SākumsPasākumiUzdevumiVeikalsSpēlesLīderiJauns
Decoration background

Apskats: Days Gone

genotsiidgenotsiidgrupāStrike.lvStrike.lv2019. g. 11. maijs 13:21
Apskats: Days Gone

Apskats: Days Gone

Ne visai oriģināls piedzīvojums, kas velkas stipri par ilgu. Grāmatvedēm patiks.


Civilizācijai ir daudz trūkumu, it īpaši tās tagadējā formā, taču tie ir sīkumi salīdzinājumā ar dabas nežēlību. Sociālā netaisnība un finansiālā verdzība nav patīkama, bet galu galā ir labāka nekā pastāvīga cīņa par izdzīvošanu savvaļā. Lācim vai vilku baram, kas jūs grib saplosīt, gluži vienkārši neinteresē ne sava upura ģimenes stāvoklis, ne vieta sabiedrībā. Days Gone (turpmāk – DG) ir kārtējā zombiju spēle, kas piedāvā paskatīties uz dzīvi pēc civilizācijas sabrukuma.

Lielākā daļa pasaules divkājaino iemītnieku ir inficējušies un pārtapuši par t. s. frīkiem jeb frīkeriem. DG viņi koeksistē ar dabu kā vēl viens plēsējs, taču neparasti agresīvs un saglabājis daudzas cilvēciskās īpašības. Savukārt nomācošs vairākums izdzīvotāju ir kādreizējie noziedznieki – nekas pārsteidzošs Darvina pasaulē. Arī galvenais varonis Dīkens (Deacon) agrāk ir bieži pabijis likuma otrā pusē, vēl aizvien lepni nēsājot savas motociklistu bandas atribūtiku.

Braucēju apvienība Mongrels ir sen izjukusi, taču arī vīrieša labākais draugs Būzers (Boozer) valkā tās pašas krāsas. Abi kopā klīst no vienas pretimnākošās izdzīvotāju nometnes uz nākamo, samainot nogalināto frīkeru ausis pret uzturlīdzekļiem un strādājot gadījuma darbus. Varētu teikt, ka Dīkens ir klaidonis, bet viņam ir misija – atrast pazudušo sievu. Tēla pilnīgā apsēstība ar patiesības atklāšanu par savu mūža mīlestību padara viņu par visai nepatīkamu varoni gan apkārtējiem, gan spēlētājam.

Dīkens ir tālu no "labā puiša": ietiepīgs, nedaudz traks un pilns ar pretrunām. Balss aktieru lieliskais sniegums nozīmē, ka tik ilgi, kamēr DG galvenais varonis negūst mieru, ir jāmokās ar vīrieša ne vienmēr viedajiem lēmumiem, emocijām un nedaudz vājprātīgo murmināšanu (it sevišķi brīžos, kad viņš dzird reto radiopārraidi vai stājas pretī kulta RIP locekļiem). Iespējams, uz spēles beigām jums tēls tomēr iepatiksies, taču nevar droši pateikt, vai tik ilgi izturēsiet.

Kaut kas agrāk redzēts

Līdzīgi kā Dīkena laulības arī DG uzsākšana ir nopietns lēmums. Šī ir viena no tām 50 un vairāk stundu jeb divu nedēļu atvaļinājuma spēlēm, bet atšķirībā no lieliskās Red Dead Redemption 2 diez vai caurām dienām nevarēsiet atrauties no ekrāna. DG atgādina mūzikas albumu ar 3 hitiem, ko izretina ducis viduvēju dziesmu, jo starp nesliktā stāsta spēcīgajiem mirkļiem ir aizmirstams saturs, kas velkas krietni ilgāk nekā cerēts. Lai sasniegtu momentu "opā, šo es negaidīju!", rēķinieties ar stundām 30! Gribētos sacīt, ka notikums beidzot attaisno ieguldīto laiku, taču pēc tam lietas atgriežas vecajās sliedēs.

