Mini-ieskats Control Resonant

Pēc nospēlētām 27h #control-resonant--1 ir pabeigts, sasniedzot 50 no 50 trofejām.

Control Resonant no somu studijas Remedy Entertainment, kas plaši pazīstama ar tādām spēlēm kā Max Payne, Control un Alan Wake, piedzīvoja savu debiju 24. septembrī.

Control Resonant ir tiešais turpinājums 2019. gada #control spēlei, kurā iejutīsimies P6 jeb Dylan Faden lomā, ko varbūt daži atceras no pirmās Control spēles. Viņš bija galvenā tēla Jesse Faden brālis, kas bija sagūstīts FBC mītnē.

Control Resonant vispār neturēs spēlētāju aiz rociņas, un bieži vien sanāks ilgi un dikti domāt: kas jādara nākamais? Ko no manis prasa? Kāds ir šīs mīklas atrisinājums? Un, teikšu godīgi, man tas ļoti patika. Dylan galvenais mērķis ir apturēt The Hiss izplešanos Ņujorkā un atrast savu pazudušo māsu Jesse, jo viņa pēkšņi ir pazudusi no sava FBC direktores posteņa (pirmajā spēlē Jesse kļūst par FBC direktori), bet Ņujorka ir pārņemta ar paranormālām aktivitātēm, ko FBC nespēj kontrolēt.

No pozitīvajām lietām noteikti jāizceļ Remedy drosmīgais risinājums spēli veidot atvērtā pasaulē, kas ir sadalīta vairākos reģionos. Šoreiz spēlē lielāks uzsvars ir uz tuvcīņas "combat/slasher" mehāniku. Ir pieejama liela un plaša izvēle ar Dylan spējām, kā arī attīstības iespējām punktu sistēmā - gan ieročiem/spējām, gan kopējiem personāža statiem. Stāsts, kā pasaule ir uzbūvēta un "traversal" spēlē kļūst par īstu "mind-fuck", kad tiek atklātas dažas no jaunajām spējām, un tas noteikti sagrozīs galvu daudziem.

Man personīgi ļoti patika Control, un šis ir lielisks turpinājums ar jaunu dvašu - gan stāstā, gan iespējās, ko spēle piedāvā. Noteikti iesaku!

Kopvērtējums: 5/5 🍪

Mini-ieskats Resonance: A Plague Tale Legacy

Pēc nospēlētām 12h #resonance-a-plague-tale-legacy ir pabeigts, sasniedzot 37 no 37 trofejām.

Resonance: A Plague Tale Legacy ir trešā A Plague Tale sērijas spēle no franču studijas Asobo Studio. Spēles notikumi norisinās 15 gadus pirms iepriekšējās spēles, un šoreiz spēlētājs iejutīsies jaunā tēlā - Sophia, kura jau no agras bērnības ir pakļauta alķīmiķu eksperimentiem, kā rezultātā viņai attīstās vīzijas / slimība, kuras laikā viņa redz pagātnes notikumus, senus grieķu karavīrus un milzīgu minotauru. Spēlētāja mērķis būs atklāt Sophia vīziju būtību un stāties pretī ļaunajam minotauram - rēgam no savām vīzijām.

Spēlei, līdzīgi kā iepriekšējās daļās, ir lineāra "chapter" progresēšana, kā arī iemaņas, ko Sophia var attīstīt, vācot "collectibles" punktus. Spēle piedāvā 13 unikālus līmeņus, kā arī lielāku uzsvaru uz "Combat" un "Puzzle" elementiem.

No pozitīvā jāizceļ tas, ka spēle ir ļoti labi noslīpēta un vizuāli izskatās ļoti skaista. Mīklu risināšana ir interesanta un reizēm pat sagādā grūtības. Spēle nav pārlieku izstiepta, un tajā ir labs balanss starp cīņām, platformingu un mīklu risināšanu.

No ne tik labā - šoreiz Asobo Studio centās riskēt un cīņu ietvaros ieviesa "Health Bar" virs pretinieku galvām, kas, manuprāt, bija pilnīgi nevajadzīgs (šo gan var atslēgt settingos, kas bija patīkami), par cik šajā spēlē ir lielāks uzsvars uz "combat", kā iepriekšējās, tad pašās cīņas arī ir vietas, kur prasītos šo to uzlabot.

