Souls-like spēļu pionieri pāriet nākamajā līmenī.

---

Šobrīd Elden Ring ir gada visaugstāk novērtētā spēle ar vidējo Metacritic vērtējumu 96, pārspējot gan Gran Turismo 7, gan Horizon Forbidden West. Pat vēl tagad to platformā Steam vienlaikus spēlē gandrīz 500 tūkstoši cilvēku, un pavisam nesen izstrādātāji FromSoftware paziņoja, ka ir pārdoti jau 12 miljoni spēles kopiju.

Arī man šī, iespējams, ir spēle, kuru šogad gaidīju ar vislielāko nepacietību, un, kā jau parasti, FromSoftware neliek vilties.

Par Elden Ring stāstu man nav daudz sakāmā, jo es pats neesmu to vēl pilnībā pabeidzis un pat tad, kad to izdarīšu, nav teikts, ka kaut kas kļūs skaidrāks. Tā ir FromSoftware spēļu specifika, ka sižets tiek pasniegts tik noslēpumaini un tik maziem fragmentiem, ka beigās var tikai aptuveni nojaust, par ko tas ir, un tāpat uz beigām lielāko daļu esmu aizmirsis.

Varu pateikt tikai to, ka esam izraidītais, kurš atgriežas, lai mēģinātu salabot mistisko gredzenu un kļūtu par nākamo Elden L ord. Pa ceļam, kā jau parasti, ir jānogalina vesela čupa ar mazākiem un lielākiem pretiniekiem, jāpalīdz pāris mistiskām dāmām un, iespējams, arī jāpiedzīvo nodevība. Kā saka, business as usual.

Tie, kurus interesē visi sīkumi, noteikti varēs atrast vairāk info internetā, jo tā ir viena no šo spēļu īpatnībām. Spēlētāji kā kopiena cenšas saprast, kāds tad īsti ir stāsts un ko galu galā nozīmē visas mīklainās norādes.

Sižeta sākumā neizbēgami nonākam pazemes alā, kur nekas neliecina par Elden Ring atvērtās pasaules plašumu. Souls žanra jaunpienācējiem iesaku pievērst uzmanību bedrei, kas atrodas turpat alā, jo tur var nolēkt lejā un iziet nelielu ievadu, kur spēle dod padomus un ierāda pamata mehāniku. Tie, kas jau ir pazīstami ar Dark Souls pamatiem, var droši doties pie lielajām durvīm un vērt tās vaļā.

Atceros izbrīna un plašuma sajūtu, kura pārņēma mani, kad atvēru durvis un nonācu Elden Ring pasaulē. Tai brīdī man uzreiz kļuva skaidrs, ka šī nebūs ierastā šauru koridoru klaustrofobiskā pieredze, bet gan kaut kas daudz grandiozāks.

Jāatzīst gan, ka pirmās pāris stundas es vēl turējos pretī spēles atvērtās pasaules valdzinājumam un man pietrūka Dark Souls raksturīgo šauro koridoru labirinta, tomēr jo tālāk Elden Ring pasaulē devos, jo vairāk novērtēju to, ko tā spēj piedāvāt, un nonācu pie secinājuma, ka šī ir neizbēgamā Souls spēļu evolūcija un ir bezjēdzīgi tai pretoties.

Spēles pasaule ir iespaidīga ne tikai tās horizontālajā plaknē, bet arī vertikālajā, un vislabākais ir, ka tas nav acīmredzams un uzreiz nojaušams. Atverot spēles karti, nekas neliecina par to, kas spēlētāju sagaida, un sajūta, kad pat pēc divdesmit pavadītām stundām pavisam necilā ēkā spēle Tevi paņem un pārsteidz tādā veidā, ka tu domā “kas tagad īsti notiek?” un pēc brīža tikai saproti “ej tu nost”! Vairāk neko neteikšu, jo nevēlos sabojāt pieredzi tiem, kas to vēl tikai piedzīvos, bet Jūs sapratīsiet, par kuru momentu es runāju, kad paši to piedzīvosiet.

Elden Ring pasaules izveidē roku pat ir pielicis Džordžs RR Mārtins, kura vārdu pazīst visa pasaule, pateicoties grāmatu sērijai “Troņu spēles”.

Ņemot vērā atvērtās pasaules plašumus, loģiski, ka spēlē ir iespējams pārvietoties ne tikai ar kājām, bet arī uzticamā vērša mugurā, kurš spēj veikt pat dubultos lēcienus, tādā veidā ļaujot spēlētājiem aktīvi izmantot šo metodi, lai tiktu grūti pieejamās vietās, kur ar kājām nevarētu.

