Viens liels gļuks.

---

2002. gada Mafia līdzīgi kā Max Payne ir viena no tām spēlēm, kas uz daudziem no mums atstāja lielu iespaidu bērnībā/jaunībā. Nekāds brīnums, ka drīz pēc tās izsludināšanas vairāki cilvēki Strike.lv aprindās gan lapā, gan Discord rakstīja par Mafia: Trilogy – izlasi, kas saturēs visas trīs kaut kādā veidā uzlabotas sērijas daļas.

Pirmā Mafia 28. augustā tiks pie modernizētas, pārstrādātas versijas, kamēr tās abi turpinājumi veidolā Definitive Edition jau ir pieejami no 19. maija un piedzīvoja mazākas izmaiņas. Piemēram, Mafia III gadījumā ir tikai runa par bezmaksas “apgreidu”, visiem oriģinālā izdevuma īpašniekiem tiekot pie neliela satura atjauninājuma ar pilno DLC pakotni.

Arī Mafia II īpašnieki saņem Definitive Edition par velti, taču tas attiecas tikai uz Steam lietotājiem. Platformām PS4 un Xbox One spēle iepriekš nebija pieejama, jo sākotnēji iznāca 2010. gadā, proti, pagājušajai paaudzei. Ja vēlaties gangsteru stāstu piedzīvot uz modernākām konsolēm, ir jāšķiras no € 30. Kā cilvēks, kura rīcībā nonāca PS4 versija, pagaidām gan neieteiktu to darīt Sony sistēmas gadījumā. Vispirms nedaudz par pašu Mafia II.

3 zvaigznes no piecām

2. pasaules karš tuvojas izskaņai. Par visādiem noziegumiem sodītais itāļu imigrants un galvenais varonis Vito Skaleta tiek nosūtīts atpakaļ uz dzimteni karot pret Musolīni spēkiem, bet drīz atgriežas brīvo un drosmīgo zemē. Sapratis, ka ar godīgu strādāšanu ir grūti nopelnīt, vīrietis turpina iesaistīties nelegālās darbībās, ar laiku kļūstot par mafiozo.

Mafia II esmu izgājis divas reizes – izspēlējis saraustīto PS3 versiju un guvis vēl kadru skaita ziņā nestabilāku pieredzi uz viena no 2016. gada lētākajiem klēpjdatoriem (diemžēl raksts ir sen kā pazudis no Strike). Secinājumi par 2K Czech izstrādāto darbu abos gadījumos ir bijuši līdzīgi: kopumā OK, nekas lielisks. Spēle satur patīkamu, dzīvu – kaut arī patukšu – atvērto pasauli, izcili piemeklētu mūziku un saistošu tēmu.

Daļa Mafia II notiek 1940. gadu beigu pusē, atlikušā daļa – nākamajā dekādē, proti, ASV ekonomikas labākajā laikposmā, kad viens vecāks varēja strādāt un apgādāt visu ģimeni un saikne starp zeltu un dolāru nebija pavisam iznīcināta. No otras puses skatoties, dzīve nelikās tik skaista imigrantiem un minoritātēm. Manuprāt, spēlei izdodas teicami atveidot pēckara Ameriku, parādot to no atšķirīgiem skatpunktiem – gan glītās, gan neglītās lietas. Žēl gan, ka Mafia II ir citādi ļoti neizteiksmīga.

Spēles process sastāv no garlaicīgas braukšanas ar atspoguļotajam laikam atbilstoši draņķīgām automašīnām, stīvām, nereti mulsinošām apšaudēm, neveiklas lavīšanās un visādiem ne īpaši aizraujošiem uzdevumiem. Tam visam pa virsu ir nenoslīpētības piegarša. Īsi sakot, pietrūkst kvalitātes, ko mēs sagaidītu no, piemēram, Rockstar produkcijas. Vai Definitive Edition kaut ko no tā labo?

Tiešām Definitive?

Ar Definitive Edtion ir jāsaprot pats labākais iespējamais Mafia II variants – pēdējā spēles versija, kas dara tai godu. Šoreiz runa ir par kārtējo Remastered. Savam laikam Mafia II izskatās ļoti labi, tāpēc nav brīnums, ka izstrādātāji Hangar 13 un d3t ir tikai paņēmuši oriģinālu un padarījuši to piemērotāku mūsdienu 4K ekrāniem. Tas arī viss.

Uz cietā diska aizņemtā vieta ar papildu saturu ir pieaugusi no aptuveni astoņiem līdz veseliem 50 GB (noapaļojot). Ir uzlabots vairums tekstūru, modernizēts apgaismojums, tāpat arī efekti, mazliet izmainīti varoņu modeļi (šis video skaidri parāda atšķirības). Lai gan tas neliekas daudz, paspēlējot Xbox 360 oriģinālu, atšķirības ir ļoti jūtamas. Diemžēl nekas nav darīts spēles procesa labā un PS4 versijas kvalitāte šobrīd ir neadekvāta.

To, ka kaut kas nav kārtībā, var pateikt jau tad, kad skatāmies ievada filmiņu: skaļuma līmenis ir tik augsts, ka rodas kropļojumi jeb fenomens, ko angliski sauc par clipping. Turpretī dziņa zīmētajās sižeta ainās dialogi ir stipri klusāki jeb normālā pakāpē. Ievada Itālijas līmenis nekādas pretenzijas nerada, taču pirmajās nodaļās, kas notiek sniega klātā pilsētā, iepazīstam braukšanu ar automašīnu. Pārvietojoties uz četriem riteņiem, Mafia II pastāvīgi “žagojas”, acīmredzami mokoties ar datu ielādi. Ir tik traki, ka tas pat traucē spēlēt – gluži kā uz PC, kas neatbilst tehniskajām prasībām.

Par laimi, nonākot vasaras daļā, veiktspēja, šķiet, uzlabojas, bet par desmitgades maiņu man aizdomīgi uzbāzīgi atgādināja video ainā spēlētās mūzikas fragments, kas turpināja tikt atskaņots cilpā arī pēc filmiņas beigām, kad skrienam ciemos pie Džo. Ja nemaldos, pusminūti garais audio fails vēl skanēja pirmās dziņa sižeta ainas fonā un pazuda tikai līdz ar iekāpšanu automašīnā, kur stafeti pārņēma radio. Kā kaut kas tāds ir iespējams ar t. s. Definitive Edition?

Slikto iespaidu pastiprināja nākamā reize, kad atsāku spēlēt stāstu. Kopš tā brīža man vienmēr, izņemot ielādes ekrānus, augšējā labajā stūrī tiek rādīs paziņojums, ka, palaižot Mafia II, neesmu ielogojies ar savu 2K kontu (uzbāzīgs papildinājums, kas nebija oriģinālā). Ar tehnisko kļūdu varētu sadzīvot, ja TĀ NEBLOĶĒTU PULKSTENI, kas parāda uzdevumam atlikušo laiku. Droši vien, ja saņemtos vēlreiz iziet spēli, atklātu vēl vairākus muļķīgus “gļukus”, bet pēc redzētā jau var izdarīt skaidrus secinājumus.

---

Īsi sakot, Mafia II: Definitive Edition uz PS4 ir pavirši izstrādāts produkts, kam ir nepieciešams vairāk laika kvalitātes kontrolē. Ja jums ir tāda iespēja un vēlme izmēģināt ne pašu labāko spēli savā žanrā, drīzāk izvēlieties Steam versiju.

Par apskata kodu pateicos Gamestar.ee.