Interesanti arī likās tas, ka šo spēli es izbaudīju krietni vairāk nekā #marvels-wolverine. Abas spēles ir līdzīga garuma, ar lineāriem līmeņiem, līdzīgām cīņu mehānikām un platformingu. Es pat teiktu, ka man vizuāli #resonance-a-plague-tale-legacy šķita daudz baudāmāka. Un, visu to ņemot vērā, spēles budžets bija nieka 25 miljoni, salīdzinot ar Insomniac 300 miljoniem.

Spēli noteikti iesaku. Tiem, kas ir spēlējuši iepriekšējās daļas, šī ir must-have!

Kopvērtējums: 4.5/5 🍪

Mini-ieskats Marvel's Wolverine

Pēc nospēlētām 14h #marvels-wolverine ir pabeigts, sasniedzot 42 no 42 trofejām.

Jaunākais sniegums no Kalifornijas spēļu studijas Insomniac Games, kas mūs priecējusi ar tādām spēlēm kā Ratchet & Clank, Spyro, Marvel's Spider-Man u.c. lieliem projektiem, 15. septembrī izlaida savu jauno spēli Marvel's Wolverine.

Pirms spēles relīzes tā jau saņēma savu daļu kritikas par to, ka spēle spēlē pati sevi, ir priekšā teikšana uz katra stūra, Sweet Baby Inc. konsultācija izstrādes procesā utt., bet kā lai vērtē spēli, ja pats to neesi pamēģinājis?

Marvel's Wolverine ir vizuāls šedevrs Insomniac stilā - spēle uz PS5 Pro izskatās fantastiski un spēlējas lieliski. Spēlētājs varēs iejusties Tintekļa ādā (jā, tā izrādās latviski tulkojas Wolverine), un kopā ar dažiem no Team-X jeb, kā agrāk tos sauca, X-Men, bet laikam mūsdienās nekas nevar saturēt vārdu "Men", lai kādu neaizskartu, palīdzēs atbrīvot sagūstītos mutantus un atklāt ļaundaru intrigas un plānus - kāpēc viņi tiek sagūstīti un kāds ir tā visa mērķis.

Spēle mūs aizvedīs uz 4 dažādām pasaules lokācijām 30 lineārās misijās, kur Tinteklis stāsies pretī vienāda paveida pretiniekiem un diemžēl tikai 5 lieliem bosiem.

No pozitīvā jāuzsver, ka spēle tiešām ir vizuāls baudījums, un DualSense šo pieredzi tikai papildina. Par stāstu man ir divējādas sajūtas - no vienas puses šķiet interesants, no otras puses - nu tāds nedaudz gejisks. Kāpēc gejisks? Nu, to vajadzēs pašiem noskaidrot (protams, ka mūsdienās rietumu spēlēs jābūt kādai viena dzimuma attiecību intrigai, kā gan bez tās).

No ne tik labajām lietām - spēle ir ļoti vienveidīga, tāds riktīgs "button mashing" pasākums. Sajūta, ka lokācija nedaudz pamainās, bet, lai progresētu, tev visu laiku jānosit viļņi ar pretiniekiem, un tad tu ej tālāk, un tā uz riņķi. Spēle tiešām, manuprāt, pārāk uzkrītoši tur spēlētāju aiz rociņas - kur viņam jāiet, kas viņam jādara, un to nevar atslēgt (nav tā, ka lineārā spēlē ir baigā iespēja nomaldīties), un tā visa pavadījumā Wolverine bez apstājas komentē savās dziļās pārdomas. Tāpat saskāros ar dažiem bugiem, kas man šķita pārsteigums šāda tipa spēlē.

Kopumā spēli iesaku pamēģināt un izspēlēt tikai tāpēc, ka tas ir Wolverine un tas ir Insomniac, bet grūti attaisnot 70 $ cenu pret spēlē pavadīto laiku.

Kopvērtējums: 3.5/5 🍪

Mini-ieskats The Blood of Dawnwalker

Pēc nospēlētām 38h #the-blood-of-dawnwalker ir pabeigts, sasniedzot 47 no 47 trofejām.

The Blood of Dawnwalker ir oriģināla IP no jaunizveidotas poļu studijas Rebel Wolves, kuru pārstāv bijušie The Witcher spēļu veterāni.

