Dubļos līdz jumtam.

---

Spilgti atceros, kā pirms 20 gadiem izmēģināju pie klasesbiedra spēli ar nosaukumu Screamer 4x4, kura mani tā aizrāva, ka palūdzu ierakstīt to diskā, lai varu uzspēlēt mājās. Nākamos pāris gadus tā bija mana spēlētākā spēle, jo nekas līdzīgs tā arī neparādījās. Kopš tā laika bezceļu braukšanas spēles ieņem manā sirdī īpašu vietu, jo tās iznāk reti un ir izteikts nišas produkts, līdz ar to Snowrunner man bija bezierunu pirmās dienas pirkums, lai remdētu slāpes pēc tāda tipa spēlēm.

Šīs spēles vēsture aizsākās 2014. gada 13. jūnijā, kad tika izlaista spēle Spintires. Izstrādātājam Oovee Games bija izdevies izveidot maksimāli tuvu realitātei pietuvinātu bezceļu braukšanas spēli, kura izcēlās tieši ar spēju simulēt ceļa virsmas deformāciju. Spintires gan bija kā nenoslīpēts dimants, jo no geimpleja viedokļa tur nebija daudz satura. Tu vienkārši ielādēji vienu no kartēm un mēģināji tikt cauri tundrai, lai piegādātu baļķus. Uzdevums vienmēr bija viens un tas pats, kā arī automašīnu izvēle nebija lielākā. 2017. gada 31. oktobrī parādījās Mudrunner, kas pēc būtības bija tā pati Spintires, tikai jau pieslīpēta. Šai spēlei izstrādātājs bija Saber Interactive, kas bija iegādājies tiesības spēli izdot no oriģināla radītājiem. Nezinu, kādi bija darījuma noteikumi un ierobežojumi, bet esam beidzot nonākuši līdz Snowrunner, kas ir jau iepriekš minēto spēļu virsotne. Tās izstrādātājs ir Saber Interactive, un šoreiz jau saņemam pilnvērtīgu un oriģinālu produktu, kas atrodas plauktiņu augstāk nekā divi iepriekšējie.

Snowrunner nosaukums ļoti labi parāda lielāko jaunievedumu, salīdzinot to ar iepriekšējo spēli. Papildus grūti izbraucamajiem dubļiem, grimstošajām smiltīm un lielajiem akmeņiem spēlē pievienojas arī sniegs ar visām no tā izrietošajām sekām. Izstrādātāji ir tiešām pacentušies un nevis vienkārši paņēmuši smiltis, izmainījuši tām krāsu un sniegs gatavs, bet tiešām izveidojuši sniegu, un, vadot kravas auto, var just, kā riteņi maļ smalko sniega pūderi, nevis smiltis.

Spēlē mums tiek piedāvāti 3 reģioni, kas ir sadalīti vairākās kartes daļās. Pārbraucot no vienas kartes daļas uz citu, spēle veic jaunās kartes ielādi, kas aizņem ne ilgāk par 10 sekundēm, tādēļ tas it nemaz netraucē izbaudīt spēli. Divi no reģioniem ir Mičigana un Aļaska, atrodas ASV, bet trešais, Taimira, atrodas Krievijā.

Katrs no tiem ir īpašs un ar savu raksturu. Mičigana ir vistuvāk civilizācijai, un tas arī ir izjūtams apkārtējā vidē, gan ar nelielu pilsētu, uz kuru ir jāpiegādā kravas, gan ar asfaltēto ceļu daudzumu. Lai arī varētu domāt, ka šis reģions ir vieglākais, jo tajā spēle sākas, tomēr izstrādātāji ir parūpējušies, lai arī šeit netrūktu vietu, kas izaicina vispieredzējušākos bezceļu braucējus un viņu tehniku.

Aļaska, savukārt, izceļas ar sniegainiem mežiem un apledojušiem ceļiem. Ar parastajām bezceļu riepām var viegli ieslīdēt grāvī, tādēļ pirmā lieta, kas jāizdara, ir jāaprīko tehnika ar sniega ķēdēm. Sniegs ir ļoti viltīgs, viegls kā pūderis, bet smago automašīnu ievelk savā varā un tikai ļoti negribīgi atlaiž vaļā.

Taimira ir izteikts mežonīgās Krievijas reģions ar dziļiem mežiem un neskartu dabu. Pat degvielas stacijas tur ir kā no vēstures grāmatām izkāpušas. Krievijā mums kļūst pieejama arī tur raksturīgā tehnika, un ja ASV varējām tikt pie Hummer un Chevrolet džipiem, tad Krievijā – pie “Buhankas”, Gaz-69 un citiem brīnumiem.

