Animal planet.

---

Jūras šaltis, vēja dvesma, absolūta relaksācija. Tāda ir mana pirmā nedēļa, spēlējot Nintendo Switch ekskluzīvu Animal Crossing: New Horizons. Tas ir The Sims bez pastāvīga atgādinājuma par paša neveiksmēm īstajā dzīvē, jo cilvēku vietā mums ir dzīvnieki. Villu vietā mums ir mazas, bet piemīlīgas būdiņas koku ielokā. Īsta darba vietā mums ir gliemežvāku vākšana, zivju ķeršana vai fosiliju uzrakšana.

Nav obligātu maksājumu, nav slimību vai nāves, nav stresa, ko uzdzen no spēlētāja neatkarīgas norises. Ritms ir mūsu rokās – mēs esam bundzinieks, kuram neviens nevar pārmest par aiziešanu no mēģinājuma pārāk agri vai grupas noturēšanu studijā līdz nākamās dienas pēcpusdienai.

Atblāzmas par vienkāršākiem laikiem.

Man ir bijusi tā veiksme spēlēt visas Animal Crossing spēles uz vairāku paaudžu Nintendo konsolēm, sākot ar sērijas debiju uz Nintendo 64/GameCube un beidzot ar 3DS domāto New Leaf, kādēļ ar pamatotu pārliecību varu teikt, ka šī ir labākā sērijas spēle. Agrāk Animal Crossing tik raksturīgie mehānikas negludumi ir pazuduši, un, izskatās, Nintendo ir krietni vien piestrādājuši, lai pieredze, spēlējot spēli, būtu tik plūstoša, cik vien iespējams.

Spēlētājam inventārā esošie rīki ir nomaināmi ar vienas pogas nospiešanu, kādēļ inventāra apmeklējums katru reizi, kad nepieciešams lāpstu aizvietot ar makšķeri vai otrādi, ir lieks. Savāktās zivis, kukaiņi vai izejvielas vairs nav obligāti jānodod veikalniekam rokās – to visu tagad var atstāt pie veikala durvīm novietotā kastē, pēc kā nauda tiek automātiski ieskaitīta spēles varoņa kontā. Arī spēlētāja varoņa izskats ir viegli maināms, apmeklējot jebkuru spoguli, turklāt pielāgošanas iespējas ir krietni plašākas nekā jebkad iepriekš.

Liela atšķirība ir arī tas, ka spēlētājs netiek iemests jau gatavā ciematā - tam viss, sākot ar pirmo iemītnieku telšu atrašanās vietu izvēli un beidzot ar dažādu insrastruktūras elementu izvietošanu, ir jādara pašam. Minētā dēļ nesen vēl neapdzīvotā sala jau pēc kāda laika, šķiet, ir patiesi mana.

Dalītas sajūtas izraisa jaunievestā rīku amortizācija, kas, lai arī reizēm šķiet kā pat neaicināti palienēta no The Legend of Zelda: Breath of the Wild, pēc ilgākas spēlēšanas liekas kā organiska pieredzes sastāvdaļa.

Runājot par vizuālo noformējumu, protams, neesmu spēlējis jaunāko Luigi’s Mansion iterāciju, taču Animal Crossing: New Horizons, šķiet, ir labākais, ko esmu redzējis uz šīs hibrīdkonsoles. Dinamiskais globālais apgaismojums nozīmē to, ka gandrīz katrs priekšmets, ieskaitot lapas uz kokiem, iegūst akurāti attēlotas ēnas. Ēnojums uz dažāda reljefa priekšmetiem, kā arī gaismēna, kas rodas no dažādiem gaismas avotiem, piedod pārsteidzoši atmosfērisku un reālistisku noskaņu spēlei par multiplikācijas filmu dzīvniekiem.

Tas viss un vēl vairāk tiek renderēts pilnā izšķirtspējā ar akmenī iecirstiem 30 kadriem sekundē, kas, atskatoties uz pat pašu Nintendo veikumu priekš Switch, ir apbrīnojami.

New Horizons nav stāsta. Spēlētājs progresē, kā tam iepatīkas, taču jaunu recepšu, opciju salas, uz kuras tas dzīvo, pārveidošanai vai citu labumu atslēgšanai ir nepieciešams veikt salas loģistikas uzlabojumus pēc jenota Toma Nūka norādēm. Šīs norādes sākas ar zaru vākšanu un beidzas ar vairāku simtu tūkstošu vietējās valūtas vienību savākšanu, lai īstenotu lielākus un mazākus projektus. Īstenojot šos projektus, spēlētāja salu sāk apdzīvot arvien vairāk dzīvnieku, kā parastu iemītnieku, tā dažādu veikalnieku.

Zivis. Daudz zivju.

Spēlētājs, protams, var izvēlēties mūžīgi dzīvot teltī un baudīt salas romantiku tās primitīvākajā nozīmē, un nevienam nav tiesību apgalvot ko citu.

Visiem, kuriem vajag no kaut kā aizbēgt – no slimībām, apziņas par realitāti vai vienkārši trokšņojošiem kaimiņiem, Animal Crossing: New Horizons būs tieši laikā.