Beidzot arī tie, kuri datoru izmanto spēlēm, varēs baudīt Rockstar Games meistardarbu. Ir pievienots apskats, lai jūs atcerētos, kāpēc tā ir tik laba.

---

Jau kopš atvērtās pasaules spēles ar Mežonīgo rietumu tēmu Red Dead Redemption 2 (turpmāk – RDR2) izdošanas platformām PS4 un Xbox One pagājušā gada beigu pusē ir pastāvējušas baumas. Redzot, kādi panākumi izdevējam Rockstar Games ir ar Grand Theft Auto Online(šķiet, vienīgais, ko Latvijas "jūtūberi" piedāvā skatītājiem), liktos tikai loģiski, ka savu jaunāko grāvēju, kam tāpat ir apjomīgs tiešsaistes režīms, tas nodrošinātu arī tastatūras un peles kovbojiem.

Kā jau ziņoja kolēģi citā lapā, tenkām ir pielikts punkts. Spēļu pasaules tirgus tanšu ekvivalents beidzot var apklust, jo RDR2 oficiāli iznāks operētājsistēmai Windows aptuveni gadu pēc tās izdošanas konsolēm. Lai gan likās, ka tā būs Rockstar Games Launcher ekskluzīvs produkts, par laimi, PC versiju 5. novembrī varēs iegādāties arī Epic Games Store, Greenman Gaming, Humble Store un citur. Pat Google Trojas zirgs, kas grib iznīcināt mūsu hobiju, Stadia tiks pie spēles. Savukārt Steam RDR2 varēsim ieraudzīt un nopirkt tikai kaut kad decembrī.

Protams, Rockstar Games vēlas, lai produktu pasūtām iepriekš tieši tā veikalā. Par to izdevējs mums uzdāvinās zirgu War Horse, dārgumu karti, "izdzīvošanas" komplektu un vairāk naudas vienspēlētāja stāstam, kā arī 50 zelta stieņus tiešsaistes daļai Red Dead Online. Papildus tam varēsim bez maksas, pēc izvēles tikt pie divām no šīm vecajām spēlēm: Bully: Scholarship Edition,Grand Theft Auto III,GTA: San Andreas, GTA: Vice City, L.A. Noire_un_Max Payne 3: Complete Edition.

Interesanti, ka RDR2 PC versija būs ne tikai uzlabota grafiski, bet arī saturēs agrāk neredzētas apmetnes, atlīdzības mednieka uzdevumus, ieročus un vēl visu ko jaunu. Aizraujoši būs redzēt arī, kādas modifikācijas entuziasti izveidos. Varbūt beidzot varēsim brīvi skraidīt pa pirmās RDR Meksikas pusi? Vai izmantot zirgu kā helikopteru? Ilgi vairs nav jāgaida.

Vai nezināt, kas RDR2 padara tik īpašu? Zemāk piedāvājam apskata, kas sākotnēji tika publicēts Strike pirmsapokalipses versijā pagājušā gada 3. novembrī, uzlaboto variantu. Labi, ka autoram genotsiid savi raksti ir saglabāti uz cietā diska, ne?

---

Apskats: Red Dead Redemption 2

Divu nedēļu atvaļinājums Mežonīgajos rietumos

Apskatītā versija: PlayStation 4

RDR2 ir ļoti liels veidojums, 60 un vairāk stundu darba nedēļu rezultāts, izstrādātāju Rockstar Studios magnum opus. Produkts ir tik apjomīgs, ka jebkādam baudījumam katrā spēlēšanas reizē ir jāiegulda vismaz dažas stundas – ar 30 minūtēm pogu spaidīšanas nepietiek. Tas tādēļ, ka RDR2 ir lēns temps, droši vien pat tās atveidotajai 19./20. gs. mijai atbilstošs. Tomēr laika investīcija, kas dīvainā kārtā netiek nevienā izvēlnē uzskaitīta, galu galā atmaksājas.

