SākumsPasākumiUzdevumiVeikalsSpēlesLīderiJauns
Decoration background

Predator: Hunting Grounds apskats

EkingEkinggrupāStrike.lvStrike.lv2020. g. 4. maijs 19:00
Predator: Hunting Grounds apskats

Predator: Hunting Grounds apskats

Plēsoņa uzdarbojas Dienvidamerikas džungļos


Ievads

Predator: Hunting Grounds (PHG) ir asinhrons daudzspēlētāju šūteris, kurā komanda četru cilvēku sastāvā izaicina plēsēju uz izdzīvošanas sacensībām. Specvienības dalībnieku skaits var būt mazāks, ja nav noteiktā laikā visus nav iespējams sameklēt. PHG ir iznākusi gan platformai PlayStation 4, gan PC (Epic veikalā). Tā atbalsta šo abu platformu kopējo saspēli.

Savā sirdī PHG atgādina Evolve, vēl vienu asinhronu daudzspēlētāju spēli, kas jau vairs nav lietojama tādā režīmā un kā serveri jau ir slēgti. PHG viens no galvenajiem uzsvariem ir savas taktikas izmantošana, lai spētu uzvarēt. To var uzskatīt par AA tipa spēli. Aplūkosim tuvāk, ko piedāvā nesen iznākušais taktiskais trešās personas šūteris.

Spēles galvenais mērķis

PHG plēsēja nolūks ir vienkāršs – pilnībā jāiznīcina pretinieku komanda. Savukārt komandas uzdevums ir izpildīt kartē norādītos mērķus, cīnoties pret mākslīgā intelekta pretiniekiem. Papildus ir uzdevums nomedīt plēsēju vai arī netikt pašiem nomedītiem, ja tas ir gudrs un pārāk agresīvs. Par plēsēja nogalināšanu var saņemt vairāk pieredzes punktus, savukārt otra uzvaras iespēja komandai ir aizbēgt ar helikopteru pēc visu uzdevumu izpildes.

Viens no komandas uzvaras stūrakmeņiem ir turēties kopā, lai plēsējs nespētu nomedīt komandas biedrus pa vienam. Savukārt komandai arī nav jābūt pārāk cieši kopā, lai nekļūtu par vieglu medījumu, bet praksē var arī atšķirties dažādi medīšanas scenāriji. Kā vienu no maskēšanās elementiem specvienībai ir iespējams izmantot dubļus līdzīgi kā filmā “Plēsoņa” (“Predator”). Ja kāds no komandas biedriem ierauga briesmoni, tad parādās ikoniņa vietā, kur tas ir redzēts. Kā jau uzzinājām kinofilmā, plēsējs var slēpties kokos un būt neredzams noteiktu laiku, kā arī šaut ar lāzera staru un noķert savu medījumu tīklā.

Plēsoņas unikālās sistēmas

Plēsoņas arsenāls PHG ir gana plašs – tas ietver plazmas šauteni piestiprinātu pie pleca, viedos metamos diskus, tīklu un, protams, plaukstas asmeņus. Manuprāt, pats interesantākais paņēmiens ir termālais skats, kas līdzīgi kā oriģinālajā filmā ļauj plēsoņai redzēt apkārtni zilā krāsā un izgaismot dzīvās radības dzeltenīgos, oranžos un sarkanos toņos. Dzirde un maņas plēsoņai tiek pastiprinātas ar tādu kā dunoņu, kas īpaši labi dzird šāvienus. Savukārt specvienība var maskēties ar dubļiem, lai pasliktinātu plēsoņas redzamību.

Tāpat plēsoņai ir iespējams brīvi un bez problēmām rāpties pa kokiem un lēkāt pa zariem. Radījuma lēciens ir gana iespaidīgs, lai medītu un vienlaikus bēgtu, ja nav izdevies uzbrukums. Plēsoņa var arī būt īslaicīgi neredzams – ap 30 sekundēm. Funkcijas izmantošana patērē enerģiju, kas pēc noteikta laika sprīža atjaunojas. Tieši plēsoņai ir daudzveidīgas, koncepcijas līmenī pārdomātas sistēmas, kas nav redzētas citās spēlēs.

