīgas atmiņas.

Spēles gaitā atklājas, ka plāni tomēr izjūk, un draugi piedzīvo pamatīgu emociju virpuli. Viss šis notiek Stacy izvēlētās mūzikas pavadījumā.

Pats spēles gameplay ir stop-motion animācijas stilā, pilns ar dažādiem “mini-games” un dialogu/objektu trigerotiem notikumiem.

Teikšu godīgi - šķiet, ka uzdūros mākslīgi uzpūstai spēlei, kas tiek pasniegta kā kaut kāds indie masterpiece, ko es galīgi nesaredzēju. No nospēlētajām četrām stundām šķita, ka puse bija īsfilmiņas, gameplay kā tāds praktiski neeksistēja, un arī stāsts mani neaizrāva. Spēlei devu iespēju, bet augstu vērtējumu tai dot nevaru.

Kopvērtējums: 2.5/5 🍪

Mini-ieskats Saros

Pēc nospēlētām 19h #saros ir pabeigts, sasniedzot 45 no 45 trofejām.

Spēle no somu spēļu izstrādātājiem Housemarque - Saros bija manā spēļu sarakstā kā “must-have” jau labu laiku, un beidzot piedzīvoja relīzi 30. aprīlī. Iepriekš studija izlaida spēli #returnal, kas bija vienā no maniem topiem kā viena no grūtākajām spēlēm, ko arī izdevās iziet uz 100%, un tas bija nu jau pirms 5 gadiem.

Saros stāsts vijās ap galveno tēlu Arjun Devraj, kurš ir karavīrs (“Soltari enforcer”) un dodas uz planētu Carcosa, lai atrastu sev tuvu cilvēku, kas bija daļa no kolonijas, kura pēkšņi pazuda. (Stāsts ir krietni sarežģītāks un interesantāks, ir arī divi endingi, bet, lai maksimāli neko nespoilotu, cenšos neizpausties.)

Līdzīgi kā Returnal, Saros ir mantojis spēles mehāniku - ciklus un vairākus biomus (reģionus), uz kuriem var ceļot no galvenās HUB vietas. Lielākā atšķirība starp Returnal un Saros ir tā, ka pēc katras spēlētāja nāves ir iespēja iegūt "permanent" uzlabojumus, kas ar katru nākamo sastapšanos ar ienaidniekiem padara tevi nedaudz spēcīgāku, izturīgāku un ātrāku. Tāpat ir jaunas mehānikas, piemēram, aizsargburbuļi, kas spēj absorbēt konkrētu pretinieku šāvienus.

Salīdzinot ar Returnal, Saros ir krietni vieglāks. Ja Returnal platīns man aizņēma ap 80h grūtības un “RNG collectibles” dēļ, tad šeit arī ir gan “collectibles”, gan RNG elements, bet tie nav daļa no trofejām. Pateicoties permanento uzlabojumu sistēmai pēc katra cikla, spēles iziešana kopumā nesagādā lielas grūtības. Sajūta, ka Housemarque vēlējās saglabāt savu rokrakstu, bet vienlaikus padarīt spēli pieejamāku tiem, kuriem Returnal šķita pārāk grūts.

Fun fact: vārds Saros apzīmē astronomisku ciklu, kurā atkārtojas līdzīgi Saules vai Mēness aptumsumi. Senās civilizācijas izmantoja šo ciklu, lai prognozētu aptumsumus - tas būtībā ir “atkārtošanās modelis” debesīs.

Kopvērtējums: 4/5 🍪

Mini-ieskats Atomic Heart DLC: Blood On Crystal

Pēc nospēlētām 5h #atomic-heart DLC Blood On Crystal - pabeigts, sasniedzot 13 no 13 trofejām.

Kā tālajā 2025. gada aprīlī apskatīju #atomic-heart un tā laika iznākušos 3 DLC, šoreiz pieliku treknu punktu Atomic Heart un pēdējam DLC - Blood On Crystal, kas iznāca šī gada 16. aprīlī.