Spēles process pēc būtības ir vienkāršs – nogādāt kravu no viena punkta uz otru. Sava veida Euro Truck Simulator, tikai pa dubļiem. Piegādājot kravu, ir jāseko līdzi degvielas patēriņam, jo uzpildes stacijas ne visur ir atrodamas, kā arī nevar visur izbraukt cauri, spiežot pedāli grīdā, jo ir iespējams gan pārsist riepas, gan sabojāt dzinēju vai ātrumkārbu. Bojāts dzinējs var sākt slāpt nost gaitā, bet bojāta ātrumkārba – ik pa laikam “lēkt” ārā no ieslēgtā pārnesuma.

Kravas ir visdažādāko veidu: metāla stieņi, betona pārsegumi, dēļi, degvielas mucas u. c. Atšķirībā no Euro Truck Simulator mēs paši izvēlamies, kā kombinēt kravas. Iespējams reizē pildīt pat vairākus uzdevumus, tādā veidā optimizējot patērēto laiku. Tā vietā, lai no viena kartes gala brauktu divas reizes, var paņemt piekabi un vest visu vienā reizē. Jāņem vērā gan, vai spēsim izbraukt ieplānotajā maršrutā ar piekabi, jo man bija reizes, kad izvēlējos braukt pa drošāko ceļu, nevis riskēt braukt pa īsāko, bet stipri sarežģītāko ceļu.

Ne vienmēr riski, kurus uzņēmos, atmaksājās, jo bija reizes, kad ceļa slīpumā apgāzos un krava izbira. Arī tad spēle piedāvā vairākas iespējas, kā rīkoties. Ja mašīna ir aprīkota ar manipulatoru, tad varam mēģināt izbirušo kravu turpat uz vietas savākt un ceļu turpināt. Varam garāžā paņemt citu automašīnu un doties glābt situāciju. Kā pati pēdējā paliek iespēja ar vienu pogas spiedienu apgāzto automašīnu atgriezt atpakaļ garāžā, doties vēlreiz pakaļ kravai un censties to šoreiz jau droši nogādāt galapunktā.

Man gan gribētos, lai izstrādātāji pievienotu arī īpaši grūto spēles pakāpi (Mudrunner tāda bija pieejama), kurā degvielas patēriņš būtu lielāks, automašīnas būtu vieglāk sabojāt un nebūtu iespējas auto, ar kuru esi kaut kur iestidzis vai apgāzies, vienkārši atiestatīt uz garāžu, bet nāktos braukt tam pakaļ un vilkt ārā. Iespēja vienkārši atiestatīt auto pārāk atvieglo spēli un, protams, nedaudz sabojā bezceļu braukšanas simulatora iespaidu.

Izstrādātāji ir parūpējušies, lai mēs nevestu kravas bez mērķa. Snowrunner ir sava veida kopējais stāsts, kas savelk kopā visus reģionus, un arī mazajiem papildu uzdevumiem, kurus uzņemamies, ir loģisks izskaidrojums un pamatojums.

Mēs esam jaunais šoferis kādā naftas ieguves uzņēmumā, un mūsu uzdevums ir palīdzēt firmai nostiprināties katrā no reģioniem un tur veiksmīgi attīstīt naftas ieguves operācijas. Pildot šos lielos kontraktus, varam uzdurties mazajiem uzdevumiem, kur, piemēram, jāpalīdz kādam fermerim atgūt viņa džips, kurš iestidzis purvā, vai arī jāpiegādā vientuļniekam augstu kalnos nepieciešamās detaļas auto remontam.

Tāpat kā Mudrunner arī šeit lielākā kartes daļa sākumā ir neatklāta, tādēļ parasti pirmais, kas jāizdara, ir jāapbrauc ar vieglo džipu visi skatu torņi, tādā veidā atklājot karti, lai pēc tam būtu vieglāk izvēlēties maršrutu. Tādā veidā uz kartes atzīmējas vietas, kur varam atrast dažādus uzlabojumus automašīnām.