PHG nav daudz režīmu: ir tikai ātrā spēle Quick Play vai iespēja izveidot privāto serveri, lai spēlētu viens vai kopā ar draugiem. Pavisam ir iekļautas tikai trīs kartes. Pirms mača sākuma var izvēlēties, vai spēlēt specvienības sastāvā vai kā plēsoņai. Parasti, izvēloties cilvēkus, var gaidīt ap minūti līdz trijām, savukārt, lai spēlētu par plēsoņu, var pat nākties gaidīt no pāris minūtēm līdz pat gandrīz desmit. Pieminēšu, ka privātais serveris strādā diezgan labi, ja ir uzaicināts kāds draugs. To izdevās notestēt, gan spēlējot vienam, gan kopā ar paziņu.

Spēles gaita un tās nianses

Saspēle specvienības sastāvā Dienvidamerikas džungļos atgādina Tom Clancy's Ghost Recon Wildlands vai Ghost Recon Breakpoint. Atšķirībā no sērijas Ghost Recon daļām PHG kartes ir mazas un parasti mača gaitā tiek doti tikai trīs četri uzdevumi. Pirms spēles sākuma dalībnieki izvēlas nosēšanās vietu džungļos. Vienas partijas maksimālais garums ir piecpadsmit minūtes, bet tas var beigties agrāk, ja visa komanda ir iznīcināta vai plēsoņa ir ticis nogalināts. Neizšķirts ir iespējams vienā gadījumā: ja pēc plēsēja nāves kaujinieki atstāj bumbas detonēšanās rādiusu. Tādējādi visi aiziet bojā.

Specvienības uzdevums ir vienkāršs – ierasties punktā, atrast noteiktu datoru, dokumentus, deaktivēt signālus vai iezīmēt noteiktu vietu detonācijai. Ir uzdevumi, kad visiem specvienības biedriem ir jābūt noteiktā rādiusā, lai noturētu signālu. Pastāvīgi misijas gaitā notiek apšaudes ar vietējiem kaujiniekiem jeb grupējumiem, kas nav sevišķi intelektuāli un ar kuriem var vienkārši tikt galā. Mākslīgā intelekta kaujinieki ir īpaši neaptēsti un darbojas stingri pēc skripta, pēkšņi parādoties kartē vai nokrītot no gaisa.

Parasti mākslīgā intelekta kaujinieki nesagādā grūtības, bet interesantākā saspēle tieši notiek karadarbības vidū, kad paralēli apšaudei cīņā iesaistās plēsoņa. Ja radījums ir īpaši gudrs, tas var nogalināt visu specvienību. Taču uzbrukt visai komandai dažreiz ir bīstami, un plēsējs var atkāpties, lai atjaunotu dzīvību vai nomedītu kādu mežacūku, kas atjauno veselību. No ievainotā briesmoņa pil zaļas asinis, kas palīdz arī specvienības komandai to izsekot nelielā rādiusā. PHG saspēle atgādina kaķa un peles bēgšanu, bet specvienība brīžiem liekas kaķis, nevis plēsoņa.

Specvienības sastāvā var izvēlēties vairākas klases, kā kaujinieku jeb assault, kas ir noklusētā sākuma izvēle. Tāpat ir atbalsta jeb support klase, kas vairāk ir tanks, savukārt skauts var ātri skriet, kā arī pastāv izlūks.

Savukārt plēsējs var būt mednieks, kā noklusētā klase ir alfa. Tas vienlaikus ir ātrs un spēj nodarīt lielu kaitējumu. Tāpat spēles gaitā ir iespējams atslēgt plēsoņas skauta klasi, kas ir ātra un kustīga, taču ar zemu veselības apjomu un uzbrukuma spēku. Plēsoņai ir pieejama arī Berserker klase ar augstu dzīvības apjomu, bet samērā zemu kustēšanās spēju. Specvienības un plēsēja klases var pakāpeniski atslēgt, turpinot spēlēt un krājot pieredzes punktus (XP).

Katru spēlētāju ir iespējams pielāgot ar dažādiem ieročiem atbilstoši līmeņiem, kā arī aprīkot ar papildu ekipējumu, piemēram, aptieciņām, granātām, un attīstīt tādas īpašības kā ātrāku skriešanu, pieredzes iegūšanu utt. Tāpat par uzdevumu izpildi var saņemt cēlmetālu, ar kura palīdzību iespējams pēc nejaušības principa atslēgt pārsteigumu kastes (loot-box) ar kosmētiskiem priekšmetiem – ieroču ādiņas, maskēšanās elementi un citi aksesuāri. Vizuālo pielāgošanas iespēju ir patiesi daudz, patīkami, ka tās nav iegādājamas par īstu naudu. Spēlētājs tiek apbalvots ar jaunu saturu pēc katra mača – tiek atslēgtas papildu spējas un kosmētiskie priekšmeti.