Ja vēlies apskatīt Atomic Heart un iznākušo 3 DLC ieskatu, to var atrast šeit: ApskatiMini-ieskats Atomic Heart + 3 DLC atomic-heart-2-25-2023-1.jpg Pēc nospēlētām 33h #atomic-heart ar visiem 3 DLC — pabeigts, sasniedzot 69 no 69 trofejām. Tālajā 2023. gadā, līdz ar spēles relīzi, cent...strike.lv

Kā jau bija paredzēts, Blood On Crystal DLC ir tiešais turpinājums pamatspēles beigām, kur galvenais varonis P-3 stājas fināla cīņā ar galveno spēles ļaundari - Charitonu Zaharovu, kurš veiksmīgi pārvērtās “Polymer” zupā un aizmuka prom. DLC ietver sevī gan mīklu elementus, gan jaunus ieročus, pretiniekus un tikai pāris bosu cīņas.

Kopumā pats DLC šķita viduvējs un īss, bet, tā kā salīdzinoši nesen bija #atomic-heart-ii announcement, ir saprotams, ka galvenais uzsvars būs uz jaunās spēles izstrādi. Neskatoties uz to, spēļu izstrādātāji trīs gadu laikā izlaida četrus papildinājumus bez papildu maksas (ja tika iegādāta GOLD spēles versija).

Kopā vērtēju uz 3/5 🍪

Mini-ieskats MOUSE: P.I. For Hire

Pēc nospēlētām 26h #mouse-pi-for-hire--1 ir pabeigts, sasniedzot 35 no 35 trofejām.

Kaut kas jauns un unikāls spēļu pasaulē no Poļu izstrādātājiem Fumi Games, ar spēli MOUSE: P.I. For Hire.

Spēlē iejutīsimies privātdetektīva Jack Pepper lomā, kuru ierunājis visiem labi zināmais balss aktieris Troy Baker. Spēlei ir ļoti unikāla 1930. gadu melnbalta atmosfēra, kas atgādina veco laiku gangsteru filmas ar Walt Disney piesitienu, kā arī daudz humora un sarunu par sieru.

Savā ziņā spēle ir diezgan vienkārša, bet tajā pašā laikā aizraujoša un ar labu humora izjūtu. Spēles gaitā būs jāatklāj pavedieni, jāizmeklē noziegumi, kā arī jāveic virkne papildu uzdevumu, kuri iekļauti galvenajās misijās.

Spēlē pieejami arī vairāki ieroči, kurus varēs atklāt un uzlabot, liels uzsvars ir šaušanai, un pretinieku jūrai, tāpēc ir jūtams ļoti liels Doom piesitiniens. Tomēr galvenā odziņa, papildus jau tā interesantajai atmosfērai, ir animācija - roku zīmēts 2D/3D stils, kas personīgi man lika atgriezties bērnībā, atgādinot Mickey Mouse, Tom & Jerry un Popeye estētiku (kuru gan knapi atceros). Ļoti veiksmīgi ir arī skaņas celiņi un audio kopumā, kur katram līmenim piemeklēta atbilstoša mūzika un lieliski ierunātas balsis.

Vienīgā problēma ar ko es saskāros bija spēles trofejas, kas netika ieskaitītas, par cik spēle nav "Chapter select" un pat kādu laiciņu Platīns bija neiegūstams, un pēc izstrādātāju fix tāpat tās neizdevās sasniegt ielādējot veco save, līdz ar ko nācās spēli iziet vēlreiz no jauna, bet kaut kā šajā spēlē tas pat nelikās apgrūtinājums.

Spēle pilnīgi noteikti ir savas cenas vērta - izstrādātāji par to prasa 29,99$, un es pat teiktu, ka būtu gatavs maksāt vairāk.

Kopvērtējums: 4/5 🍪

Mini-ieskats Resident Evil Requiem

Pēc nospēlētām 22h #resident-evil-requiem ir pabeigts, sasniedzot 50 no 50 trofejām.

Spēli centos izbaudīt maksimāli mierīgā tempā, paņemot no tās visu, ko tā piedāvā, un līdz ar to spēli izgāju kopā 3 reizes, lai sasniegtu Platīnu.

