Gran Turismo grafiskā evolūcija
Viena no genotsiid iecienītākajām PlayStation sērijām nudien ir vizuāli attīstījusies, mainoties Sony panākumiem bagātās konsoles paaudzēm.
3. decembrī japāņu elektronikas uzņēmuma Sony pirmā un – šoreiz nebaidīšos šī vārda – revolucionārā videospēļu konsole PlayStation svinēja savu 25. jubileju, ko pieminējām mēneša ievērojamāko jaunumu rakstā. Uzreiz atzīstu, ka tā ir tālu no manas mīļākās interaktīvās izklaides kastes.
Jā, ar mazo, balto ierīci, konkrēti atsvaidzināto modeli PSone, ciemos pie drauga daudz spēlējām Metal Slug X, Tekken 3 un Crash Bash, jautri pavadot laiku pēc stundām sākumskolā, taču bērnībā priekšroku devu Nintendo. Pēc vairākiem gadiem pašam tiekot pie savām PlayStation konsolēm, tām vienmēr līdzās bija kāda īpaša autosacīkšu sērija. To sauc Gran Turismo (turpmāk – GT). Zemāk ir neliels ieskats sērijas grafiskajā attīstībā, sākot ar Sony ierīces pirmo paaudzi un beidzot ar aktuālāko.
PlayStation
Atceroties vecos labos laikus, kaut kad 2000. gadu pirmās dekādes otrajā pusē iegādājos pats savu PSone. Pēc neilga laika nopirku arī piemīlīgo, poda vākam līdzīgo piespraužamo ekrānu. Viena no pirmajām spēlēm, ko mazajā LCD baudīju, bija autosacīkšu žanram piederīga. Tās disks manā kolekcijā atrodas vēl šodien. Zinu, par kuru spēli domājat.
Pirmā Gran Turismo
Nē, runa ir par lielisko Ridge Racer Type 4. Tomēr arī 1997. gada GT drīz parādījās manā tobrīd augošajā oriģinālo PlayStation disku krājumā un tika darbināta ļoti bieži. Kantainie automašīnu modeļi un pikselizētā pasaule nebija šķērslis baudījumam. Liels iemesls bija fakts, ka 5 collu ekrānā GT izskatījās stipri labāk nekā uz milzīga TV, bet ievērojamākā spēles īpašība ir savam laikam neticami labā braukšana.
90. gados žanrā racing dominēja spēļu automātu tipa darbi ar kontrolpunktiem, lielu taimeri ekrāna augšpusē un neticamu fiziku. GT bija pilnīgs pretstats, uzsverot dzīvei pietuvinātu automašīnu vadību un mācot pareizi veikt manevrus. Mana visspilgtākā atmiņa ir tieši apgūt maksimāli efektīvi izņemt līkumus baltā Nissan Skyline GT-R.
Gran Turismo 2
Diemžēl nekad netiku pie GT2, kas tika izdota uz diviem diskiem, otrajā no tiem iekļaujot arī rallija režīmu. Kā jau sagaidāms no turpinājuma, automašīnas tajā bija nedaudz mazāk kantainas un apkārtējā pasaule kopumā – maķenīt glītāka. Atgriežoties pie GT, izlaidu vēl vienu sērijas daļu, taču pilnvērtīgi ielēcu nākamajā paaudzē tās briedumā.
PlayStation 2
Pārdevis neskaitāmus miljonus pelēko un balto kastu, Sony turpināja savu uzvaras gājienu ar otro PlayStation konsoli un, protams, GT3. Nu stūrainās Toyota Celica un klučainos kalnus trasē Trial Mountain atpakaļskata spogulī vairs nevarēja ieraudzīt, nākamajai tūkstošgadei sākoties ar fotoreālistisku grafiku. Šodien mēs droši vien smejamies par tā brīža atziņām, bet savas iznākšanas laikā GT3 izskatījās patiesi iespaidīgi. Turklāt sērija beidzot pārgāja uz 60 kadru sekundē standartu.
Gran Turismo 3: A-Spec
Pats pie GT atgriezos 2008. gadā, kad tiku pie eleganti kompaktās konsoles PlayStation 2 Slim sudraba krāsā. Mana pirmā spēle, kā disks ir saglabājies līdz šai dienai, sev jaunajai sistēmai bija Gran Turismo 4. Ar to pavadīju neskaitāmas stundas, iegādājoties, uzķīlējot un, protams, braucot ar sapņu automašīnām. Tikmēr fonā skanēja tādi izpildītāji kā The Hives, Kaiser Chiefs un Papa Roach.