Vēl labāk ir tas, ka iespējams arī cīnīties vērša mugurā, un nekas nesagādā tādu prieku, kā pazemot pretinieku, joņojot tam garām varenā dzīvnieka mugurā un izpildot neatvairāmus cirtienus ar zobenu, līdz pretinieka dzīvība pilnībā izsīkst. Atriebība var būt ļoti salda.

Jau pirms Elden Ring iznākšanas izstrādātāji norādīja, ka centīsies spēli padarīt pieejamāku plašākam cilvēku lokam. Tas, kas nebija skaidrs, – kādā veidā tas tiks panākts, jo, no otras puses skatoties, Dark Souls fani būtu ļoti vīlušies, ja spēle izrādītos pārāk viegla. Manuprāt, FromSoftware ir ļoti veiksmīgi izdevies saglabāt līdzsvaru starp šīm divām spēlētāju nometnēm un izpatikt abām pusēm.

Nav maināmu grūtības pakāpju, un ir jāspēlē tā, kā ir iecerējuši izstrādātāji. Vienam tā var būt priecīga ziņa, savukārt kādu citu tas sarūgtinās. Tai pašā laikā labā ziņa ir tāda, ka spēlē ir daudz vairāk vietu, kurās varam atkal piecelties, ja gadās nomirt.

Patīkamā pārmaiņa pēc citām atvērtās pasaules spēlēm, piemēram, Assassin's Creed vai Horizon, ir tā, ka spēles karte nav piebāzta ar dažādām izsaukumu vai jautājumu zīmēm un nav nekāda uzdevumu žurnāla, kuru būtu jācenšas par visām varītēm iztīrīt. Jāsaka, ka pasaules karte sākumā ir pilnīgi tukša lapa un, tikai atrodot reģionu kartes daļas, kopējā karte iegūst krāsas.

FromSoftware vēlas, lai pats spēlētājs izvēlētos, uz kurieni doties un kuru Elden Ring pasaules daļu izpētīt. Viņš izlemj, vai ar tikko satikto personāžu aprunāties vai varbūt vienkārši uzreiz nogalināt. Jāņem vērā tikai tas, ka ar sekām vajadzēs sadzīvot visu atlikušo spēles laiku.

Tiem, kas ir uz “tu” ar FromSoftware darbiem, geimplejs būs pazīstams, un praktiski nekas tajā nav mainīts. Vēl aizvien galvenais uzdevums ir metodiski iznīcināt pretiniekus, vākt viņu dvēseles un pēc tam iekrāto izmantot, lai pamazām celtu līmeni un uzlabotu savu spēku, izturību, prātu u. c. parametrus.

Lai nedaudz atvieglotu cīņu ar pretiniekiem, klāt ir nākusi iespēja palēkties un līdz ar to arī izpildīt uzbrukumus lēcienā, kas ļauj ienaidnieku apdullināt un veikt īpašu uzbrukumu, kas nodara papildu zaudējumus dzīvības stabiņam. Spēles pasaulē var atrast arī īpašus pelnus, ar ko ir iespējams no garu pasaules izsaukt dažādas radības, kas palīdz cīņās pret bosiem. Un vēl ir iespēja izgatavot bultas, bumbas un citus papildlīdzekļus, kas dod virsroku pār pretinieku.

Nekur nav pazudusi Dark Souls raksturīgā ziņojumu sistēma, un arī šeit tā var būt gan noderīga, gan vienkārši lieka informācija un troļļošana no citu spēlētāju puses. Ņemot vērā, ka nav iespējams rakstīt brīvu tekstu, bet ir jāizmanto piedāvātie vārdi un frāzes, tad var tikai apbrīnot spēlētāju izdomu. Zemāk ekrānšāviņš ar piemēru.

Elden Ring var palaist bezsaistes režīmā, bet tādā gadījumā nav iespējams izmantot ziņojumu sistēmu vai arī izsaukt palīgā citus spēlētājus.

Toties spēlējot tiešsaistes režīmā, komunikācijas iespēja izrādās visai noderīga: pie īpaši grūtiem bosiem varam izsaukt palīgā kādu citu. Raksturīgi Dark Souls spēlēm tā prasa zināmu piepūli un nav gluži intuitīvi saprotama.

