Mini-ieskats Death Stranding 2: On the Beach

Pēc nospēlētām 86.5h #death-stranding-2-on-the-beach ir pabeigts, sasniedzot 55 no 55 trofejām.

Nu tad beidzot, atgriežoties pie "backlog" tīrīšanas rubrikas, atgriezos pie Death Stranding 2, lai to piebeigtu uz visiem laikiem.

Jāsaka, ka Death Stranding 2, tāpat kā pirmā daļa, ir vizuāls šedevrs. Decima dzinējs, kas tiek izmantots spēles izstrādē, ir ideāls risinājums atvērtās pasaules spēlēm, un to noteikti daudzi jau ir izbaudījuši Horizon spēļu sērijā.

Par pašu spēli grūti kaut ko iekomentēt. Ja ir spēlēta pirmā daļa, tad stāsts ir tikpat murgains (ja ne vēl vairāk), un ir skaidri redzams, ka Hideo Kojima veido spēles kā mākslas darbus, nevis tāpēc, lai tie "make sense", jeb, vienkāršāk sakot, tas ir pastnieka simulators 2.0.

Šoreiz galvenajam tēlam, kura ādā atkārtoti iejutīsimies, Sam, pie krūtīm vairs nav piestiprināts mazulis Lou, jo tas tiek nolaupīts, un pirmās daļas ļaundaris Higgs, kuru atveido labi zināmais Troy Baker, ir atgriezies jeb augšāmcēlies no mirušajiem. Un... pa lielam visa spēles gaita, neskaitot šizo stāstu, ir pazudušā Lou meklēšana.

Ja jārunā par vizuālo daļu, audio un gameplay, tad viss ir palicis tāds pats vai pat kļuvis labāks, salīdzinot ar #death-stranding. Līdzīgas sajūtas man bija, spēlējot #god-of-war-ragnarok, kur radās iespaids, ka spēlē vienkārši pirmās daļas papildinājumu jeb DLC.

Bet, neskatoties uz to, spēle man patika. Protams, kārtējais ilgais trofeju grinds, taču bija gandarījuma sajūta spēli pilnībā pabeigt un tad no tās atvadīties. Spēlei viena balle nost, jo ir pazudis pārsteiguma efekts, kāds bija ar pirmo daļu. Šeit jau pārsvarā zini, kas Tevi sagaida, ja iepriekš esi spēlējis Death Stranding.

Kopvērtējums: 4/5 🍪