Paciņu piegāde cilvēces pēdējās dienās.

---

Desmit grādi mīnusā. Ar sūtījumiem piekrauta soma, kas sniedzas pāri galvai un kā kārtība jau divreiz tika izjaukta. Sniegs, kas drūp zem riepām un apvienojumā ar sāli paātrināti bojā velosipēda ķēdi. Nosaluši pirksti, kas knapi spēj noturēt telefonu, lai sazvanītos un piegādātu vēl astoņas paciņas nepazīstamā rajonā. Katram darbam ir sava garoza, taču kurjera profesijai, šķiet, tā ir sevišķi bieza.

Par to kārtīgi pārliecinājos gada sākumā, kad vairums cilvēku, pārbijušies no “sevišķi bīstamā” vīrusa, uzturējās mājās un lielā apjomā pasūtīja apakšveļu internetā. Tomēr tikpat labi ko līdzīgu varētu piedzīvot, komfortabli sēžot dīvānā, ar Death Stranding (turpmāk – DS) – vienu no, manuprāt, visu laiku fascinējošākajām spēlēm un ārkārtīgi pārliecinošu kurjera simulāciju. Iznākot PlayStation 5 versijai, beidzot esmu gatavs sniegt lietpratēja viedokli.

Industrijas superzvaigznei Hideo Kodzjimam (Hideo Kojima) un viņa komandai 2019. gadā izdevās radīt biedējošu un pārliecinošu versiju par cilvēces nākotni. DS darbība risinās ASV, kā populācija nu ir vien maza daļa no agrākās. Izdzīvojušie mitinās vai nu pilsētās kopā ar citiem, vai arī vieni paši pazemes bunkuros. Ārā gandrīz neviens nedodas, jo bieži līst negants lietus, kā nokrišņi liek strauji novecot visam, kam pieskaras.

Turklāt t. s. laikkritis (Timefall) parasti ierodas kopā ar briesmoņiem, ko dēvē par BT. Neredzamie radījumi ir saite starp dzīvo un mirušo pasauli. Viņi cenšas aizsaulē ievilkt katru cilvēku, kuru tiem izdodas sataustīt. Jebkurš līķis, iestājoties nekrozei, ir kā bumba ar īsu laika degli, kas izraisa kodolsprādzienam līdzīgu reakciju, iznīcinot visu tuvā rādiusā. Tomēr ir indivīdi, kas pavada laiku ārpus telpām. Viens no viņiem ir galvenais varonis Sam Porter Bridges (atveidojot vārdu latviski, pazaudētu tā nozīmi).

Sems ir kurjers ar neparastu spēju atgriezties no mirušajiem. Viņš tiek pierunāts iesaistīties Amerikas atjaunošanas projektā, paralēli sūtījumu piegādei pārliecinot saņēmējus pievienoties pagaidu valdības tīklam, tādējādi pakāpeniski lielvalstī atgriežot kārtību. Diemžēl vietām iecerei ir pamatīga pretestība, piedevām jārēķinās ar bariņu teroristu, kuri vēlas tikai un vienīgi haosu.

DS piedāvā patiesi saistošu pasauli, kurā velkamas baisas paralēles ar pēdējā laika notikumiem, un ļoti īpatnējus tēlus. Tā ir tiešām īpaša spēle, kas liek aizdomāties. Kā sagaidāms no Kojima Productions darba, sižetam ir liela loma, taču atšķirībā no studijas izstrādātās sērijas Metal Gear Solid tā fragmenti netiek pārāk stiepti garumā. Tiem, kuri vēlas, ir visas iespējas pašiem iedziļināties aizraujošajā DS visumā, pētot dokumentus, lasot e‑pastus, bet pārējiem nav ilgi jāgaida, lai atkal atgrieztos pie darba.

Ticams ieskats kurjera profesijā

Un jāstrādā ir daudz. DS lieliski iepazīstina ar gabaldarbu kurjeru ikdienu un teicami nodod profesijas fiziskumu. Tas, pēc kā vienmēr tiecamies, ir piegādāt maksimāli daudz sūtījumu vienā tūrē. Protams, ir jārēķinās ar tādiem faktoriem kā kravas izmēriem (DS visam ir apjomīgas transportkastes aizsardzībai pret lietu), tās novietojumu un kravnesību. Visu, ko vēlies, nekad nepaņemsi. Nedrīkst aizmirst arī par pašaizsardzības līdzekļiem, ko lielākoties var ērti novietot uz pleciem un gurniem.

