Eseja par jaunāko Fire Emblem iterāciju.

---

Vai jūs kādreiz, spēlējot spēli, ir pārņēmusi neaprakstāma prieka sajūta, kas mijas ar nožēlu par to, ka šo spēli vairs nekad mūžā nepiedzīvosiet pirmo reizi?

Vai šī būtu spēle, kuras dēļ būtu vērts iegādāties Nintendo Switch? Atbilde atkarīga no tā, kam šis jautājums tiek uzdots.

Ja šo jautājumu uzdotu man, es atbildētu apstiprinoši, piemetinot, ka tā ir vienīgā no Nintendo konsoles kataloga spēlēm, kuras dēļ es to iegādātos.

Fire Emblem ir franšīze, ar kuru iepazinos vēl tad, kad ar Genotisiid skraidījām pa pamatskolas gaiteņiem. Tad un vēl arī tagad Fire Emblem spēles izceļas ar unikālu pieeju lomu un stratēģijas spēļu apvienošanā. Vienīgā alternatīva ir pašu Fire Emblem izstrādātāju Intelligent Systems radītā Advance Wars franšīze, kas, lai arī no lomu spēļu elementa atsakās vispār, savā kodolā ir Fire Emblem ar tankiem.

KAS IR FIRE EMBLEM

Fire Emblem savā dziļākajā būtībā ir gājienu stratēģijas spēle ar lomu spēļu piesitienu. Franšīzes spēļu sižets attīstās vairāku kauju gaitā. Spēlētāja padotībā parasti ir visai plašs varoņu loks, taču tas ir ierobežots, turklāt ne visi ir pieejami, spēlei sākoties, un tie ir jāatslēdz caur sarežģītākiem vai vienkāršākiem procesiem. Papildus tam visam Fire Emblem viena no spilgtākajām iezīmēm ir tāda, ka, krītot kaujā, spēlētāja varoņi iet bojā un nevar atgriezties spēlē.

Fire Emblem spēlēs kaujas lauks ir sadalīts rūtiņās un katra vienība, ņemot vērā, tās veidu un dažādos kā pašas vienības, tā arī kaujas lauka mainīgos, gājiena ietvaros var šķērsot tikai noteiktu rūtiņu skaitu. Piemēram, smagākās vienības tādas kā kavalieri un bruņinieki, smilšainos kaujas laukos gājiena ietvaros nespēs šķērsot vairāk par divām rūtiņām.

Katra vienība gājiena ietvaros var veikt vienu kustību, tas ir, veikt ceļu pretim pretiniekiem un, ja tai pieejamo uzbrukumu klāsts to pieļauj, tiem uzbrukt. Uzbrukt var arī no attāluma, ja vienība ir lokšāvējs vai mags. Pretinieki, ja izdzīvo spēlētāja uzbrukumu, var veikt pretuzbrukumu.

Vienības vājības nosaka ne tikai tās skaitliskie rādītāji, bet arī klase, kāda tai piemērota, un ierocis, kāds tai rokās, piemēram, kaujinieki, kuri izmanto lidoņus – pegasus vai pūķus -, būs vāji pret loku šāvējiem un uguns maģijām, kamēr magus bez jebkādām grūtībām iznīcinās gandrīz jebkurš pretinieks ar zobenu vai cirvi, bet uzbrucēji ar lokiem vai pīķiem būs pret bruņnešiem būs tik vāji, ka nespēs nodarīt pat vienu bojājumu punktu.

Jo lielāks, jo grūtāk pieveikt.

Papildus tam pēc katra uzbrukuma vai tā atvairījuma vienības saņem pieredzes punktus, kā ietekmē šīs vienības kļūst stiprākas.

Fire Emblem īpašā pazīme ir pašas vienības, kas parasti ir ar personībām apveltīti indivīdi, nevis uz nejaušības principa radīti bezsejas kaujinieki. Šīs vienības, krītot kaujas laukā, atstāj būtisku iespaidu uz spēlētāja spēju pabeigt spēli. Katrs šāds zaudējums nozīmē ne tikai labi aprīkotas un spēcīgas vienības zaudējumu, bet arī iemīļota varoņa bojāeju.

Pēdējās aptuveni trīs franšīzes spēles, Three Houses ieskaitot, šādu pieeju mīkstina, piedāvājot izvēlēties starp “Classic” un “Casual” režīmiem, kur “Casual” režīmā kritušie pēc cīņām atgriezīsies.

Tas pamatā arī ir viss. Nekas sarežģīts. Protams, spēlēs vēl ir daudz un dažādu sistēmu, taču tās ir detaļas, kurām sākotnējā ievadā nebūt nav nozīmes.

SPĒLES GAITA

Fire Emblem: Three Houses ir viscitādākā Fire Emblem spēļu barā. Lai arī Intelligent Systems pēdējos desmit gados ir visai ievērojami grozījuši franšīzi definējošo elementu klāstu, ieviešot spēju spēlētājam pašam radīt savu varoni vai pat bērnu, neviena no šīm spēlēm īsti nav bijusi tik citāda kā Three Houses.

