Krāsains komikss videospēles formātā.

---

Mēs visi noteikti vēl aizvien labi atceramies to vilšanās un sarūgtinājuma sajūtu, kuru sagādāja iepriekšējā Square Enix spēle, kurā galveno lomu spēlēja Marvel komiksu varoņi. Tādēļ arī es īpašas cerības neloloju, kad Guardians of the Galaxy tika oficiāli izziņota šī gada vasarā, kas ir salīdzinoši vēlu, jo paziņotais spēles izlaišanas datums bija 26. oktobris. Arī treileris, kuru parādīja E3 2021, neradīja man to īpašo sajūtu, ka šī spēle būs tā vērta, tāpēc pie sevis nospriedu, ka iegādāšos to vēlāk uz atlaidēm, un aizmirsu par viņu.

Manas domas mainījās, kad oktobra sākumā Twitter parādījās saraksts ar dziesmām, kas būs spēlē, un man sāka rasties aizdomas, ka Guardians of the Galaxy, ļoti iespējams, sagādās patīkamu pārsteigumu. Nenoliegšu, ka varbūt nebiju pilnībā objektīvs, jo, manuprāt, izvēlētās dziesmas bija vienkārši perfektas un lieliski papildina jau iepriekš izlaisto Guardians of the Galaxy filmu skaņu celiņus.

Ļoti daudzos aspektos šī ir vecmodīga spēle ar tikpat vecmodīgu skaņu celiņu no astoņdesmitajiem gadiem. Šī nav atvērtās pasaules spēle. Te nav mikromaksājumu, DLC, battle pass vai citu viltību, ar ko no spēlētāja maciņa izvilināt ārā pēc iespējas vairāk līdzekļu. Šī ir vecā labā videospēle ar sākumu, vidu un beigām.

Toties šeit ir komiksa cienīgs stāsts, kas, pateicoties mūsdienu grafiskajiem sasniegumiem, notiek uz krāšņām planētām, un tā visa vidū ir supervaroņu tēli ar atšķirīgām un spilgtām personībām.

Spēles stāstā nav nekā oriģināla. Tas ir klasiskais supervaroņu sižets, kurā ir jāglābj pasaule no ļaunuma, kas taisās to iznīcināt. Tomēr šajā faktā nav nekā slikta, jo no komiksa un supervaroņiem nekas cits nemaz netiek gaidīts. Interesantākais ir tas, kas notiek pa vidu, jo Galaktikas sargi nav varoņi šo vārdu klasiskajā izpratnē. Būtībā viņi ir bariņš dīvaiņu ar lielākām vai mazākām pagātnes psiholoģiskajām traumām, kas ir apvienojušies grupā, lai nopelnītu lielo naudu. Teorijā gan viss liekas vieglāk nekā tas izrādās praksē. Ņemot vērā, ka varoņi vēlas nopelnīt pēc iespējas vairāk un pēc iespējas īsākā laikā, tas noved pie visai apšaubāmām darbībām, kuras neatbalsta galaktikas varas institūcijas, un pavisam drīz tā saucamie Galaktikas sargi paši nonāk rokudzelžos. Tālāk jau viņi visiem spēkiem cenšas izkulties no nepatikšanām, kas noved pie vēl lielākām problēmām.

Liels uzsvars tiek likts uz varoņu savstarpējām attiecībām un to pakāpenisku attīstību spēles gaitā. Spēlētājam arī ir iespēja piedalīties to veidošanā, jo, sižetam attīstoties, savstarpējās sarunās var izvēlēties starp vairākām atbildēm, kuras spēj pozitīvi vai negatīvi iespaidot varoņu attiecības. Šaubos, vai tas noved pie kardināli atšķirīgām spēles beigām, tomēr dažas no šīm izvēlēm iespaido tālākos sižeta notikumus, līdz ar to īpaši ziņkārīgie var izspēlēt spēli vairāk nekā vienu reizi, lai redzētu visus iespējamos stāsta attīstības variantus.

Tas, kas šai spēlei piedod īpašu odziņu, ir galveno varoņu nepārtrauktā “vārīšanās” savā starpā. Katrs no viņiem ir spilgta personība, kas neizbēgami noved pie nepārtrauktiem konfliktiem un attiecību skaidrošanas. Vai tas būtu Drakss Iznīcinātājs, kurš pilnīgi jebko no teiktā uztver burtiski, vai arī mūžīgi neapmierinātais jenots Raķete, kurš izsaka viedokli par pilnīgi visu un uzskata, ka jebkuru situāciju var atrisināt, kaut ko uzspridzinot.

Spēles sākumā var ļoti labi novērot, ka Galaktikas sargi ir tikai pavisam nesen izveidojušies. Viņi ne tikai cits citu līdz galam vēl nesaprot, bet arī savstarpēji neuzticas, kas it nemaz neatvieglo izkļūšanu no sarežģītajām situācijām, kurās viņi regulāri iekuļas. Toties piedzīvojuma beigās var uzskatāmi redzēt, ka komanda ir sastrādājusies, biedri uzticas cits citam un ir gatavi pašaizliedzīgi upurēties, lai glābtu pārējos.

