Lielisks kino no sākuma līdz pat beigām

---

Spider-Man: No Way Home ir tā īpašā Zirnekļcilvēka sērijas filma, kas sagādā sevišķu prieku un gandarījumu. Pagājušonedēļ uz lielajiem ekrāniem noskatījos jaunāko Marvel pasaules grāvēju. Vēlējos nedaudz padalīties par redzēto, jo Spider-Man ir svarīgs spēļu, komiksu un kino varonis.

Pītera Pārkera slepenā identitāte tiek atklāta visai pasaulei. Pīters (Toms Holands) vēršas pēc palīdzības pie Doktora Streindža (Benedikts Kamberbačs), lai pasaule aizmirstu, ka viņš ir Zirnekļcilvēks. Doktora burvestība noiet greizi un sagrauj multiversa integritāti. Nelieši no cita multiversa, mums jau tik zināmie spēļu antivaroņi, vienkopus atgriežas pasaulē. Ievads ir dzirkstošs, jautrs, un tajā sastopam pazīstamus tēlus. Tālāk jau sižeta gaitā filma kļūst emocionāla, sniedzot sava veida piepildījumu. Tajā ir daudz atsauču no citiem Zirnekļcilvēka universiem. Savā veidā filma ir mīlestības vēstule Zirnekļcilvēkam. Man tā ļoti atgādināja lielisko animācijas filmu Spider-Man: Into the Spider-Verse (2018)/“Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē”, kurā galvenā tēma arī ir dažādu dimensiju mijiedarbošanās un draudi no citām pasaulēm.

Tāpat arī filma man atsauca atmiņā spēli Marvel's Spider-Man (2018), kurā bija daudzi super bosi un kurā nelieši vienlaikus stājas pretī Pīteram Pārkeram. Spider-Man: No Way Home ir fenomenāls triloģijas noslēgums, kurā satiekam no citiem multiversiem zināmus tēlus. Filma sagādā patiešām daudz pārsteigumus un liek smieties tajos īpašajos momentos, it sevišķi brīžos, kad parādās mums jau tik zināmie tēli. “Mājupceļa nav” ir lielisks izklaides kino, kur mijiedarbojas traģiski un dramatiski brīži.

Manuprāt, jaunākā filma ir galvenā varoņa Pītera Pārkera labākā loma tieši Spaidija tērpā. Pītera draugi MJ (Zendaya) un Neds (Dže i k o bs Batalons) spēlē nozīmīgu lomu un atklājas kā patiešām labi sabiedrotie Pīteram. Doktors Streindžs, kā vienmēr, ir asprātīgs, viņa joki ir asi un precīzi. No ļaundariem ir jāizceļ Vilems Defo Ķirzakas lomā, kurš ne tikai izcili nospēlē savu daļu, bet viņa klātbūtne ir draudoša un sniedz pastāvīgu spriedzi.

Filmas garums ir aptuveni divas stundas un trīsdesmit minūtes, taču tā aizrit vienā elpas vilcienā un neliekas, ka laiks tiek vilkts garumā. Notikumi un sižeta gaita ir interesanta, filmai ir ideāls temps. Kā jau tas pienākas Marvel filmām, tad CGI efekti ir līmenī, kā pilsēta multiversā vai noslēguma ainas. Dažādu stilu un universu sajaukums šķiet dabīgs un nerada pretrunas filmā. Tā ir jau 27. filma Marvel universā, taču viena no tā labākajām.

Spider-Man: No Way Home ir jau nopelnījusi 1,53 miljardus dolāru vispasaules kases ieņēmumos, kas liecina, ka tā ir gan Zirnekļcilvēka fanu, gan Marvel fanu mīlēta filma. “Mājupceļa nav” jau ir trešā pelnošākā MCU filma, kas paspējusi apsteigt tādus grāvējus kā Avengers un Age of Ultron.

Svarīgi pieminēt, kā Spider-Man: No Way Home ir arī kritiķu atzīta filma (IMDB tā ir 18. vietā no 250 top filmām ar vidējo reitingu 8,8). Galvenais: tā sagādā to īpašo skatīšanās prieku, it sevišķi, ja ir ne tikai redzētas visas trīs Spider-Man filmu triloģijas daļas, bet spēlētas tādas spēles kā Marvel's Spider-Man un Marvel's Spider-Man: Miles Morales. Es varu noteikti rekomendēt noskatīties jaunāko Zirnekļcilvēka filmu uz lielajiem ekrāniem.

Nobeigumā vien piebildīšu, ka drīzumā, februāra mēnesī, Toms Holands gaidāms mūsu tik iecienītās spēļu sērijas Uncharted ekranizācijā. Ja patika šāda rubrika par filmu iespaidiem, kas saistīti ar spēļu pasauli, tad noteiktu uzrakstīšu savas domas par Uncharted filmu.