Spēlē iejūtamies Coen ādā drūmajā 14. gadsimtā, kur reģionu - Vale Sangora Karpatu kalnos - pārvalda seno vampīru grupa, kas no vietējiem iedzīvotājiem reizi trīsdesmit dienās pieprasa asinsrituāla ziedojumus. Vampīri ir sagūstījuši Coen ģimeni, un spēles mērķis ir trīsdesmit dienu laikā stāties pretī galvenajam vampīram Brencis un izglābt ģimeni.

Galveno spēles tēlu Coen sakož vampīrs Brencis, bet kaut kādā veidā Coen izdzīvo un kļūst par pusvampīru. Tā rezultātā viņš kļūst par "Dawnwalker" - dienā ir cilvēks, bet naktī kļūst par vampīru.

Dienas cikls ir sadalīts 16h laika iedaļās (8h dienā un 8h naktī). Gandrīz katra spēles aktivitāte - galvenās misijas, blakusuzdevumi utt. - prasa nelielu laiku no dienas cikla. Līdz ar to spēlētājam ir jāapdomā, vai konkrēto aktivitāti ir vērts veikt, jo, ja ģimene netiks izglābta trīsdesmit dienu laikā, Tu būsi neveiksmīgi izpildījis galveno spēles mērķi. Tāpat spēlei ir vairāki nobeigumi (kopā seši, par kuriem arī var iegūt attiecīgas trofejas), taču katrs no nobeigumiem izslēdz iepriekšējo, un spēlei nav pieejams "free-roam" režīms (teorētiski ir, bet nevēlos spoilerot).

Spēlējot #the-blood-of-dawnwalker, ļoti var just The Witcher piesitienu - mūzikā, mehānikā, dialogu opcijās, Coen spējās utt., kas man personīgi ļoti patīk.

No pozitīvajām lietām noteikti var izcelt stāstu - tas tiešām ir ļoti labs un interesants, un kopumā spēle mani aizrāva un nozaga visu manu brīvo laiku.

No ne tik labā - diemžēl spēlē ir ļoti vienveidīgs combat un pretinieki, kas ātri vien apnīk, jo padara cīņas vienveidīgas. Saskāros arī ar daudz bugiem un "crash" uz PS5 Pro - kopā kādi 5 bija. Tāpat saskāros ar spēles gļukiem, kuru dēļ spēle uzkārās un nācās veikt restart, un dažādi vizuāli bugi.

Neskatoties uz to, spēli noteikti varu ieteikt. Tā piedāvā pilnvērtīgu un interesantu stāstu, dziļas dialogu opcijas un spēcīgus galvenos spēles bosus. Un ļoti lielas asociācijas ar #the-witcher-3-wild-hunt un #kingdom-come-deliverance-ii, un jā spēli ir nepieciešams iziet un sasniegt vienu no sešiem nobeigumiem uz viss grūtākas pakāpes priekš platīna.

Kopvērtējums: 4/5 🍪

Mini-ieskats Mortal Shell 2

Pēc nospēlētām 39h #mortal-shell-ii ir pabeigts, sasniedzot 53 no 53 trofejām.

Mortal Shell 2 pilnīgi no nekurienes un pilnīgi brutāli "sagrāba" manu uzmanību, un man vispār nebija plānu to spēlēt. Bet, neskatoties uz to, izlēmu uztaisīt "leap of faith" un sazināties ar Playstack community manager, izstāstīt, no kurienes es esmu, ko es daru, un arī parādīju Strike.lv lapu. Īsi pēc tam savā DM saņēmu PS5 review kodu priekš #mortal-shell-ii + latviešu izstrādāto spēli #the-case-of-the-golden-idol, kurai vēl nav bijis laiks pieķerties (bet zinu, ka tepat lapā ir pieejams spēles ieskats).

Tiem, kas ir spēlējuši pirmo daļu #mortal-shell, spēle nebūs sveša - tā pati "souls-like" mehānika, tikai krietni uzlabota visās jomās. Spēlētājs iesāks spēli ar vienu no astoņām čaulām, bet pārējās septiņas būs jāatrod, izkaisītas atvērtajā spēles pasaulē. Katrai čaulai piemīt unikālas spējas un iespēja tās pilnveidot. Palīgā tam nāks uzticamais primārais "melee" ierocis un "side-arm" distances ierocis. Ieroči, tāpat kā čaulas, ir jāatrod.

Spēles pamatā ir atrast "beacons", ko var arī saukt par spēles "fast-travel" jeb "save-points". Tie jāattīra, un pēc tam jāstājas pretī sešiem lieliem vārtiem, kuros varēs sastapt lielos spēles bosus. Tāpat spēlē ir virkne "dungeons", kuros var atrast nepieciešamos upgrade akmeņus, lai uzlabotu savas spējas vai iegūtu procentuālus bonusus sitieniem.