Nepārprotiet – DG nav slikta spēle, bet visādi citādi neizteiksmīga gan! Runa ir par standartiem atbilstošu asa sižeta piedzīvojumu ar skatu no 3. personas un palielu atvērto pasauli. Vairumam situāciju var pieiet skaļi, stobriem kūpot, vai klusi, zogoties krūmos un ar vienu pogas spiedienu no mugurpuses nogalinot ienaidniekus. Noteikti ko tādu esat redzējuši neskaitāmās spēlēs, no kā DG aizņemas idejas pa labi un pa kreisi. Visvairāk gan pārvietošanās tupus pa pamestām ēkām, pa ceļam vācot "krāftošanai" paredzētos resursus, atgādina The Last of Us. Diemžēl, salīdzinot ar tā paša izdevēja meistardarbu (arī Sony konsolēm ekskluzīvs produkts), šeit izpildījums pieklibo.

Akmens ir vislabākais piederums klusai slepkavošanai

Stealth mehānismi DG ir ļoti vienkārši, un mākslīgais intelekts – neticami dumjš. Piemēram, novērst ienaidnieku uzmanību var ar akmens metienu. Ir iespējams pat izvēlēties, kurš indivīds konkrēti to dzirdēs. Tas nozīmē, ka var cauru dienu tupēt krūmos un citu pēc cita nogalināt visu apmetni. Ja vien pretiniekam pa kājām nemētājas viņa biedra līķis – ko nevar paslēpt –, neviens pat nepamana, ka no 15 cilvēku pulka viņš ir palicis pēdējais, kurš stāv kājās. Klusa pielavīšanās un nogalināšana tik un tā ir baudāma, bet gribētos padziļinātākas stealth iespējas.

Dzīves jēga ir XP

Krietni saistošāka būtu skaļā pieeja konfliktiem, ja vien tā sākumā nebūtu tik nebaudāma. Ir jāpriecājas, kad vispār izdodas trāpīt kaut kam tālāk par 50 metriem, jo baltais tēmeklis ir grūti saredzams uz gaiša fona (neiedegas citā krāsā ienaidnieka priekšā) un ļoti neprecīzs. Lai šaušana būtu vismaz līmenī ar citām spēlēm, ir ilgi jākrāj pieredzes punkti, kas ļauj nopelnīt tik nepieciešamās vienības uzlabojumu iegādei. Piemēram, precīzāka tēmēšana, spēja pārlādēt ieroci skrienot un vidējai apšaudei pietiekams munīcijas daudzums vispirms ir jāatslēdz.

Piedevām pastāvīgi nav vietas izejmateriāliem, kas ir nepieciešami priekšmetu darināšanai. Arī šī limita pacelšanai ir vieta dziļi uzlabojumu "kokā". Tāpat visvarenā loka lomā esošais arbalets ir teju nelietojams bez attiecīgās prasmes atvēršanas, jo ar vienu šāvienu parasti pretinieka gāšanai nepietiek. Jūs priecīgi braucat ar savu motociklu pa pasauli, "uzraujaties" uz marodieru slazda (trosi starp gaismas stabiem vai snaipera šāviena), tad atkaušanās no pretiniekiem vidū salūst tuvcīņas ierocis un, atgriežoties pie braucamrīka, secināt, ka tas ir jālabo.

Kad salūst tuvcīņas ierocis, jāatgriežas pie nespēcīgā nazīša

DG nav gluži hardcore izdzīvošanas simulators, bet pastāvīgi ir jānodarbojas ar resursu organizēšanu. Visticamāk, drīz pēc negaidītā konflikta un labošanai nepieciešamo lūžņu atrašanas motociklam atkal beigsies degviela un būs jāskraida pa pasauli, meklējot benzīna kanniņu. Visa šī ņemšanās var būt kā skabarga pakaļā, kad vēlaties tikai redzēt stāsta nākamo nodaļu. Ļoti daudz laika paiet, "kačājot" Dīkena prasmes un aizvācot muļķīgus ierobežojumus.