Kā jau teicu iepriekš, šī nav atvērtās pasaules spēle, bet gan stipri lineāra un sniedz tikai nelielas iespējas noiet no izstrādātāju veidotās “taciņas”, kas atalgo spēlētāju ar kādu resursu vai kolekcionējamu priekšmetu. Šie priekšmeti ir saistīti ar kādu no varoņiem, un tos ir vērts atrast, jo tiek atslēgti papildu dialogi ar komandas biedriem, kas ļauj gūt dziļāku ieskatu katra pagātnē. Atrast tos nav sarežģīti, un, iespējams, lielāko daļu jau sameklēsiet vienkārši spēles gaitā.

Spēlētajam ir iespēja iejusties Star- L ord (latviski tas būtu Zvaigžņu kungs, kas man izklausās tik nepareizi, ka lietošu oriģinālu) ādā, kas it kā ir nosacīts Galaktikas sargu vadītājs. Es gan viņu drīzāk sauktu par vienojošo elementu, jo bez tā grupa izjuktu vai arī grupas biedri cits citu saplēstu gabalos. Visu spēles laiku nepameta sajūta, ka bez manis šī grupa neeksistētu, līdz ar to var tikai uzslavēt izstrādātājus par veiksmīgi panākto efektu.

Zinu, ka ir cilvēki, kurus atgrūda fakts, ka Star- L ord izskats neatbilda tam, kādu mēs viņu redzējām Marvel filmās, kur viņu attēloja Kriss Prats. Es biju viens no tiem indivīdiem, kurš pēc treilera noskatīšanās saviebās, jo likās, ka tas nav pareizi. Protams, cilvēki ir dažādi, bet varu padalīties, ka jau pēc stundas pavadītas spēlē man Star- L ord vizuāli asociējās tieši ar tādu tēlu, kādu ir izveidojusi studija Eidos Montreal. Ar to es gribu teikt: ja tas ir vienīgais iemesls, kādēļ atturaties no šīs spēles uzspēlēšanas, tad metiet pie malas šos aizspriedumus un pamēģiniet!

Loģiski, ka spēles gaitā nāksies sastapties ar visdažādākajiem ienaidniekiem, kas novedīs pie konflikta risināšanas, lietojot blasterus, zobenus, nažus un granātas. Diemžēl šī ir tā vieta, kur no izstrādātājiem būtu gribējies saņemt lielāku daudzveidību un vairāk izdomas.

Cīņu laikā kontrolējam tikai pašu Star- L ord, bet ir iespēja aktivizēt komandas biedru īpašās spējas, kurām var būt arī kādi īpaši efekti, piemēram, apdullināt pretinieku ar granātu vai arī neļaut tam kustēties, izmantojot saknes (miniet trīs reizes, kurš no Galaktikas sargiem to spēj). Kombinējot prasmes pareizā secībā, varam nodarīt lielākus zaudējumus pretinieku dzīvības stabiņiem.

Ir arī speciāla iespēja sapulcināt sev apkārt visu komandu un ar pareizajiem vārdiem iedvesmot viņus tālākai cīņas gaitai. Tai brīdī ieslēdzas spēles īpašais audio celiņš un ir iespēja, skanot, piemēram, grupas A-ha dziesmai “Take On Me”, šķaidīt pretiniekus pa labi un pa kreisi.

Lielākoties man gan bija tā, ka iespēja iedvesmot komandas biedrus parādījās tikai pie cīņas beigām un nekad tā īpaši ilgi nesanāca izbaudīt iespēju cīnīties episkas mūzikas pavadībā. Man tomēr gribējās, lai šis muzikālais pavadījums būtu katrā cīņā un bez kādu speciālu spēju aktivizēšanas.

Ja sākumā cīņas liekas interesantas, tad uz spēles beigām tās jau apnīk, jo pretinieki, atskaitot dažus izņēmumus, atkārtojas, un par spīti pieejamo spēju daudzumam es lielākoties griezu uz riņķi tikai dažas no tām. Kā arī spēles gaitā pretinieku dzīvības stabiņi pieaug un klāt pievienojas arī kaitinoši enerģijas vairogi, līdz ar to cīņu gaita vairs neliekas īpaši interesanta un paliek vairāk kā apgrūtinājums. Vienīgie izņēmumi ir bosu cīņas, kuras gan man patika un izbaudīju no sākuma līdz beigām.

Spēle izmanto dzini Dawn Engine, kas iepriekš tika lietots Deus Ex: Mankind Divided. Tāpat kā komikss, Guardians of the Galaxy spēle ir tiešām krāsaina un neskopojas ar oriģināliem dizainiem un neparastiem pretiniekiem. Katra planēta vai vieta ir atšķirīga un tiešām dīvaina šī vārda labākajā nozīmē.

