Aizbēgt un apmaldīties.

---

Strādāt vienam ir forši: nav nekādu domstarpību ar citiem iesaistītajiem, ir pilnīga radošā brīvība, pats uzņemies pilnu atbildību, visas kļūdas ir tavējās, nav jāpaļaujas uz citiem. Nemaz nerunāsim par gandarījuma sajūtu pēc labi pabeigta darba un citu apbrīnu, uzzinot, ka visu paveica viens cilvēks. Diemžēl šādā strādāšanas režīmā ir pārāk viegli aizrauties un sākt zaudēt spēju saskatīt un saklausīt kļūdas. Šķiet, ka tāds gadījums ir sanācis arī PS VR spēles Separation veidotājam.

Runa ir par vientuļu pirmās personas piedzīvojumu, kur vienīgās dzīvās radības, neskaitot galveno varoni, ir kraukļi un kāda sievietes balss galvā. Nonācis mistiskā pasaulē, ko klāj sniegs un megalītiskas celtnes, spēlētājs saņem neskaidras norādes, kur jādodas un kas jādara, lai no gūsta atbrīvotu radību, kas ar viņu telepātiski komunicē. Drīz atklājam, ka mērķis ir iedarbināt senu enerģiju un tad tās staru izvadīt cauri obeliskiem, kas ir izvietoti savādajā pasaulē.

Spēles process sastāv no risinājumu meklēšanas, lai enerģija varētu plūst arvien tālāk sniegotajā zemē, kas izskatās kā radīta ar Unreal Editor 1. Sākumā Separation nav pārāk mulsinoša: mazliet pablandoties apkārt, tomēr izdodas atrast garām palaistu slēdzi, pēc ilgākas bakstīšanās beidzot sanāk atrisināt primitīvās mīklas. Viss gan mainās līdz ar tikšanu pie laivas.

Pēc rīka iegūšanas parādās plašas iespējas izpētīt pasauli. Diemžēl ilgie braucieni nekādi netiek atalgoti. Ir iespējams daudz staigāt apkārt, tā arī neko par to nesaņemot. Retie savācamie priekšmeti – kā atrašana dīvainā kārtā ir vienīgais veids, kā saglabāt datus – parasti gadās pa ceļam uz turieni, kurp jādodas. Bieži gan nav skaidrs, kurā virzienā tas ir. Lielākā dizaina kļūda laikam ir pilnīgais palīdzības trūkums.

Separation man atgādina bērnību, kad mocījos ar 90. gadu 3D spēlēm. Tik arhaisks ir tās dizains! Izstrādātājs apgalvo, ka piedzīvojums ir izejams aptuveni 2 stundās. Diemžēl es pavadīju vairāk laika, mēģinot saprast, kur jādodas tālāk, līdz beidzot padevos. Tā arī neuzzināju, kāda ir izstrādātāja traģēdija, kam par godu Separation ir radīta, jo nepamanīju, ka gleznu vienā no istabām var apgriezt otrādi (to vēlāk noskaidroju no šī video).

Runājot par grozīšanu, šis ir VR darbs, kas spēlējams tikai ar standarta pulti. Briļļu uzdevums ir ļaut mums iejusties virtuālajā pasaulē, aizbēgot no īstās, lai baudītu depresīvu vientulību. Separation ir slavējama, ka tā neuzdzen nelabu dūšu, kaut arī piedāvā brīvu pārvietošanos ar kreiso analogo sviru. Kā tas ir panākts? Nav iespējams iet vienā virzienā un skatīties citā. Galvas grozīšana daļēji pilda labā kloķa funkciju, kas, savukārt, ir izmantojams skata koriģēšanai.

Turpinot ar pozitīvo, Separation mēdz piedāvāt skaistas ainavas, ja skatās pa gabalu, tādējādi neredzot izmazgātās tekstūras un acīmredzamos poligonus. Mūzika, kaut arī laikam pilnīgi nejauša, ir interesanta un efektīvi papildina mistisko atmosfēru. Diemžēl novecojušais spēles dizains visu izbojā.

Ņemot vērā šī brīža sūdus pasaulē (piemēram, tiesību atņemšana, aizbildinoties ar viltus vīrusu), ja izniekoju brīvos brīžus ar PS VR, drīzāk to daru ar kaut ko izklaidējošu. Jā, priecājos, ka Separation ir radījis viens cilvēks, bet žēl, ka laikam neviens viņam pirms spēles izdošanas nepateica, ka tā nav sevišķi laba.

Par apskata kodu, briļļu aizdošanu un pacietību pateicos PlayStation Latvija.

Žanrs: adventure
Spēlētāju skaits: 1
Platforma: PS4 (PS VR obligāti)
Izstrādātāji: Recluse Industries
Izdevējs: Recluse Industries
Izdošanas datums: 04.03.2020.