Laikā, kad tiku pie savas PS2, biju redzējis tādus PC grafiskos šedevrus kā Doom 3, Half-Life 2 un Far Cry, tāpēc man bija visai skaidrs viedoklis par to, kas ir laba grafika. Lai gan vairums tolaik jau vecās Sony konsoles spēļu nešķita vizuāli glītas, GT4 bija izņēmums, jo izstrādātāji Polyphony Digital, liekas, no ierobežotajiem ierīces resursiem ir guvuši maksimumu.
Gran Turismo 4
PlayStation 3
Kad Sony nu jau trešā konsole nonāca pārdošanā, tā saņēma jaunu Ridge Racer. Diemžēl nopietnākas, dzīvei tuvākas braukšanas piekritējiem, proti, GT pazinējiem, nākamā pilnasinīgā sērijas daļa bija jāgaida vairākus gadus. Ne man. 2010. gada GT5 saņēmu vienā dienā ar savu PS3 Slim, kam komplektā tika dots arī minētās spēles disks.
Lai gan ar piekto daļu pavadīju krietni mazāk laika nekā tās priekšgājējām, iepazinu spēli gana labi, lai teiktu, ka grafika izskatās pēc īstenības. Ne vienmēr, bet pareizajos apstākļos un virtuālās dienas stundās gan. Programmējamo pixel shader ēra skaidri dara par sevi zināmu, GT5 piedāvājot pārliecinoši mestas ēnas un apgaismojumu, filmu cienīgus ekrāna filtrus un attēla izpludināšanu.
Gran Turismo 5
Pats lielākais labums, ko saņēmām, GT pārejot uz PS3, ir skata no spēkrata salona pievienošana. 5. daļa tika pamatoti kritizēta, ka iespēja ir pieejama tikai t. s. _Premium_modeļiem, kas sastāda nelielu daļu kopējā autoparka. Nav nekāds pārsteigums, jo kameras leņķis patiesi ļauj labāk iejusties virtuālajā pasaulē, redzot sava braucēja rokas, kas satver stūri un ātrumpārslēgu, informāciju transportlīdzekļa displejos, kā arī cīnoties ar centrālā paneļa atspīdumiem vējstiklā.
Sekojot GT2 un GT4 piemēram, sērijas sestā daļa ieradās vēlu konsoles dzīvē (nedēļu pirms PlayStation 4 iznākšanas), taču piedāvāja krietni papildinātu saturu, jaunas izklaides (piemēram, braucienu uz Mēness virsmas) un, jā, uzlabotu grafiku, noslīpējot GT5 redzēto. Varētu pat teikt, ka GT6 ir izskatīgākā PS3 spēle.
Gran Turismo 6
PlayStation 4
Beidzot nonākam pie aktuālās Sony konsoles. Jā, tā arī tika pie savas GT, bet stipri citādākas no priekšgājējām, saniknojot daudzus, arī mani. GT Sport ir vairāk orientēta motorsporta virzienā, koncentrējas uz tiešsaistes sacensībām, atmetot daudzus iecienītus spēles procesa elementus. Tomēr braukšanas un grafikas ziņā nevar sūdzēties.
Vizuāli pāreja no PS3 nav tik jūtama kā iepriekšējās konsoļu paaudžu maiņās. GT Sport galvenokārt atšķiras niansēs, kā palielinātā priekšmetu daudzumā trašu malās, metodē, kā tiek atveidoti materiāli, apgaismojumā un citās smalkās lietās, kas kopā rada līdz šim dzīvei pietuvinātāko sērijas daļu.
Gran Turismo Sport
Sport efektīvi izmanto visus pikseļus izšķirtspējas Full HD ekrānā, turklāt sniedz paplašinātu krāsu diapazonu, ja displejs atbalsta iespēju HDR (precīzāk, vienu no formātiem, ko sniedz PS4). Tieši HDR ir lieta, kas, manuprāt, paceļ GT jaunā līmenī grafiski, piedāvājot milzīgu kontrastu starp gaišo un tumšo.
Atskatoties uz pirmo GT, tad raugoties uz Sport, ir skaidri redzams, kā PlayStation konsoles ir tehniski attīstījušās gadu gaitā. Grafiskais lēciens no pagājušā gadsimta uz šo desmitgadi liekas gandrīz neticams. Ir mazliet uzjautrinoši iedomāties, kādā sajūsmā bijām par 3D grafiku tās pirmajos gados, skatoties uz stūrainiem automašīnu modeļiem un kvadrātainām tekstūrām. Turpretī tagad nezinātājam jaunākā GT varētu šķist kā filmēts materiāls no kādas īstas sacīkstes.
Apsveicam 25. jubilejā, PlayStation! Vai nākotnē beidzot sagaidīsim GT7? Tā būtu izcila spēle konsolei PlayStation 5.