Dažāda veidu nodokļu paradīzes ir sen zināms un, lai arī cik paradoksāli tas neizklausītos, relatīvi tiesisks veids, kā nemaksāt nodokļus.

---

Viena no populārākajām shēmām, kā nemaksāt nodokļus, ir "Dutch sandwich". Pastāv vēl mazliet sarežģītāks nodokļu apiešanas modelis, ko sauc "Double Irish with Dutch sandwich", taču būtība, pieliekot vienu vai atņemot citu, šīm shēmām nemainās. Lai mazliet informētu par šīm shēmām atraktīvā, ar spēlēm saistītā veidā, pastāstīšu par kādu “nelielu” Activision Blizzard nelietību.

“Check-the-box” princips, kas pastāv ASV un vairāku citu valstu savstarpējās attiecībās, pieļauj ASV uzņēmumiem savus meitas uzņēmumus padarīt par “vērā neņemamiem vienumiem”[1] un nodokļus nemaksāt tik ilgi, kamēr apliekamie ieņēmumi neatgriežas ASV[2]. Tik ilgi, kamēr ASV uzņēmums ir atzīmējis, ka nodokļus maksās ASV esošais mātes uzņēmums, nevis tā meitas uzņēmums ārvalstīs, meitas uzņēmuma ieņēmumi nav apliekami ar nodokļiem arī ārvalstī.

Dutch sandwich un Activision Blizzard

Activision Blizzard gadījumā shēma tiek īstenota šādi – spēļu izstrādātājs un izplatītājs Nīderlandē dibina uzņēmumu (Besloten vennootschap) ar nosaukumu ATVI , kam tiek nodotas visas Activision Blizzard intelektuālā īpašuma tiesības uz dažādām spēlēm[3].

Activision Blizzard, slēpjot vairākus miljonus dolāru kā izstrādes izmaksas, tos pārskaita ATVI kontos. Juridiski tas nozīmē, ka ATVI ir visu Activision Blizzard spēļu izstrādātājs. Šo naudu tad ATVI izlieto, lai atkal no Activision Blizzard iegādātos, pārjaunotu vai citādā veidā iegūtu tiesības rīkoties ar Activision Blizzard intelektuālo īpašumu ar regulāriem intervāliem ik gadu.

Kā ATVI gūst ieņēmumus shēmas tālākajos posmos un kur rodas nodokļos nesamaksātie miljardi? Šeit spēlē ienāk Activision Blizzard starptautiskie izplatītāji jeb uzņēmumi, ar kuriem mēs saskaramies, pērkot Activision Blizzard produktus. Latvijas gadījumā, pērkot Activision Blizzard spēles, mūsu bankas pārskatos parādīsies Luksemburgā reģistrēta komersanta nosaukums Activision Blizzard Luxembourg S.A.R.L.

Šie uzņēmumi juridiski nav tiešā Activision Blizzard kontrolē, jo tos ir dibinājis Nīderlandes ATVI. Ja starp Activision Blizzard un tās meitas uzņēmumiem nepastāvētu Nīderlandes ATVI, Activision Blizzard būtu daudz grūtāk noslēpt patiesos ieņēmumus, jo tie visi būtu jānorāda ASV sniedzamajās deklarācijās. Tajā pat laikā Activision Blizzard nav jāatskaitās ASV nodokļu autoritātei par ieņēmumiem, kas radušies tās meitas uzņēmuma "meitas uzņēmumiem" - tie tos deklarē katrā valstī, kurā tie ir bāzēti.

Starptautiskie izplatītāji ir apzināti izkaisīti zemu nodokļu valstīs, piemēram, Īrijā vai Spānijā, lai vēl vairāk samazinātu izmaksas, kas saistāmas ar to darbību. Ja nu gadījumā kaut kas nesanāk, kā plānots, ienākumu nodoklis ir pietiekami mazs, lai risks šķistu pieņemams. Tas pats arī attiecināms uz darbiniekiem, kas strādā šajos izplatītājos, - mazāks ienākumu nodoklis nozīmē arī mazākus līdzmaksājumus, izmaksājot algas.

Šie izplatītāji no ATVI pērk intelektuālā īpašuma licences, tajā skaitā tiesības izvietot serverus daudzspēlētāju spēlēm vai pārdot spēles. Ieņēmumi, kurus ATVI gūst no šīm transakcijām, tad daļēji tiek norakstīti kā izdevumi intelektuālo tiesību iegādei un infrastruktūras uzsturēšanai. Ja šāda shēma tiktu īstenota Latvijā, ATVI meitas uzņēmumiem nodokļos nekas nebūtu jāsamaksā, jo tie būtībā visus savus ieņēmumus būtu izlietojuši dažādu licenču pārjaunošanai.