Tā kā pamata spēles process jau ir ticis plaši izklāstīts citur, recenzijā uzmanība ir vairāk pievērsta citiem produkta elementiem. Pirmais aplūkotais ir sižets. Tas galvenokārt īstenojas 12 gadus pirms priekšgājējas, kas tika izdota 2010. gadā, notikumiem. Stāsts ir par bandu, kuras harizmātiskais vadonis, jūtot savas šķiras beigu tuvošanos, grimst arvien dziļākā vājprātā, kur katrs "vēl viens pēdējais darbiņš" beidzas aizvien sliktāk. Tā kā kulminācija notikumiem ir redzama iepriekšējā sērijas Red Dead Redemption daļā, RDR2 ir ieteicams iziet pirmo, ja jums ir tāda iespēja.

Sižeta pabeigšanai rēķinieties ar vismaz 40 stundu ieguldījumu. Salīdzinājumā ar pirmo daļu dzēlīgā satīra par civilizēto pasauli un skarbais humors turpinājumā ir nomainīts pret nopietnāku stāstu, kur sāpīgās dzīves patiesības tiek pieminētas tikai "starp citu". Sižets gan prot pārsteigt, tāpēc nebrīnieties, kad tas sāk vairāk līdzināties priekšgājējai! Nepārliecina vienīgi bandas vadoņa mūžīgais apgalvojums, ka vienmēr vajag vairāk naudas, kaut gan vienā brīdī pat galvenā varoņa makā ir 2000 tā laika, proti, īsti, ar zelta segumu, dolāri.

Kaut gan attīstība notiek lēni, tēli ir valdzinoši, situācijas – interesantas, un 1899. gada ASV – satriecoša. Bez garās ekspozīcijas daudziem notikumiem gluži vienkārši nebūtu spēcīga emocionālā iespaida. Līdz brīdim ir jāgaida ilgi, taču stāsts patiesi uzņem apgriezienus, kad tas jūs aizved uz lielpilsētu, un vairs nemanāt, cik ātri paiet laiks.

Jā, RDR2 pasaulē ir arī kas vairāk par miestiem līdzīgām vietām. Tā piedāvā pat industriālu pilsētu ar bruģētām ielām, parkiem, ubagiem, tirgu, tramvaju infrastruktūru un fabriku skursteņiem, kas gaisā met kancerogēniskus kvēpus kā simt "dīzeļu" ar izgrieztu DPF izplūdes caurules vienlaikus. Blīvi apdzīvotā platība ir ass kontrasts pārējai ASV teritorijai, skaidri parādot civilizācijas neglītumu un izceļot skaisto, bet skarbo dabu. Šeit nevar nepieminēt izstrādātāju smago darbu ārkārtīgi ticamās un detalizētās pasaules radīšanā.

Miglas, dūmu un apgaismojuma efekti videi liek izskatīties īstai – grūti noticēt, ka to tik pārliecinoši spēj attēlot nabaga konsoles. Pievēršot uzmanību vizuāliem sīkumiem, piemēram, kādā muzikālajā priekšnesumā teātrī var redzēt, kā kontrabasista kreisā roka pārvietojas uz citu pozīciju, mainoties akordiem, un bundzinieks uz uzsvariem vairāk atvēzējas – viss sinhroni ar skaņu. Parasti šādām niansēm videospēlēs netiek pievērsta uzmanība. Turklāt notiekošais tiek attēlots ar krietni stabilāku kadru skaitu nekā Red Dead Redemption uz Xbox 360. Vienīgās nelielās aizķeršanās uz vecā parauga PS4 ir sastopamas blīvi apdzīvotās vietās.

RDR2 salīdzinājumā ar priekšgājēju ir kā _San Andreas_pret Grand Theft Auto III – milzīga evolūcija apjoma un sarežģītības ziņā. Iekļautā iepriekšējās spēles ziemeļu daļas teritorija, kas lielākoties sastāv no garlaicīgiem tuksnešiem, skaidri parāda, kā ir pieaudzis mērogs un dažādība. Līdzīgi kā ar San Andreas, protams, daudziem var nepatikt daudzkārt palielinātā sarežģītība, taču šoreiz tā nekļūst par pārlieku apgrūtinājumu. RDR2 ir tāds lērums mehānismu un mainīgo vērtību, ka jābrīnās, kā viss turas kopā.