Piemēram, uzceļot lielu “torni” uz muguras, Semam ir grūti noturēt līdzsvaru, liekot spēlētājam pastāvīgi balansēt ķermeņa augšdaļu pa labi, pa kreisi ar pogām L2 un R2, abas turot nospiestas, lai ieķertos mugursomas plecu lencēs, skrienot lejā no kalna vai brienot pa ūdeni. Varbūt izklausās pārlieku sarežģīti, bet vadība ir intuitīva, rokām pašām automātiski labojot līdzsvaru, balstoties uz ekrāna un pults vibrācijas signāliem.

Tā kā DS Amerika ir pārvērtusies par lielākoties klinšainu un paugurainu vidi, to šķērsot ir īstens pārbaudījums. Bieži vien pārvietošanās ir iespējama vienīgi kājām, un spēles sākumā gribot negribot ir tādā veidā jāmokās, sajūtot katru kilogramu uz Sema muguras. Strādājot arvien vairāk un vairāk, gan situācija uzlabojas, jo atklājam jaunas metodes, kā transportēt kravu. Viena no pirmajām ir elektriskais tricikls.

Motorizētais transportlīdzeklis ļauj apiet vajadzību pastāvīgi balansēt kravu, krietni palielina pārvietošanās ātrumu, pievieno papildu kravnesību, taču tā akumulatora ietilpība ir stipri ierobežota, tikmēr šķērsot ar braucamo klintis ir pamatīgs apgrūtinājums. Līdzīgi ir ar kravas furgonu. Vienmēr jāizvērtē, ko labāk lietot. Tā kā DS pasaulē kapitālisms nepastāv, vienīgais atalgojums par darbu, neskaitot klientu “laikus”, ir Sema iemaņu uzlabošana un piegādes iespēju paplašināšana stāsta gaitā.

Galu galā nonākam pie iespaidīgas brīvības tajā, kā varam nogādāt klientiem prasīto, bet lielāko daļu no aptuveni 50 stundas garās spēles pavadām strādājot. Tas ir DS vienīgais lielais mīnuss manās acīs. Par laimi, ir padomāts, kā padarīt darbu aizraujošu.

Mākonis, zagļi un cīņas

Viena no DS interesantākajām spēles procesa idejām ir tās tiešsaistes iespējas. Pievienojot kārtējo punktu pagaidu valdības tīklam, tā reģions tiek pieslēgts mākonim. Tad pasaulē parādās citu spēlētāju veidotas konstrukcijas, sākot no virvēm vieglākai stāvumu šķērsošanai, ģeneratoriem akumulatoru uzlādei un beidzot ar lielceļu fragmentiem, kas krietni atvieglo piegādi. Pēdējie man izraisīja pamatīgu azartu.

Viss netiek pasniegts kā uz paplātes – minētās šosejas tik un tā ir jāpabeidz pašam, sagādājot trūkstošos resursus, jo no mākoņa tās saņemam nepabeigtā formā. Stundām ilgi aizrāvos ar materiālu sagādi, atvērtajā pasaulē būvējot lielceļus, kas man palīdzēja viegli tikt pāri kaitinošajām zagļu teritorijām. Redziet, BT nav vienīgie pretinieki, kas traucē Semam piegādāt paciņas!

DS pasaulē eksistē cilvēku grupiņas, kuru dzīves mērķis ir tikai atņemt kurjeriem kravu. Šeit talkā nāk spēles daudzie pašaizsardzības līdzekļi. Pēdējais, ko vēlamies, ir izraisīt kārtējo kodolsprādzienu, tāpēc pret zagļiem noder visādi neletālie ieroči, piemēram, šautene, kas sasien pretiniekus. Ir visai daudz līdzību ar Metal Gear Solid, it īpaši vienas pogas tuvcīņu manevros. DS gan pamatīgi atšķiras ar savām neredzamo briesmoņu konfliktsituācijām.