Franšīzes spēļu darbība vienmēr norisinās kara plosītā kontinentā, kur kādam algotnim vai kādas karaliskas ģimenes loceklim jāapvieno karaspēks, lai cīnītos pret lielākā vai mazākā mērā visu pasauli apdraudošu savtīgu vai gluži vienkārši ļaunu spēku. Three Houses šajā aspektā īsti neatšķiras, taču veids, kādā spēle tiek īstenota, Fire Emblem standartiem ir visai neparasta.

Vislielākā atšķirība, kas cirtīs acīs jebkuram, kas ir spēlējis Fire Emblem spēles, ir iespēja spēlētājam ārpus kaujām pārvietoties trīs dimensiju plaknē pa Virsnieku akadēmiju un Seirosas klosteri, kas ir visas spēles pasaules sirds, kurā spēlētājs sastaps gandrīz jebkuru varoni. Tādējādi spēlētājam ir dota iespēja mijiedarboties ar saviem līdzgaitniekiem, proti, runāt ar jebkuru varoni, dāvināt tam dāvanas, piedalīties tējas ballītēs, pusdienot kopā ar citiem varoņiem, kā arī piedalīties citās blakus nodarbēs.

Aptuveni tā pavadu dienas Virsnieku akadēmijā.

Spēles ietvaros spēlētājs kļūst par universitātes pasniedzēju un konkrētas klases audzinātāju, līdz ar to tas būs atbildīgs ne tikai par savu skolēnu izdzīvošanu, bet arī to attīstību un mērķu sasniegšanu. Three Houses ievadā spēlētājam būs jāizvēlas viena no trim klasēm, kas katra sastāv no unikāliem indivīdiem. Lai arī spēlētājs Three Houses gaitā var savervēt gandrīz visus no trīs klašu skolēniem, sākotnējā klases izvēle ietekmē, kā attīstīsies spēle tās otrajā pusē.

Šie skolēni profesoram būs jāizglīto nedēļu no nedēļas, gandrīz katras nedēļas ievadā izvēloties studentus, kuriem palīdzēt ar priekšmetiem – ieroču, maģijas vai bruņu pielietošanas, jāšanas vai lidošanas -, kā arī nosakot, kādi mērķi tiem jāsasniedz. Katra mēneša noslēgumā klasei ir uzdots īpašs uzdevums, kas parasti ir cīņa ar īpašiem nosacījumiem.

Gandrīz katras nedēļas noslēgumā spēlētājam ir dots brīvais laiks, kuru tas var izmantot pēc saviem ieskatiem – vai nu jau minētā attiecību attīstīšana, semināru vadīšana vai apmeklēšana, vai arī piedalīšanās neobligātās cīņās. Brīvais laiks ir strikti ierobežots, vadoties no spēlētāja skološanas līmeņa. Jo lielāks šīs līmenis, jo vairāk laiku patērējošas darbības spēlētājs var izdarīt vienā dienā.

Šāda spēles procesa attīstība mazliet atgādina Persona franšīzes spēlēs atspoguļoto japāņu skolas gadu, taču atšķirība ir tāda, ka Three Houses nepiedāvā tik lielu brīvību kā iespēju izvēlēties, kurā brīdī veikt īpašo stāsta misiju, kur Persona spēlēs, nepareizi organizējot savu laiku, stāsta misiju var arī nepaspēt izpildīt noteiktajā laikā, kas rezultējās “Game Over” ekrānā.

INOVĀCIJAS

Būtiskākā no izmaiņām ir klases, jo vienības vairs nav ar ķēdēm piesaistītas vienai klasei, proti, sasniedzot konkrētus rādītājus, piemēram, A+ novērtējumu zobenu vai tumšās maģijas izmantošanas spējā, un nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, katra vienība var atslēgt klases, kuras tad ārpus cīņas var nomainīt jebkurā brīdī, kaut vai no augstākas uz zemāku, kas klasiskajās Fire Emblem spēlēs, kurā katram varonim jau ir izstrādātāju noteikts attīstības ceļš, būtu neiedomājami.

Tāpat katra vienība vienlaikus var izmantot visus ieročus un maģijas, kuras tā spēles gaitā ir apguvusi, piemēram, mags var izmantot cirvjus un kara meistars var izmantot maģijas.

Three Houses piedāvā arī pārslēgties starp klasisko 2,5D skatu un trešās personas skatu, kas vairāk atgādi XCOM spēles, bet labāku funkcionalitāti es no šādas iespējas neieguvu.

Pūķi un tārpi.