Mijiedarbība ar pasauli un tās iemītniekiem ir ļoti iespaidīga, lai gan rīcības sekas nav gluži tik jūtamas, kā reklāmas video lika noprast. Brīžam gan tā šķiet pārāk jutīga, it īpaši apvienojumā ar vadību. Gandrīz pastāvīgi rodas iespaids, ka RDR2 spēlētājs nevis kontrolē savu tēlu un zirgu, bet tikai dod mājienus. Tas ir patīkami automātiskajai tēmēšanai, kas liek tikai nedaudz uz augšu pakustināt labo sviru letāla šāviena veikšanai, taču kaitinoši, kad tiek apzināti bremzēts pārvietošanās ātrums, negaidīti iejājam kokā vai nejauši uzskrienam kādam virsū, nonākot meklēšanā par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

RDR2 nav iespējams spēlēt ātrākā tempā, nekā tas ir paredzēts. Taustiņu funkcijas, kas atkarīgas no konteksta, piemēram, atšķiras iešanas un skriešanas laikā. Var būt situācijas, kad jožat pēc sava zirga, bet pēkšņi uzbrūkat miermīlīgam garāmgājējam, kas atrodas netālu. Vislielākās galvassāpes sagādā konkrētu priekšmetu pacelšana, kad tuvumā ir pieejami vairāki, jo nevar trāpīt. Vadība kopumā liekas pārāk neprecīza. Tas traucē, kad ir ieteicams nedarīt neko tādu, kas jūsu goda stabiņu bīda virzienā uz kreiso pusi.

Protams, arī RDR2 ļauj iejusties pilnīga draņķa, psihopāta lomā, aplaupot un noslepkavojot visus savā ceļā, tomēr sižets liek noprast, ka galvenais varonis tomēr ir labs cilvēks (kaut arī nogalinājis simtiem indivīdu). Papildus tam veikt krietnas izvēles motivē fakts, ka nemaz neatslēgsiet visus stāsta uzdevumus – kas, protams, kartē tiek attēloti kā simboliņi –, ja morāles rādītājs nebūs baltā krāsā.

Runājot par misijām, tās pārsteidz ar dažādību un atļaušanos bieži atkāpties no klasiskās formulas "aizbrauc tur, nošauj to". Protams, vēl aizvien ir daudz ieroču gaiļa spiešanas un ļooooti daudz jāšanas pasaules izmēru dēļ (un braukšanas ar pajūgu), taču vardarbība ar kūpošiem stobriem tiek patīkami līdzsvarota ar citām lietām.

Lavīšanās tagad ir krietni baudāmāka un svarīgāka, paverot ceļu patiesi aizraujošām situācijām sižeta ietvaros. Ir arī lielākas iespējas iejusties snaipera ādā, taču mērķu ātra atrašana caur 19. gs. optisko tēmekli var būt pagrūti izdarāma. Pats galvenais uzlabojums no priekšgājējas ir tāds, ka netiek izšķiests laiks, liekot trīsreiz pēc kārtas pildīt tā paša tēla misijas, lai tikai tiktu pie kārotās informācijas.

Kādam droši vien tas šķiet uzspiesti, bet RDR2 sākumā ir vairāki uzdevumi, kas iepazīstina ar citādi neobligātajiem spēles mehānismiem, tajā skaitā medībām, zvejošanu un laupīšanu, sniedzot iespēju katram saprast, vai viņš/viņa vēlas tām nodoties brīvajā laikā (un aizmirst par sižetu). Būtu grēks nepieminēt arī blakusuzdevumus, kur var, piemēram, piestrādāt par parādu piedzinēju bandas augļotājam (mūsdienās tos sauc par ātrajiem aizdevējiem un baņķieriem) vai palīdzēt kādam citam dīvainam tēlam, situācijām noskaņas ziņā vairāk atgādinot iepriekšējo sērijas daļu.

Neskatoties uz nepilnībām, kas galu galā ir nebūtiskas, Red Dead Redemption 2 ir lieliska, īpaši apjomīga, ticama un vienlaikus ārkārtīgi detalizēta atvērtās pasaules spēle ar Mežonīgo rietumu tematiku. Tās sarežģītība salīdzinājumā ar priekšgājēju ir pieaugusi vairākkārt, taču neapgrūtina. Aizraujošā, nopietnā stāsta attīstība un temps kopumā ir lēns, tāpēc spēles pabeigšanai vajag daudz brīva laika, tomēr ir tā vērts. Lai iegrimtu pasaulē un redzētu visu, jāņem divu nedēļu atvaļinājums.