Esam nonākuši līdz spēles nākamajam lielajam jaunievedumam, salīdzinot ar tās priekšgājēju Mudrunner. Automašīna, ar kuru sākām spēli, un tas pats auto pēc pāris spēles stundām var būt pilnīgi dažādas lietas. Spēles gaitā var atrast dažādus uzlabojumus mūsu esošajiem auto vai arī pat automašīnām, kuru mums vēl nemaz nav. Tie var būt jaudīgāki dzinēji, specifiskas ātrumkārbas, paaugstināta balstiekārta, visu četru riteņu piedziņa vai arī bloķējošais diferenciālis. Visi šie uzlabojumi var stipri izmainīt auto, kurš sākumā spēja forsēt tikai nelielas peļķes, bet vēlāk ar viņu jau ir iespējams izbraukt cauri purvam, velkot sev pakaļ citu auto.

Pildot spēles uzdevumus, mēs saņemam atalgojumu naudas un pieredzes punktu veidā. Pieredzes punkti dzen uz augšu šofera līmeni, un katrā jaunā līmenī atveras papildinājumi un uzlabojumi automašīnām, piemēram, lielāka diametra dubļu riepas, jaudīgākas vinčas ar garākām trosēm un pat iespēja ņemt līdzi uz jumta papildu degvielas kannas. Tad, kad šie uzlabojumi ir atvērti, tie maksā naudu, un tur tad sūri nopelnītie līdzekļi arī tiek iztērēti.

Spēlē ir pieejams kooperatīvais daudzspēlētāju režīms līdz 4 spēlētājiem. Es ar brāli spēlējām diezgan daudz kopā, un papildu spēlētājs krietni paātrina kravu piegādi. Varam braukt kopā, pildot vienu uzdevumu, vai arī pildīt atsevišķi divus dažādus uzdevumus. Naudu un pieredzi par uzdevumiem saņemam abi neatkarīgi no tā, vai otrs piedalījās uzdevuma izpildē, jo galvenais, lai otrs spēlētājs ir pievienojies spēlei. Lai arī naudu un pieredzi saņemam abi, tad spēles progress tiek ieskaitīts tikai tam, kas spēli ir izveidojis. Spēlējot šo režīmu, gan varēja just, ka Snowrunner ir diezgan daudz kļūdu, sākot ar otra spēlētāja izmešanu no spēles un beidzot ar vienkārši spēles uzkāršanos.

Grafiskais noformējums ir līmenī, un spēle ir kļuvusi daudz krāsaināka, salīdzinot ar priekšgājēju, kas likās taisīta, izmantojot tikai zaļo un brūno krāsu. Izstrādātājus var uzslavēt arī par detalizāciju, jo, vadot auto, var just katru akmeni un zaru, uz kura uzbraucam. Vērojot auto no ārpuses, var redzēt, kā griežas kardāns un kā piekare “atstrādā” nelīdzeno ceļu. Man, vadot džipu, sanāca ar labo sānu iegāzties sniegā, un pēc šī negadījuma tieši labais auto sāns bija viss noklāts ar sniegu vēl ilgu laiku, atgādinot man par negadījumu.

Audio noformējums nav ar daudziem skaņu celiņiem, bet tie, kas ir spēlē, liekas tematiski veiksmīgi piemeklēti. Ļoti veiksmīgi ir izstrādātas meža skaņas, jo var vienkārši apstāties meža vidū, noslāpēt dzinēju un dzirdēt, kā dzied putni vai šalc koki.

Šī ir viena no tām spēlēm, kas palīdz man relaksēties. Var ieliet glāzē alu, fonā ieslēgt radio vai Spotify un lēnām doties cauri tundrai, piegādājot kārtējo materiālu kravu no kokzāģētavas uz ciemu. Spēle tevi nesoda, ja esi lēns vai brauc pa garāko ceļu, un atšķirībā no tiešsaistes spēlēm tai ir vienalga, ja uz 20 minūtēm jāatiet no ekrāna, jo atgriežoties auto būs tieši tajā pašā vietā, kur to atstāju. Spēle nav perfekta, jo kļūdu ir diezgan daudz un tās var sabojāt tavu spēles pieredzi, it īpaši tad, ja taisies spēlēt ar draugiem. Spēlējot viens, es ar kļūdām praktiski nesastapos un esmu kopā nospēlējis 70 stundas, un vēl pat neesmu atradis visas automašīnas un to uzlabojumus, kā arī daži kontrakti vēl ir neizpildīti.

Žanrs: bezceļu braukšanas simulatorsPlatforma: PC
Izdevējs: Focus Home Interactive
Izstrādātājs: Saber Interactive
Izdošanas datums: 28.04.2020.