Fen 2020. gada gaidītākās spēles
Fen par savām 2020. gada gaidītākajām spēlēm.
Nu jau aizgājušais gads ir atnesis daudzas vilšanās. Ja man tas būtu jādara, nevarētu savākt pat piecas spēles, ko iekļaut topā. Pretenciozi un normālam cilvēkam grūti izprotami produkti, šķiet, nosmacē daudz vienkāršākus produktus, FOMO efekts kļūst izteiktāks un tiek ekspluatēts gandrīz katrā spēlē, mikrotransakcijas kļūst par pamata peļņas avotu arvien lielākam spēļu tirgus dalībnieku lokam... Tas viss, nemaz nesākot runāt par mūsu mīļākā videospēļu apskatu avota – strike.lv – sabrukšanu, un tā “īpašnieku” nevēlēšanās, redzot, ka tas tiem nekādu peļņu nenes, kaut ko darīt lietas labā, neliecina par labākām dienām nākotnē.
Lai arī cik nelāgi neizskatītos 2019. gads, šī ir 2020. gada pirmā diena. Gads, kas mūs lutinās ne tikai ar daudzām jo daudzām ilgi gaidītām relīzēm, bet ar vismaz divām jaunām konsolēm, tādēļ papildu jau zināmajiem notikumiem mūs sagaida arī pa kādam pārsteigumam no konkurentiem “Sony” un “Microsoft”.
Goda vārds, spēļu relīžu šogad ir tik daudz, ka pat necentīšos tās apkopot, bet varbūt varēšu norādīt uz dažām, kas mani – zināmu kvalitāti – sajūsmina visvairāk.
Tokyo Mirage Sessions #FE Encore
2020. gads (17. janvārī) sākas ar manis ilgi gaidītu atkārtoto Nintendo Wii U ekskluzīva Tokyo Mirage Sessions #FE relīzi uz Switch (F-Zero – vēl aizvien gaidu). Lai arī spēle ir četrus gadus veca, neesmu to tā arī īsti spēlējis un ļoti gaidu savu divu mīļāko franšīžu mistrojumu.
Ko var daudz pateikt par šo spēli – lai arī cik dīvaini nebūtu redzēt Shin Megami Tensei un Fire Emblem elementus vienā spēlē, tas kaut kādā veidā darbojas. Košas krāsas, dīvains stāsts un japāņu lomu spēlēm raksturīgā cīņu sistēma ir elementi, kas man gandrīz jebkuru spēli padara par spēlēšanas vērtu.
Kā ierasts ar japāņiem, treileris nekad nerada izpratni par gaidāmo produktu.
Persona 5 Scramble: The Phantom Strikers
Kaut kad (cerams) 2020. gadā mūsu Sony un Nintendo konsoles svētīs vēl viens Shin Megami Tensei brīnums – Persona 5 Scramble: The Phantom Strikers, kas, kā izskatās, būs kas līdzīgs Dynasty Warriors spin-off spēlēm Hyrule Warriors un Fire Emblem Warriors.
Lai arī tā ir visai nodrāztā Dynasties franšīzes formula, Atlus vārds mani padara ciešu vairākās vietās. Spēli izstrādā Omega Force, kas diezgan smagi izgāzās ar 2018. gada Dynasty Warriors spēli, bet tajā pašā laikā paspīdēja ar izcilo smilšu kastes spēli Dragon Quest Builders II, kādēļ šī spēle rada dalītas sajūtas par to, ko no tās sagaidīt.
Persona 5 Royal
Es apsolu, ka šis ir pēdējais Shin Megami Tensei vienums šajā sarakstā. Atlus 31. martā Persona franšīzes fanus apbalvos ar Persona 5 Royal – bāzes spēles papildinājumu, kas spēlē ieguldāmās vismaz 80 stundas izstieps vēl vismaz par trešdaļu, pievienojot jaunu semestri, jaunu varoni, cietokšņus un stāsta elementus.
Lai arī tā nav jauna patstāvīga spēle, manas nu jau aizgājušās desmitgades mīļākās spēles papildinājums man ir vēl viens iemesls atkārtot šo fantastisko piedzīvojumu.
Cyberpunk 2077
Gan jau negaidījāt, taču es ļoti gaidu 16. aprīli, kad beidzot pieejama būs poļu CD Projekt RED izstrādātā Cyberpunk 2077. Esmu kā muļķis, ja runa ir par pirmās personas lomu spēlēm, kuru sižets norisinās nākotnē. Deus Ex: Human Revolution un nelielā vilšanās, kas bija Mankind Divided, ir vienas no manis visu laiku spēlētākajām spēlēm, kādēļ katrs centiens izstrādāt ko līdzīgu ir kā saldais ēdiens man. 2019. gadā beidzot pabeidzu The Witcher 3, kas manā katalogā mētājās kopš spēles izdošanas dienas, kādēļ beidzot spēju novērtēt izstrādātāja potenciālu. Ceru, ka Cyberpunk 2077 neliks vilties, jo uz to lieku lielas cerības un, iespējams, arī lielu materiālo ieguldījumu sava spēļu datora uzlabošanā.
Bravely Default II
Kā nu es aizmirsīšu par Bravely Default II (ņemot vērā, ka tā ir trešā spēle sērijā, nosaukums ir dīvains)? Lai arī neviens īsti nezina, kad tā iznāks, cik zināms, kaut kad šogad tai jābūt mūsu Nintendo konsolēs. Pēc vilšanās, kas bija Octopath Traveler, Final Fantasy XV un Dragon Quest XI, mani bažīgu dara Square Enix spēja radīt saistošus piedzīvojumus, tādēļ uz šo relīzi, lai tā nesalauztu manu sirsniņu, skatos uzmanīgi.
Šis treileris pasaka vēl mazāk.
Tas arī viss. Lai arī mums nav cerību uz šīs lapas augšāmcelšanos, mēs varam cerēt uz labām spēlēm, jo manis nosauktās un daudzas citas ir gaidāmas tik tikko sagaidītajā gadā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo, ir labs gads, lai būtu spēlīšu cienītājs.
Mani kolēģi jau ir snieguši savus ieskatus 2019. gada lielākajās vilšanās un mīļākajās spēlēs, tādēļ ceru, ka šis saraksts pabeidz svēto trīsvienību.