Spēlē kopumā ir 37 "dungeons" un 45 bosi. Personīgi es neesmu liels "souls-like" spēļu meistars vai žanra piekritējs, bet no #mortal-shell-ii atrauties es nevarēju. Pašu spēli un visas trofejas (izņemot vienu) izdevās savākt pirmajā "playthrough" pēc nospēlētām 28h, bet, lai dabūtu pēdējo trofeju priekš platīna, ir nepieciešams spēli izspēlēt vēl 2 reizes, tas ir, līdz "New Game++", jo spēlē ir limitēts resurss, ar kura palīdzību var redzēt čaulu atmiņas.

Bet īsi pēc tam, kad pabeidzu spēli, es redzēju X platformā postu, ka uz PC jau ir izlaists patch (pēc tam sekos arī konsolēm), par to, ka tagad var iziet spēli uz 100% arī ar vienu "playthrough", jo iztrūkstošo materiālu pievienos kā reset opciju čaulām.

Kopumā man spēle tiešām ļoti patika. Bosu cīņas ir interesantas, pasaule ir ļoti tumša, un ir jūtams katrs tēla uzlabojums - vai tas būtu jauns līmenis vai pašas čaulas upgrade. No ne tik foršām lietām saskāros ar pāris bugiem, kur iesprūdu sienās vai kaut kas atgadījās ar bosu spawn, bet, nomirstot, problēma atrisinājās. Kā arī spēlē prasītos nedaudz lielāku pretinieku variāciju, bosi ir unikāli un interesanti, bet "trash mobs", šķiet krietni par daudz atkārtojās un nedaudz arī nogurdināja spēlēt NG++ tīri vienas trofejas dēļ, bet, tā kā pārnesās visi tavi upgrade, tas pārāk ilgu laiku neaizņēma.

Jāpiebilst, ka par spēli ir arī stāvā sajūsmā publika - pašlaik spēlei ir 7.9 reitings Metacritic un "Very Positive" reitings Steam.

Kopvērtējums: 4.5/5 🍪

P.S. - Tāpat es vēlos padalīties ar vienu spēles Steam code priekš kāda, kas vēlētos spēli izmēģināt uz PC, bet es neesmu 100% drošs, ka kods nav jau izmantots (tāpēc lūgums mani nesist, ja tā tiešām ir). RF2ZB-GWFAR-0JIZ0

Mini-ieskats Mafia: Definitive Edition

Pēc nospēlētām 14h #mafia-definitive-edition ir pabeigts, sasniedzot 44 no 44 trofejām.

Jāsaka gan, ka esmu ļoti pārsteigts par to, ka šoreiz izdevās iziet spēli pilnībā nieka 14 stundās. Kad spēlēju pirms pāris gadiem, tās bija vēl papildus 5h. Vienīgais uzlabojums jaunizlaistajā spēles versijā ir "current-gen" atbalsts, kurā iekļauts: "Featuring a target 60 FPS performance upgrade, faster loading times, resolution enhancements, and general bug fixes".

Jā, spēle beidzot piedzīvoja 60 FPS uz konsolēm (6 gadus vecām), kuras iznāca gandrīz vienlaicīgi ar Mafia: Definitive Edition priekš "last-gen" konsolēm.

Šoreiz skatījos uz lietām pavisam savādāk, un jāpiebilst - ievēroju lietas, ko pēdējo reizi spēlējot neievēroju. Tā kā pa šiem gadiem katalogā sakrājušās daudz episkas, mūsdienīgas spēles, tad diemžēl #mafia-definitive-edition liekas "outdated". Grafika ir novecojusi pēc mūsdienu standartiem, pārvietojoties lielākā ātrumā ļoti uzkrītoši ir "pop-in" ar objektiem, šaušana ir neierasti "wobbly", un ik pa laikam ir bugi ar audio, kur tas vienkārši pazūd uz pāris sekundēm (šo diezgan bieži ievēroju ar mašīnas radio).

Prieks, ka spēle iznāca ar bezmaksas upgrade iespējām, bet diemžēl šis "playthrough" priekš manis bija tīri ķeksīša pēc, lai spēli liktu malā uz visiem laikiem.