Ja ir vēlme pārbaudīt savas cīņas prasmes pret reāliem spēlētājiem, tad šeit par to arī ir padomāts un pastāv iespēja iebrukt cita lietotāja pasaulē, lai mēģinātu viņu tur uzveikt. Uzvaras gadījumā saņemam pieredzes punktus, bet, ja nevaram pretinieku pieveikt vai atrast, tad iebrukums tiek uzskatīts par neveiksmīgu. Zemāk ir saite, kurā redzama kāda spēlētāja meistarīgi īstenota izlikšanās par vienu no mākslīgā intelekta sargiem, tādā veidā apmuļķojot iebrucēju.

https://www.reddit.com/r/Eldenring/comments/tc8ie3/free%5Fsouls%5Fexploit%5Flol%5Ffunny/

Grafiski Elden Ring nepiedāvā fotoreālismu, bet tās pasaule ir plaša un tiešām iespaidīga. Sākumā plašā pasaule var šķist tukša un daļējs iemesls ir tas, ka kartē nav atzīmēts viss, kas piedzīvojumā atrodams. Tomēr vēlāk izrādās, ka ir vērts izpētīt katru stūri, jo pat uz visnecilākās klints malas var atrast kaut ko noderīgu.

Varenas pilis mijas ar zaļiem laukiem, kur krūmos slēpjas bandīti, kas ir gatavi uzbrukt neuzmanīgam spēlētājam. Klintīs varam atrast necilas alas, kas galu galā izrādās pilnas ar materiāliem, kas nepieciešami, lai uzlabotu savu ieroci. Tāpat mums ir iespējams uziet vairākas katakombas, kas pēc pirmā acu uzmetiena liekas tukšas, bet realitātē izrādās, ka to iemītnieki ir veiksmīgi noslēpušies un tikai vērīgākie pamanīs siluetus, kas saplūst ar apkārtējo vidi un gaida brīdi, kad spēlētājs paskries viņiem garām, lai negaidīti uzbruktu no muguras.

Viss šis saturs nav obligāts, un, ja ir vēlme, spēlei var ātri izskriet cauri, bet tādā veidā palaistu ļoti daudz garām. Gan dažādus papilduzdevumus, kam iespējams atklāt jaunu informāciju par to, kas notika ar pasauli, gan kādu īpaši spēcīgu ieroci, kas lieti noderētu turpmākajās cīņās.

Spēlējot uz PC, diemžēl sastapos ar regulāriem kadru kritumiem, kas kaitināja un dažas reizes tiešām traucēja veiksmīgi izvairīties no pretinieku sitiena. Ceru, ka ar kādu no nākamajiem ielāpiem veiktspēja tiks labota.

Audio spēlē lieliski papildina drūmo noskaņu un atmosfēru. Ieklausīties apkārtnes trokšņos ir noderīgi, jo tā var pat noteikt, kad no muguras kāds skrien pakaļ un vicina zobenu. Tāpat skaņa var kalpot kā norāde, jo es pēc vienas cīņas dzirdēju dziedāšanu un, vadoties pēc balss, tā mani aizveda pie iepriekš nesatikta tēla.

Nobeigumā varu teikt, ka pilnīgi noteikti iesaku šo spēli visiem Dark Souls faniem, bet pārējiem – vienkārši pamēģināt. Iespējams, sākumā nebūs viegli, iespējams, nāksies pāris (vai ļoti daudz) reizes mirt, pirms nāks atklāsme, kā pieveikt kādu sarežģītāku pretinieku, bet galu galā šī ir tā spēle, kas ļauj pašam brīvi izlemt, uz kuru pusi doties. Tā nemēģina Tevi turēt un vest aiz rociņas uz priekšu, bet gan sniedz visus nepieciešamos instrumentus, lai pārvarētu grūtības, un tad ļauj pašam izlemt, kurā situācijā kuru instrumentu lietot.

Par apskata kodu paldies: Bandai Namco Entertainment
Žanrs: souls-like RPG
Spēlētāju skaits: 1
Platformas: PC, PS4, PS5, Xbox One, Xbox SeriesApskatītā versija: PC
Izstrādātājs: FromSoftware
Izdevējs: Bandai Namco Entertainment
Izdošanas datums: 25.02.2022.

P. S. Šis ir mans pēdējais apskats Strike.lv, līdz ar to vēlos pateikties tiem, kas lasīja, izteica viedokļus un komentēja manus rakstus. Turpmāk tiekamies GMR.lv lapā, forumā vai Discord serverī.