Jaunievedums ir bataljonu sistēma, kur katru vienību var aprīkot ar bataljonu, kas kalpo kā atsevišķs uzbrukuma veids, kam nevar sekot pretinieka pretuzbrukums. Bataljoni ik pa laikam ir jāatjauno, jo to veidojošie kareivji neizbēgami iet bojā vai nogurst. Atšķirībā no parastajām vienībām bataljonu bojāeja nav būtiska, jo tos var atkal nolīgt pēc cīņas. Katrs bataljona veids ir apveltīts ar citādākām spējām, piemēram, spēju dziedēt, apdullināt, aizdedzināt lauku zem pretinieka vai likt tam izlaist gājienu.

Three Houses nepiedāvā pārlieku daudz izmaiņas pašās kaujās, proti, tās norit pēc standartiem, par kuriem minēju raksta ievadā, taču ir uzlabots kauju dinamiskums – vienību pārvietošanās spējas un arī spējas uzbrukt no attāluma ir krietni uzlabotas, līdz ar to katra kauja parasti ilgst ne vairāk par 6 – 10 gājieniem, kur agrīnākās spēlēs 32 gājienu kaujas nebija retums.

STĀSTS

Kā jau minēju, Three Houses ievadā spēlētājam būs jāizvēlas, kurai no trim klasēm tas būs audzinātājs. No šīs izvēles ir atkarīga spēles attīstība. Lai arī sākotnēji stāsta attīstība ir visai lineāra, agru vai vēlu kaislības ņem augstu vilni un sākotnējās izvēles nozīme kļūst daudz lielāka.

Stāsta sazarošanās mazliet atgādina Fire Emblem: The Binding Blade, kur spēlētāja izvēle nosaka, kuram no spēles varoņiem tas sekos – lai arī notikumi pasaulē ap spēlētāji ņem tādu pašu gaitu jebkurā gadījumā, izdarītā izvēle ietekmē spēlētāja perspektīvu uz šiem notikumiem.

Perspektīva ir Three Houses centrālā tēma, proti, varoņi un to pārdzīvojumi ir spēles galvenais stāsts. Varoņus spēles gaitā lielā mērā ietekmē citi, daudz spēcīgāki un visaptverošāki aģenti, kuru paštaisnība vai pieturēšanās pie morāli nerentabliem ideāliem tikai turpina izraisīt papildus sāpes un iznīcību.

Nevar nemīlēt šādas interakcijas.

Minētā dēļ es Three Houses vēlos ne tikai pabeigt, bet ieelpot katru kubikcentimetru būtības, ko šī spēle spēj piedāvāt. Es gribu aprunāties ar katru varoni, izdarīt visus blakus uzdevumus, kā arī attīstīt savas attiecības ar visiem spēles varoņiem, lai izzinātu tos pilnībā, noskaidrotu katru sīkumu.

Tieši spēles stāsts Fire Emblem spēles padara par tik unikāliem piedzīvojumiem, un Three Houses nespēj likt vilties.

TEHNISKĀ PUSE

Nintendo Switch ir ārkārtīgi vāja konsole. Tehniski vāja. Three Houses ir upuris šim konsoles aspektam.

Spēles trīs dimensiju noformējums cieš būtiski no zemas izšķirtspējas varoņu tekstūrām, kā arī zemas kvalitātes ainu foniem.

Reizēm konsole cīnās noturēt stabilu kadru skaitu cīņās, kurās norit spraiga darbība ar košiem efektiem.

Neskatoties uz to, Three Houses detalizācija ir visai ievērojama. Katra cīņas animācija saskan ar apvidu, kur vienība atradās pirms cīņas, piemēram, ja vienība atradās uz tilta, un tai uzbrūk, tad arī cīņa noritēs uz tilta, ne tematiski līdzīgā vietā, tas pats ar pludmalēm un mežiem.

Patika arī muzikālais noformējums, kas mainās un kļūst dinamiskāks, kad norit sadursme starp divām vienībām. Pašas kompozīcijas ir skaistas un par spīti savai elektroniskajai pieskaņai spēles noskaņu nebojā nemaz.

NOBEIGUMS

Neskatoties uz tehniskām niansēm, Three Houses kopā ar Persona 5 veido manu mīļāko šīs paaudzes spēļu duetu un pilnībā attaisno visas manis uz to liktās cerības. Vilties neliek ne vizuālā noformējuma problēmas, ne tas, ka man bija jāiegādājas ierobežotais izdevums, lai to izbaudītu. Par to es pat šobrīd priecājos.

Ierobežojošs faktors spēles pieejamībai ir tās eksluzivitāte Nintendo konsolei, kā arī tās žanrs, kas ne katram ir tējas krūze.

Spēles fiskālie rādītāji ir iepriecinoši un rada cerību uz gaišu nākotni Fire Emblem franšīzei, par ko jebkuram fanam būtu jāpriecājas.

Fire Emblem: Three Houses ir ieteikums jebkuram Nintendo Switch īpašniekam, kā arī pietiekams iemesls šīs konsoles iegādei lielākajiem faniem.