Mini-ieskats Black Myth: Wukong

Pēc nospēlētām 56h #black-myth-wukong ir pabeigts, sasniedzot 36 no 36 trofejām.

Vēl viena spēle, ko biju iesācis, bet pirms kāda laika pametu, jo sāku spēlēt kaut ko citu vai arī vietām tā likās pārāk grūta. Arī trofeju prasības mani nedaudz atbaidīja, jo platīnam bija nepieciešams spēlēt NG+. Taču pēc #death-stranding-2-on-the-beach pieveikšanas sapratu, ka arī Black Myth: Wukong beidzot ir jāpiebeidz, lai atbrīvotu vietu uz konsoles un prāta.

Jau tad, kad spēli sāku spēlēt pirms diviem gadiem, tā man šķita nereāli skaista un interesanta. Visa Ķīnas mitoloģija, briesmoņi un vietām ļoti "challenging" pretinieki - viss bija kā nākas. Joprojām šķiet pilnīgi aplami, ka spēle zaudēja GOTY Astro Bot.

Spēlē ir sešas dažādas lokācijas un vairāk nekā 100 unikālu bosu. Pieejamas arī dažādas "upgrade" iespējas - gan attīstot tēlu ar "skills", gan izmantojot dažādus ieročus un bruņas, kas ļauj pielāgot kaujas stilu.

Lai iegūtu visas trofejas, būs nepieciešams izdarīt pilnīgi visu un vēl nedaudz. Spēlē ir virkne unikālu "collectibles", kas jāsavāc, turklāt daļai no tiem ir RNG elements. Tāpat pirmajā "playthrough" obligāti jāuzveic pats pēdējais "Secret Boss", ja tas netiks izdarīts, nāksies sākt visu no jauna NG+ režīmā. Lai gan es visu paveicu pirmajā piegājienā, dažas trofejas, kas nepieciešamas platīnam, tāpat prasa NG+, par laimi, nav jāiziet visa spēle vēlreiz, bet pietiek tikt līdz "Chapter 5" un uzveikt šī chapter slepeno bosu.

Spēle noteikti ir uzmanības vērta. Tiem, kam patīk "Souls-like" spēles un āzijas mitaloģija, tā pilnīgi noteikti patiks. Dotu tai maksimālo vērtējumu, taču diemžēl uz PS5 Pro, pat spēlējot "Performance" režīmā, ļoti bieži bija jūtami FPS kritumi, kā rezultātā daudzviet spēle manāmi lagoja.

Kopvērtējums: 4.5/5 🍪

Mini-ieskats Death Stranding 2: On the Beach

Pēc nospēlētām 86.5h #death-stranding-2-on-the-beach ir pabeigts, sasniedzot 55 no 55 trofejām.

Nu tad beidzot, atgriežoties pie "backlog" tīrīšanas rubrikas, atgriezos pie Death Stranding 2, lai to piebeigtu uz visiem laikiem.

Jāsaka, ka Death Stranding 2, tāpat kā pirmā daļa, ir vizuāls šedevrs. Decima dzinējs, kas tiek izmantots spēles izstrādē, ir ideāls risinājums atvērtās pasaules spēlēm, un to noteikti daudzi jau ir izbaudījuši Horizon spēļu sērijā.

Par pašu spēli grūti kaut ko iekomentēt. Ja ir spēlēta pirmā daļa, tad stāsts ir tikpat murgains (ja ne vēl vairāk), un ir skaidri redzams, ka Hideo Kojima veido spēles kā mākslas darbus, nevis tāpēc, lai tie "make sense", jeb, vienkāršāk sakot, tas ir pastnieka simulators 2.0.

Šoreiz galvenajam tēlam, kura ādā atkārtoti iejutīsimies, Sam, pie krūtīm vairs nav piestiprināts mazulis Lou, jo tas tiek nolaupīts, un pirmās daļas ļaundaris Higgs, kuru atveido labi zināmais Troy Baker, ir atgriezies jeb augšāmcēlies no mirušajiem. Un... pa lielam visa spēles gaita, neskaitot šizo stāstu, ir pazudušā Lou meklēšana.

Ja jārunā par vizuālo daļu, audio un gameplay, tad viss ir palicis tāds pats vai pat kļuvis labāks, salīdzinot ar #death-stranding. Līdzīgas sajūtas man bija, spēlējot #god-of-war-ragnarok, kur radās iespaids, ka spēlē vienkārši pirmās daļas papildinājumu jeb DLC.