It kā sižetu var pabeigt 30 stundās, bet grūti to iedomāties, ņemot vērā, kādi ložu sūkļi pretinieki mēdz būt. Gribot negribot ir jāiesaistās blakusnodarbēs – kas daudz neatšķiras no stāsta uzdevumiem –, lai tikai Dīkens būtu pieņemamā līmenī. Lielākoties tās ietver frīkeru ligzdu, kulta biedru un noziedznieku apmetņu iznīcināšanu. Šķiet, DG ir domāta grāmatvežiem, jo viss galu galā beidzas ar punktu krāšanu, procentu palielināšanu un stabiņu piepildīšanu. Labs atalgojums, ne?

Kur ir palikusi Sony kvalitāte?

Viena lieta, par ko varam būt droši ar jebkuru nozīmīgu Sony Interactive Entertainment (SIE) izdotu darbu, ir lieliska grafika. DG nav izņēmums: virtuālā Oregona pēc civilizācijas sabrukuma bieži izskatās ārkārtīgi skaisti. Dabasskati, it īpaši saulrietā, ir bauda acīm. Apbrīnas vērta ir arī viena no DG retajām oriģinālajām un labāk īstenotajām lietām – frīkeru bari. Vēlāk spēlē ir situācijas, kur jāstājas pretī vairāk nekā simtam zombiju vienlaikus, kas kā jūras viļņi smeļas pāri kalniem, spraucas cauri durvīm un logiem. Tehniski iespaidīgi un patiesi spraigi.

Frīkeru bari ir DG interesantākā un oriģinālākā ideja

Kadru skaits šajos konfliktos saglabājas ļoti stabils, un – pieņemot, ka jūsu Dīkenam pastāvīgi nebeidzas resursi un viņš ir iemācījies skriet ilgāk par desmit sekundēm – process ir patiesi izklaidējošs. Tas ir viens no retajiem DG spīdošajiem mirkļiem ārpus sižeta ainām. Līdzīgi kā nesen Nintendo, tā arī Sony platformai ekskluzīvā darbā ir ticis izvēlēts lietot dzini Unreal Engine 4. Diemžēl uz raksta autora PS4 bāzes modeļa spēle mēdz darboties pilnīgi nepieņemami.

DG sākumā tas īsti neparādās, bet, ātri braucot pa vēlāko teritoriju Lost Lake, ir problēmas ar datu straumēšanu no cietā diska. Attēls raustās un pat bremzē tā, ka ir grūtības novaldīt motociklu, redzamas līdz 3 sekunžu ilgas sastingšanas. Var iebraukt nometnē, skriet pa taisno pie mehāniķa salabot transportlīdzekli un tad ieraudzīt tukšumu letes vietā un dzinēju, kas uz neredzamā galda ir šķietami novietots gaisā. Ir iespējams stāvēt uz vietas un tā arī nesagaidīt tekstūru augstās izšķirtspējas versijas ielādēšanu.

Iespējams, datu straumēšanas problēmas neskar PS4 modeļa Pro lietotājus, taču šo rindu autoram neizdevās pašam to pārbaudīt. Fakts ir tāds, ka DG tehniskā kvalitāte nav vienā līmenī ar citām lielajām spēlēm, ko pārstāv SIE, piemēram, God of War un Marvel's Spider-Man. Veiktspējas traucējumi vēl vairāk bojā jau tā ne visai labo iespaidu.

Kopumā

Ja neskaita varenos zombiju barus un skaisto grafiku, Days Gone ir neizteiksmīga atvērtās pasaules action-adventure spēle. Pārāk daudz laika tiek izšķiests, attīstot galvenā varoņa spējas līdz pieņemamam līmenim. Labais stāsts ir izretināts ar vienveidīgu saturu. Toties būsiet sajūsmā, ja viss, ko vēlaties, ir 50 stundas vākt punktus un piepildīt stabiņus. Jāatzīst, ka produkta nosaukums ir atbilstošs – ar Days Gone dienas patiesi pazūd, taču ne nemanāmi.


Žanri: action-adventure, survival horror
Spēlētāju skaits: 1
Platforma: PS4
Izstrādātājs: SIE Bend Studio
Izdevējs: Sony Interactive Entertainment
Iznākšanas datums: 26.04.2019.
Par apskata kodu paldies: PlayStation Latvija