Pirmā "playthrough" mērķis bija atrast visus "collectibles" un iepazīties ar spēles mehāniku. Otrā "playthrough" bija "speedrun" - pabeigt spēli zem 4 stundām un neizmantot nekādus "healing items". Un trešais, pēdējais "playthrough" bija spēlēt uz pašas grūtākās pakāpes, bet pārāk neiespringt, jo varēju iegādāties ar Leon RPG ar bezgalīgu lādiņu un one-shotot visu, kas stājās manā ceļā. Lai gan ar Grace bija brīži, kur nācās pasvīst, it īpaši lavīšanās sekcijās.

Spēlēju uz PlayStation 5 Pro, un spēle vizuāli izskatās fantastiski. Grafika, audio un divu galveno tēlu gameplay dažādība - ar Leon tu esi rūdīts, vēss džeks, kas zombijus ēd brokastīs, bet ar Grace, klupdams un krizdams, centies bēgt vai lavīties, lai izvairītos no pretiniekiem.

Spēle piedāvā jau līdz šim piedzīvotas mehānikas citās Resident Evil spēlēs - limitētu "inventory", rakstāmmašīnas kā "save" lokācijas, kasti mantu novietošanai un, protams, "puzzle" elementus, lai progresētu caur spēles līmeni. Līdz ar to tiem, kas ir pazīstami ar RE sērijas spēlēm, Requiem nebūs svešs.

#resident-evil-requiem ierindojās manā grāmatā kā pagaidām šī gada labākā spēle. Labā ziņa - šis gads vēl tikai iesācies, un gaidāmas daudz labu spēļu.

Spēli noteikti iesaku. Spēlējot vakarā - tumsā, vairākas reizes sevi pieķēru salecoties. Pusi balles gan noņemšu, jo nēesmu fanāts iet spēles 2-3 reizes, un diezgan bēdīgi liekās cik patiesībā spēle ir īsa, ja neiespringtu uz 100% sasniegšanu.

Kopvērtējums: 4.5/5 🍪

Mini-ieskats High On Life 2

Pēc nospēlētām tuvu 18h #high-on-life-2 ir pabeigts, sasniedzot 32 no 32 trofejām.

Spēles stāsts turpinās pāris gadus pēc pirmās spēles notikumiem, kur spēlētājs jau ir izslavēts “Bounty Hunter”, kurš ir sasniedzis visu iespējamo pasaules slavu. Taču, pašam galvenajam varonim to nezinot, viņa māsa slepus kļūst par “rogue agent” un atmasko jaunu ļauno “Big Pharma” organizāciju, kas joprojām nodarbojas ar cilvēku eksperimentiem un izmanto tos ļaunprātīgos nolūkos. Pārkāpjot savu “Bounty Hunter” kodeksu (ir aizliegts nogalināt citus "Bounty Hunters"), mēs pievienojamies māsai un ātri vien paši kļūstam par atklātu mērķi, kuru visi medī dēļ atlīdzības.

Spēles sižets ir līdzīgs pirmajai daļai - ir HUB zona, no kuras tiek piešķirti jauni uzdevumi, kā arī dažas pasaules iespējams izpētīt atsevišķi, neatkarīgi no galvenajiem uzdevumiem. Pēc dažām nospēlētām minūtēm jau sapratu, ka spēle īpaši nepārsteigs salīdzinājumā ar pirmo daļu. Vizuāli tā joprojām izskatās visai pabriesmīga - ar tekstūru “pop-in” un ziepainu grafiku. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc spēlēju #high-on-life-2, ir humors.

Spēlētājam joprojām būs pieejams plašs klāsts ar draugiem–citplanētiešiem–ieročiem jeb “Gatlians”, katram ar savām unikālajām spējām.

Jāpiebilst, ka šajā daļā ir ļoti daudz ar stāstu saistītu “collectibles” un specifisku trofeju, kuras ir ļoti viegli palaist garām, ja nezini kas konkrētājā mirklī no Tevis tiek prasīts. Tā kā spēlēju relīzes dienā, spēlei vēl nebija daudz gidu vai pamācību, līdz ar to man nācās pēdējās trofejas dēļ praktiski no jauna izspēlēt spēli līdz aptuveni 80% progresam.