Kosmosa kuģu dizains arī ir tāds, ka es varu tikai nocelt cepuri spēles izstrādātāju priekšā par oriģinalitāti un spēju domāt ārpus pierastā. To ir grūti izskaidrot – tas vienkārši ir jāredz.

Esam nonākuši pie audio sadaļas un, ja nu gadījumā kāds vēl iepriekš nesaprata mājienus, tad pateikšu skaļi un skaidri – vienkārši super. Šī ir tā spēle, kur audio noformējums ir svarīgāks par vizuālo ne tikai izvēlētā mūzikas pavadījuma dēļ, bet arī pateicoties uzrakstītajiem dialogiem, kuri ne tikai praktiski neatkārtojas, bet arī ir teicami ierunāti ar veiksmīgi piemeklētām balsīm.

Mūzika un dialogi ir šīs spēles dvēsele, jo bez tā visa šī spēle no ļoti labas kļūtu par vāju. Dialogi izklaidē un ik pa laikam liek pie sevis iesmieties par kārtējo ģeniālo repliku, kuru šeit ne tikai netrūkst, bet kas vienkārši līst pāri malām.

Spēle stāsta, ka Star- L ord, īstajā vārdā Peter Jason Quill, savu pieņemto vārdu aizņemas no 80. gadu rokgrupas Star-Lord, par kuru viņš fanoja, tikai problēma ir, ka tāda neeksistē. Ko dara Eidos Montreal? Viņi rada šo grupu un pat veselu dziesmu albumu no nulles. Domāju, ka šis fakts vien norāda uz ieguldīto darbu pie audio noformējuma.

Spēlējot uz PC, novēroju arī pa kādam gļukam un jocīgai problēmai. Klasiskā problēma, ko var novērot daudzās spēlēs, ir saistīta ar liftiem. Man liekas, cik spēles ar liftiem esmu spēlējis, katrā no tām parādās problēma ar varoņu palikšanu iepriekšējā stāvā vai pazušanu no lifta. Bija arī pa kādai jocīgai animācijai, bet visvairāk mani nokaitināja viena klints mala. Nesaprotamu iemeslu dēļ, ja es uzkāpju uz klints malas, lai virzītos gar to, ir iespēja kustēties tikai uz priekšu. Nav iespējas aiziet līdz vidum, pārdomāt un tad doties atpakaļ. Vajag obligāti tikt līdz galam, nokāpt no malas, apgriezties, iet atpakaļ uz to, un tad var sākt virzīties atpakaļ. Problēma bija tāda, ka tēls nevēlējās no klints malas kāpt nost. Mēģinot nokāpt, spēles tēls uzreiz kāpa atpakaļ. Tā kādas reizes piecas. Lūk, tas bija kaitinoši! Pārējais viss bija sīkumi, un nepiedzīvoju neko tādu, kas salauztu spēli vai dzēstu saglabāto progresu.

Stāstu izgāju nepilnās 20 h un izbaudīju no sākuma līdz galam. Šī bija viena no tām spēlēm, pie kuras Tu piesēdies un nevari izslēgt, kamēr neizej līdz galam. Kopā sanāca divas dienas, jo ir arī jāguļ, citādi es to izspēlētu neizslēdzot.

Būtībā Marvel's Guardians of the Galaxy ir komikss, kurā spēlētājs aktīvi piedalās un ietekmē tajā aprakstītos notikumus. Es aicinātu nepažēlot naudu un atbalstīt izstrādātāju ar savu maciņu, lai Square Enix saprastu, ka spēlētāji vēlas saņemt kvalitatīvu spēļu pieredzi, nevis kārtējo shitty live service spēli kā Marvel's Avengers, kura manā sarakstā ir otra lielākā izgāšanās pēc Anthem.

Guardians of the Galaxy ir pabeigta spēle bez visām mūsdienu muļķībām (DLC, BP, microtransactions, expansions, roadmap), kuras pārņem gandrīz katru spēli, kas tiek izdota. Te ir krāsains un oriģināls vizuālais noformējums, perfekts skaņu celiņš un profesionāli ierunāti dialogi. Šeit pāri malām līst humors, kas liek visas spēles garumā smaidīt un ik pa laikam skaļi iesmieties par kādu skarbāku joku. Ja esi komiksu fans, tad šī spēle ir obligāti jāuzspēlē, bet visiem pārējiem varu pateikt, ka šī ir tā spēle, par kuru Tu tik ilgi klusībā sapņoji, bet neuzdrošinājies skaļi izteikt vēlēšanos.

Par apskata kodu paldies: Gamestar.eeŽanrs: videospēle/komikss
Spēlētāju skaits: 1
Platformas: PS4, PS5, Xbox One, Xbox Series X/S, Switch, Windows
Apskatītā versija: PC
Izstrādātājs: Eidos Montreal
Izdevējs: Square Enix
Izdošanas datums: 26.10.2021.