Nauda, ko ATVI saņem savos kontos no saviem meitas uzņēmumiem, atkal tiek nodota Activision Blizzard neapliekamu transakciju formā, piemēram, izsniedzot aizdevumus un tamlīdzīgi. Kā zinās tie, kuri nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, bezprocentu aizdevumi ir viens no visdrošākajiem veidiem, kā legalizēt ne tik pareizi iegūtu naudu.

Būtībā vienīgā problēma, ko ASV šajā visā pasākumā saskata, ir Activision Blizzard gūto ieņēmumu apmērs no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas. Shēmas ietvaros vienīgais vērā ņemamais nodokļu maksājums tiek veikts ASV, taču līgumcena intelektuālā īpašuma tiesību pārņemšanai ir mākslīgi samazināta, lai izvairītos no nodokļiem vēl vairāk. Vien 2017. gadā ASV nodokļu autoritāte (IRS) “piespieda” gigantu uzstādīt adekvātu cenu tā ATVI nodotajam intelektuālajam īpašumam, kā ietekmē Activision Blizzard bija spiesta samaksāt papildu 345 miljonus dolāru nodokļos[4].

Ko tas nozīmē?

Ne tikai Activision Blizzard, bet ASV tehnoloģiju industrija kopumā no Eiropas paņem ļoti daudz, bet vietējai ekonomikai no tā nav praktiski nekāda labuma. Eiropā praktiski nekontrolēti darbojas vairākas triljoniem vērtas amerikāņu kompānijas, kuras dominē pār vietējiem izstrādātājiem, jo spēj piedāvāt savu pakalpojumu par lētāku cenu un daudz ātrāk. Šo kompāniju de facto monopols tirgū tiek stiprināts ar tikai tiem izdevīgu nodokļu režīmu, kas nav līdzvērtīgs ar vietējiem uzņēmumiem izvirzītajām prasībām.

No tā īsti nekādu labumu negūst arī ASV, jo nauda ieripo tikai privātajās kabatās. Ar to nebūtu problēmu, ja šo kabatu nebūtu ārkārtīgi maz. Ja paskatāmies uz Amazon, tad kompānijā strādājošie, izņemot augstākos amatus ieņemošie, ir spiesti strādāt garas stundas necilvēcīgos apstākļos, bieži mirstot vai saļimstot aiz nespēka savās darba vietās. Tajā pat laikā Džefs Bezos bauda labu dzīvi savā vairākus simtus miljonu vērtajā villā Losandželosas sirdī.

Neskatoties uz to, man ir nojausma, ka aktīva vēršanās pret kompāniju vadītājiem, visticamāk, rezultētos sliktākās sekās tieši pašiem darbiniekiem. Es šaubos, vai alkatīgus kompāniju prezidentus apmierinātu to algas samazināšana, un esmu vairāk kā drošs, ka, ja tas arī notiktu, tam sekotu plašas parasto darbinieku atlaišanas, to algu samazinājumi vai noslogotības palielinājumi.

Ņemot vērā, ka vismaz Eiropas Savienības robežās ASV intereses ir svētas, šaubos, vai lielāko daļu valstu būtu ar mieru pieļaut uzkāpšanu uz lielvalsts varžacīm, mēģinot kaut ko mainīt. Viens veids, kā to darīt, apejot ASV lobistu varu pār vairāku Eiropas valstu likumdevējiem, būtu digitālais nodoklis. Ja kompānija pārdod kādas valsts iedzīvotājiem nodod kaut ko apmaiņā pret to naudu, ir tikai loģiski, ka daļa no šīs naudas atgriežas valstī.

Protams, mēs varam strīdēties, cik daudz naudas no samaksātājiem nodokļiem tiešām nokļūst tam paredzētajā vietā, taču tas ir pavisam cits stāsts.

Personīgi neuzskatu, ka digitālais nodoklis ir vērā ņemams rīks, kā kaut ko uzlabot, jo, ja šīs kompānijas sili neatradīs Eiropā, tām vēl ir Ķīna. Šajā virzienā skatās arī daudzas eiropiešu kompānijas - Volkswagen AG un Bayerische Motoren Werke AG -, kuras jau labu laiku savus produktus pakārto austrumu lielvalsts interesēm. Arī tehnoloģiju kompānijas, izdabājot ķīniešiem, ir izcēlušās ar īpaši cinisku rīcību, īpaši pēdējā gada laikā.

[1] https://www.propublica.org/article/corporations-couldnt-wait-to-check-the-box-on-huge-tax-break

[2] https://www.reuters.com/article/us-usa-tax-checkthebox-insight/insight-how-treasurys-tax-loophole-mistake-saves-companies-billions-each-year-idUSBRE94T17K20130531

[3] https://thecorrespondent.com/6942/bermuda-guess-again-turns-out-holland-is-the-tax-haven-of-choice-for-us-companies/417639737658-b85252de

[4] https://www.taxwatchuk.org/wp-content/uploads/2019/08/190803%5FWorld%5Fof%5FTaxcraft%5FFINAL.pdf