Bet, neskatoties uz to, spēle man patika. Protams, kārtējais ilgais trofeju grinds, taču bija gandarījuma sajūta spēli pilnībā pabeigt un tad no tās atvadīties. Spēlei viena balle nost, jo ir pazudis pārsteiguma efekts, kāds bija ar pirmo daļu. Šeit jau pārsvarā zini, kas Tevi sagaida, ja iepriekš esi spēlējis Death Stranding.

Kopvērtējums: 4/5 🍪

Mini-ieskats Assassin's Creed Black Flag Resynced

Pēc nospēlētām 42h #assassins-creed-black-flag-resynced ir pabeigts, sasniedzot 50 no 50 trofejām.

Patīkami atgriezties AC pasaulē un izspēlēt leģendāro Black Flag ar fantastisku stāstu un mūsdienīgu grafiku. Black Flag noteikti ir viens no maniem mīļākajiem AC sērijā. Daudzi noteikti ir spēlējuši oriģinālu, tāpēc tiem, kas vēlas atgriezties šajā sajūtā pēc 13 gadiem, noteikti iesaku šo gabalu.

Grūti spriest, cik ilgu laiku man aizņēma pats spēles stāsts, jo ik pa laikam mainīju spēlēšanas stilu, bet pieņemu, ka aptuveni 15 - 18 stundas, ieskaitot visas spēles filmiņas. Lielāko daļu laika aizņēma blakus aktivitātes - visi "collectibles" papildmisijas, dārgumu kartes, dažādas "miscellaneous" cīņu un aktivitāšu trofejas, kā arī, protams, leģendāro kuģu nogremdēšana. Karte arī nelikās pārlieku liela, salīdzinot ar pēdējām AC spēlēm, un ir jūtams, ka uzsvars vairāk ir uz kuģošanu un mazāk uz sauszemi, jo sauszemes lokācijas ir salīdzinoši nelielas.

Kopumā priekš remake/remaster spēle likās laba, taču kaitināja vietas, kur bija dažādi AC stilam raksturīgi gļuki - kustības neklausa, kuģojot kamera iesprūst, dīvaini "ragdoll" momenti utt. Par laimi neviena trofeja neieglukoja tik ļoti, lai kaut kas būtu jāpārspēlē.

Tā kā šis ir viens no maniem mīļākajām AC spēlēm, gribētos dot 5/5, bet diemžēl gļuku dēļ vienu punktu nākas noņemt.

Kopvērtējums: 4/5 🍪

Mini-ieskats God of War Ragnarök

Pēc nospēlētām 35h #god-of-war-ragnarok ir pabeigts, sasniedzot 36 no 36 trofejām.

Beidzot, četrus gadus pēc spēles relīzes, izlēmu iziet God of War Ragnarök. Nezinu, vai tas bija saistīts ar #god-of-war-laufey izziņošanu vai arī kaitināja tas, ka šī spēle gadiem ilgi karājās manā backlogā un es to ignorēju.

Tie, kas spēli vēlējās izspēlēt, noteikti to jau sen ir paspējuši izdarīt, bet tomēr - spēlē iejutīsimies gan Kratosa, gan viņa dēla Atreja ādā, ceļojot starp pasaulēm un stājoties pretī Odinam un Toram. Kopumā spēles stāsts aizņēma tuvu 20 stundām, bet vēl aptuveni 15 prasīja visas blakus aktivitātes, tostarp "collectibles", kuru spēlē ir čupām (vairāk nekā 400).

Spēlei ir iznācis arī DLC: Valhalla, taču, palasot atsauksmes, ka tā lielākoties ir "rogue-like" arēna ar pretinieku bariem, kurā vienkārši jāizdzīvo, sapratu, ka atlikšu to uz vēlāku vai varbūt vispār nespēlēšu.

Kopumā spēle ir laba. Kā jau Sony un Santa Monica Studio radīts produkts - izskatās fantastiski, strādā fantastiski, un arī stāsts bija tīri OK. Nepārāk patika pavadīt tikpat daudz laika, vācot lādes, bet nu "it is what it is".

Pašlaik jau esmu iesācis #assassins-creed-black-flag-resynced, pie kura esmu pamatīgi pielipis. Tā kā līdz septembrim ir neliels spēļu klusums, ceru to brīvākā brīdī pabeigt, pirms sākas rudens spēļu birums.

Kopvērtējums: 4/5 🍪