Sems un citi dzīvie kurjeri ar neapbruņotu aci nespēj saskatīt BT, tāpēc viņi uz vēdera nēsā trauku ar embriju tā iekšā. Tā dēvētie BB iedarbina savu radaru, kad tuvumā ir briesmoņi, un aptuveni ziņo par viņu atrašanās vietu. Ievelkot elpu vai aktivizējot skeneri, iespējams ieraudzīt pretinieku aprises. Taču ar to dīvainības nebeidzas! Lai likvidētu BT, Sems nemanāmi piezogas klāt un lieto ieročus – sākotnēji tikai granātas –, kā pamatsastāvdaļas ir vīrieša urīns, fekālijas un asinis. Nekas cits nav tik efektīvs pret nāvējošajām radībām...

Cīņas pret cilvēkiem un BT ir pavisam atšķirīgas un sniedz adrenalīnu katra savā veidā. Protams, kā jau japāņu spēlē, DS ir arī sava deva ar milzīgu bosu kaujām, turklāt sižeta gaitā paviesojamies pat karalaukā. Burvīgi.

Director's Cut uzlabojumi

Iegādājoties PS5 versiju, lielākoties saņemam to pašu spēli, ko iepriekš, bet ar visādiem uzlabojumiem, papildinājumiem un bonusiem. Ielāžu ekrāni tagad pazūd acumirklī konsoles SSD dēļ. Protams, pults sniedz iepriekš nebijušu haptisko funkcionalitāti, kas palīdz labāk sajust Sema līdzsvaru un vidi, pa kuru pārvietojamies. Patīkami, ka vibrācijas nav pārspīlētas. Interesanti, ka no PC versijas ir mantota iespēja pieslēgt tastatūru un peli.

Grafiski DS jau ir ļoti iespaidīga uz PS4, tāpēc nav redzams liels lēciens uz priekšu, pārejot uz tagadējās paaudzes PlayStation. Galvenais un svarīgākais vizuālais uzlabojums ir 60 kadri sekundē – divreiz vairāk nekā iepriekš. Turklāt izvēloties kvalitātes režīmu, beidzot ir iespēja baudīt īstu 4K, taču tad nedaudz cieš kadru skaits, tēmējot uz tiem pašiem 60, bet bieži nesasniedzot mērķi. Standarta veiktspējas iestatījums ir mana rekomendācija, jo ar to vienmēr saņemam izcilus sešdesmit.

Neskaitot visādas sīkas izmaiņas, pirmais patīkamais Director's Cut papildinājums ir eksoskelets kājām, kas ceļ kravnesību un pārvietošanās ātrumu, taču darbojas no akumulatora. Vēl starp jaunumiem ir kravas katapulta (sīkāk nav jāstāsta) un lēcienu rampa, kas ļauj gaisā šķērsot lielākas distances. Tad vēl ir robots čomiņš, kurš prot sekot Semam (pat braucot ar auto) un uzticīgi viņam pienest sev uzlikto kravu. Tas pat spēj nest pašu kurjeru brīžos, kad uznāk slinkums.

Izmaiņas ir patīkamas, padara spēles pirmās desmit stundas (jeb pirmās trīs nodaļas) vieglākas. Atgriežoties pie DS gandrīz divus gadus vēlāk, gan, godīgi sakot, no papildinājumiem pamanīju tikai dažus. Tātad tie ir plūstoši integrēti esošajā materiālā.

Kopumā

Death Stranding ir īpaša spēle. Izstrādātājiem ir izdevies uzburt neparastu nākotnes redzējumu, kas biedējošā veidā atgādina par pēdējo divu gadu notikumiem mūsu pasaulē. Spēle piedāvā detalizētu ieskatu kurjera profesijā, iepazīstinot ar tās grūto dabu. Diemžēl bieži DS šķiet kā darbs. Vai tad videospēles nelietojam atpūtai no strādāšanas? Director's Cut sniedz patīkamas izmaiņas, ko gan daudzi, kuri apjomīgo piedzīvojumu baudīs otro reizi, varētu nepamanīt.

Par apskata kodu paldies: PlayStation Latvija Žanrs: action
Spēlētāju skaits: 1
Platformas: PlayStation 5
Izstrādātāj s : Kojima Productions
Izdevējs: Sony Interactive Entertainment
Izdošanas datums: 24.09.2021.