Pieminēšu, ka šaušana specvienības ādā ir diezgan sliktā līmenī: tā ir kokaina un nav iespējams precīzi tēmēt, leņķi mainās ļoti plašā diapazonā. Ieroču skaņas ir skaļas un metāliski dobjas, taču mākslīgā intelekta pretinieki kā sūklis uzņem lodes bez jebkāda atsitiena. Tieši vājā šaušana, manuprāt, neļauj izbaudīt PHG no specvienības skatu punkta. Savukārt plēsēja pārvaldība nav intuitīva, jo ir diezgan jāpiedomā cīņas karstumā, piemēram, par ātru ieroču nomaiņu vai bēgšanu ar lekšanas pogas R1 spiešanu, neredzamības ieslēgšanu ar trīsstūrīti vai koka atrašanu, uzspiežot X.

Viena no spēles problēmām ir zems kadru skaits, kas, neskatoties uz dziņa Unreal Engine 4 izmantošanu, nav plūstošs, – dinamiskākās vietās ir bremzēšana. Grafiski PHG izskatās kā no iepriekšējas paaudzes tās robustuma un novecojušā vizuālā noformējuma dēļ. Jūtams, ka kopējais spēlētāju skaits ir diezgan mazs. Kārtējā mača gaidīšana ir visai ilga, neskatoties uz PlayStation un PC savstarpējās saspēles iespēju.

Kopumā

PHG ideja ir diezgan laba koncepcijas līmenī – plēsoņa medī specvienību. Savukārt spēlē specvienība šķiet drīzāk kā mednieki, bet plēsoņa – kā medījums, kas var aiziet bojā, ja neapdomīgi iziet tiešā konfliktā ar cilvēkiem. Spēlējot specvienības sastāvā, tikai pirmajos mačos jutu trauksmes sajūtu, baidoties kļūt par medījumu, taču vēlāk jau pieradu pie plēsoņas klātbūtnes kaut kur netālu. Tieši plēsoņai ir vairāk jāuzmanās, lai nepieļautu tiešu konfrontāciju ar specvienību.

Pēc spēles tagadējā stāvokļa tā vairāk izskatās alfa vai bēta testa līmenī, ko vajadzētu pilnveidot un padarīt plūstošāku. PHG ir nepieciešams krietni labāk optimizēt. Tajā būtiski trūkst satura, jo trīs kartes ar vieniem un tiem pašiem uzdevumiem ir krietni par maz šāda veida projektam. Uzskatu, ka Friday the 13th: The Game veidotāji varēja radīt krietni labāku asinhrono daudzspēlētāju spēli.

Nobeigumā vēlētos īpaši pateikties PlayStation Latvija par apskata koda nodrošināšanu.


Apskatītā versija: PlayStation 4 (versija 1.06)
Žanri: FPS
Režīms: asinhoronais daudzspēlētāju režīm
Platformas: PlayStation 4, PC (Epic Games Store)
Izstrādātājs: IllFonic
Izdevējs: Sony Interactive Entertainment
Izdošanas datums: 2020. gada 24. aprīlis
Spēles cena: 40 euro

Fakts, ka spēlētāji zina par neredzamu plēsoņu un kā muļķi kaut kādā 80. gadu filmā neizklīst katrs uz savu pusi, nozīmē, ka Hunting Grounds nav nekādu izredžu piedāvāt iedvesmas avota spriedzi un bailes. Interesanti, cik ilgi izdzīvos pati spēle?

Jau kura spēle pierāda, ka nestrādā tās asinhronās muļķības. Man žēl, ka Tev bija jāspēlē šī spēle, bet "kudos" jebkurā gadījumā par patērēto laiku un pūlēm. Max 3 mēneši un tai spēlē neviena jau vairs nebūs.

Atecramies tādu spēli kā Evolve... Arī asinhrons coop multiplayers... man palika dalītas jūtas...

Cik saprotu, kaut kas līdzīgs L4D un Evolve, tikai zombiju vai monstru vietā mums ir plēsoņa. Pieņemu, ka svešais no šī universa būtu biedējošāks un iespaidīgāks pretinieks. Paskatījos Stērlinga video; jau pēc skata vien, šķiet, šī ir iespaidīgi viduvēja un neizteiksmīga spēle.