Spēlēju uz PlayStation 5 Pro, bet tiem, kam ir pieejams Game Pass, spēli varēs atrast tur. Noteikti iesaku tiem, kam patīk Rick and Morty humors un pirmā daļa. Pārējiem - labāk pagaidīt kādu atlaidi vai nākamo nedēļu, kad iznāks #resident-evil-requiem.

Kopvērtējums: 3/5 🍪

Mini-ieskats REANIMAL

Pēc nospēlētām 6h #reanimal ir pabeigts, sasniedzot 32 no 32 trofejām.

Šī bija viena no spēlēm, ko gaidīju 2026. gadā, un viens no galvenajiem iemesliem - lai varētu izspēlēt pilnvērtīgā co-op režīmā. Spēli izstrādāja Zviedrijas spēļu studija "Tarsier Studios", kas ir zināma ar tādām spēlēm kā Little Nightmares 1 un 2.

#reanimal ir tumša un mistiska horror žanra piedzīvojumu spēle, un tiem, kas ir spēlējuši LN sērijas spēles, mehānika un elementi nebūs sveši, jo ir saglabāts tāds pats tumšais piesitiens ar šaušulīgiem tēliem un stindzinošu audio pavadījumu un nedaudz pašķību spēlētāju kontroli.

Viens no spēles "selling points" priekš manis bija pilnvērtīgs co-op režīms (ir pieejams gan local, gan online), kurā spēli no sākuma līdz galam arī izgāju kopā ar sievu. Teikšu godīgi - spēles stāsts priekš manis iesākās nesaprotams un beidzās nesaprotams, un es ļoti neiedziļinājos interneta dzīlēs, meklējot atbildes uz savām neskaidrībām, jo šaubos, ka tur atradīšu kādu labāku izskaidrojumu par manis pieņemto. Vienu lietu gan piebildīšu, lai spēlēs beigās dabūtu papildus īsfilmiņu, jeb "secret ending" nepieciešams būs atrast "collectibles".

Jā, noteikti 6h priekš 100% arī šķitīs par maz priekš 30$ vērtas spēles, un vēl trakāk - bez "Trophy hunting" tas viss pasākums ir tikai 2–3 stundas, tā ka spriediet paši. Taču, neskatoties uz to, ja esi LN sērijas fans, spēli iesaku ieķert un izmēģināt uz atlaidēm.

P.S. - Spēlei ir arī "friends pass", kur uzaicinātais draugs var spēli izspēlēt ar tevi kopā, to vispār neiegādājoties, tā ka + izstrādātājiem par šo.

Kopvērtējums: 3.5/5 🍪

Mini-ieskats Cronos: The New Dawn

Pēc nospēlētām 22h #cronos-the-new-dawn ir pabeigts, sasniedzot 48 no 48 trofejām.

Cronos: The New Dawn bija manā 2025. gada vēlmju sarakstā, bet laika trūkuma un citu spēļu prioritāšu dēļ to visu laiku atliku. Beidzot tiku pie diska, pateicoties @eking, un pēc neatlaidīga "grinda" spēli pabeidzu.

Poļu izstrādātāji Bloober Team ir labi zināmi šausmu spēļu žanrā ar tādiem darbiem kā Silent Hill 2, The Medium, Layers of Fear u.c. Jau pēc pirmajiem spēles "gameplay" un stāsta treileriem varēja nojaust, ka gaidāms stindzinošs šausmu stāsts postapokalipses pasaulē ar mistērisku galveno varoni.

Bez lieliem spoileriem: stāsts ir par kopienu, kurā spēlētājs ir tā dēvētais "traveler", viņa mērķis ir izmeklēt, atrast un ekstraktot konkrētus cilvēkus no noteikta laika posma, kuru zināšanas varētu palīdzēt kopienai rast atbildes par to, kas noveda pie pasaules sabrukuma, mutantu parādīšanās un citām anomālijām. Spēle tevi neauklē - ātri vien nākas apgūt šaušanu, pārvietošanos un saprast, cik ierobežots patiesībā ir inventārs, lodes un dzīvības. Spēle savā ziņā ļoti atgādina Dead Space, ir aizraujošs mistērisks stāsts, interesanti "collectibles", ieroču un inventāra "upgrade" opcijas, kā arī "gameplay".

Trofeju medniekiem: spēle prasīs divus "playthrough", kur spēle jāiziet uz grūtākās pakāpes NG+ režīmā (jāpiebilst, ka NG+ piedāvā jaunu izvēli, lai iegūtu C spēles "ending").

Spēli noteikti iesaku visiem, kam patīk Resident Evil un Dead Space stila žanra spēles.

Kopvērtējums: 4/5 🍪

Mini-ieskats Arc Raiders

Pēc nospēlētām 100h #arc-raiders ir beidzot pabeigts, sasniedzot 51 no 51 trofejām.

Kāpēc saku beidzot? Jo BEIDZOT, pēc 3 mēnešiem kopš spēles iznākšanas, tika salabotas 3 “unobtainable” trofejas.

Arc Raiders sāku spēlēt līdz ar “day one” relīzes datumu, kas bija 30.10.2025. Kopumā spēlei biju katru vakaru vienkārši pielipis, jo sen mani nebija aizrāvis tāds PvEvP žanrs ar fantastisku spēles mehāniku un iespējām, ko spēle piedāvā. Tas man atgādināja vienu no manām mīļākajām spēlēm #tom-clancys-the-division-2.

Spēle pa šiem 3 mēnešiem joprojām strauji attīstās, tiek pievienots jauns “content” - jaunas kartes, ieroči, pretinieki utt. Tāpat parādās jauni spēles režīmi (solo, duo un trio queue), kā arī jauni “matchmaking” režīmi.

Diezvai ir nepieciešamība daudz stāstīt par pašu spēli, jo tā joprojām ir gana populāra un turas "TOP 5 most played games" sarakstā.

Vērts pieminēt, ka šī spēle ierindojās arī manā 2025. gada spēļu topā, jo bija otrā spēlētākā spēle pēc nospēlētā laika - uzreiz aiz #kingdom-come-deliverance-ii. Tiem, kas spēli vēl nav mēģinājuši, pilnīgi noteikti iesaku!

Kopvērtējums: 5/5 🍪

Mini-ieskats Ghost of Yōtei

Pēc nospēlētām 39h #ghost-of-yotei ir pabeigts, sasniedzot 54 no 54 trofejām.

Tad nu, beidzot atradu laiku, lai pieķertos un izietu šo Sucker Punch šedevru, kas iznāca pirms diviem mēnešiem.

Var droši teikt, ka spēle man kopumā patika. Liekot to blakus citai Ubisoft spēlei, kur arī notikumi risinās Japānā un sižets ir diezgan līdzīgs ar mistiskiem ļaundariem maskās un atriebības motīvu #ghost-of-yotei ir 100× labāka pilnīgi visās kategorijās: stāstā, vizuāli, cīņu mehānikā, kartes izpētē, aktivitātēs, spēju un ieroču uzlabošanā u.c.

Varbūt daudziem būs pārāk lielas ekspektācijas, ja ir spēlēts #ghost-of-tsushima, kas man personīgi arī ļoti patika, bet parasti ar "sequel" spēlēm tā mēdz gadīties. Man ir līdzīgas sajūtas, spēlējot #death-stranding-2-on-the-beach un #god-of-war-ragnarok, kur rodas sajūta, ka spēlē vienu garu DLC.

Neizplūstot detaļās - spēles galvenā varone ir sieviete vārdā Atsu, kuras ģimeni viņas acu priekšā nogalināja ģenerāļa Saito pavēlētie ļaudis, kad viņa bija pavisam maza. Saito un viņa padotie (Yotei Six) ir pārņēmuši gandrīz visu Ezo reģionu, un ir palikusi pavisam neliela pretkustība, kas vēl spēj viņus apturēt…

Patinot vairākus gadus uz priekšu pēc Atsu ģimenes bojāejas, redzam, ka Atsu ir pieaugusi un alkst atriebības un paša ģenerāļa Saito galvas. Kā jau ierasts šāda tipa spēlēs, no stāsta var sagaidīt interesantus tēlus, sižeta pavērsienus, jaunus sabiedrotos un intrigu.

Spēli viennozīmīgi iesaku!

Kopvērtējums: 4.5/5 🍪