Burvīga pilsēta, neveikli centieni radīt ko īpašu

---

Apskatītā versija: PlayStation 4 (ar atjauninājumu 1.05)

Legion ir trešā daļa sērijā, kā uzmanības centrā vienmēr ir operētājsistēmas ctOS vadīta pilsēta un hakeri, kuri ar to spēlējas. Pirmā Watch Dogs piedāvā mūsdienu Čikāgu un drūmu noskaņu, otrā – Sanfrancisko un YOLO. Savukārt Legion darbība risinās Londonā – jau izsenis pazīstamā kā videonovērošanas galvaspilsētā – ne pārāk tālā nākotnē. Vietas izvēle ir skaidra, bet tonis gan ne.

Ir distopiska pasaule, kur pār iedzīvotājiem atklāti valda paramilitārs grupējums, visapkārt lido droni (arī bruņoti), uz katras lielākas ielas ir izvietoti automatizēti kontrolpunkti. Izklausās pēc kārtīga “1984” piecdesmit gadus vēlāk, taču biedējošu atmosfēru Half-Life 2 manierē šeit negaidiet! Tā vietā spēlei ir jancīgs tonis jūtamās Watch Dogs 2 ietekmes dēļ.

Lai gan arī Legion centrā ir hakeru kolektīvs/pretošanās kustība DedSec, šoreiz to veido pārsvarā nejauši cilvēki, kuri sastapti uz ielas. Vairs neiejūtamies viena galvenā varoņa ādā, tā vietā spēlējot ar dažādiem. Šis jaunums nozīmē gan papildu iespējas, gan arī sava veida problēmas (par to vēlāk).

Kā izpaužas Legion dīvainā noskaņa? Piemēram, pabeidzis uzdevumu, kurā bija darīšana ar bandu, kas tirgo cilvēku orgānus, uz ielas iepazinu un drīz sabiedrotajiem pievienoju kādu dāmu, kura pirmajā sarunā stāstīja par Hitlera atgriešanos un ceturto reihu. It kā uzjautrinoši, bet pasaules pastāvīgais duālisms starp nopietnām tēmām un muļķībām man – kā laikam skarbas antiutopijas piekritējam – traucē notiekošo uztvert nopietni. Līdz ar to arī stāsts atstāja vienaldzīgu.

Vecs fundaments ar modernu piebūvi

Tātad Legion noskaņa ir nepārliecinoša, bet kā ar pašu spēli? Slikta nav. Kā jau sagaidāms no kārtējā Ubisoft darba ar atvērto pasauli, viss ir kaut kāda “aizbrauc tur, izdari to” variācija Watch Dogs izpildījumā. Proti, lielākoties lavāmies garām pretiniekiem (vai nošaujam visus savā ceļā), lai piekļūtu kādam terminālim, augšupielādējam vīrusu vai ko tamlīdzīgu, tad pametam teritoriju. Šad tad mērķis ir izanalizēt vidi, lai paplašinātajā realitātē atveidotu pagātnes notikumus.

Pamata mehānismi ir tādi paši kā Watch Dogs 2 (par tiem vairāk tās apskatā), ieskaitot paplašinātās urķēšanas iespējas, signāla maršrutēšanas mīklas un neletālos ieročus. Pieskaroties pēdējai lietai: nekādu labumu nenogalināt pretiniekus neredzēju, morālā kompasa nav. Piemēram, pēc tam, kad it kā neletāli uzveicu vienu no Londonas ļaundariem, bija redzams, kā viņš noasiņo un mirst. Daudz pragmatiskāk tātad ir vienkārši slepkavot.

Neminot mazākus papildinājumus procesam, pats galvenais Legion jaunums ir iemiesošanās jebkurā Londonas iedzīvotājā. Katram no viņiem ir kaut kādas priekšrocības, piemēram, personīgais transportlīdzeklis vai ātrāks atgūšanās laiks kritušajiem biedriem. Tomēr lielākais bonuss ir varoņu darba apģērbs, kas atvieglo lavīšanos dažādās teritorijās.

Piemēram, visbiežāk stāsta gaitā uzdevumi ir paramilitāristu Albion zonās, tāpēc pārsvarā izvēlējos kādu viņu agrāko kolēģi. Līdzīgi kā sērijā Hitman atbilstoša uniforma ļauj tikt garām nepieķertam, pieņemot, ka pārāk ilgi nerādāties citiem acīs. Tā ir patīkama pārmaiņa no pastāvīgās zagšanās vai nu pašam, vai arī izmantojot tālvadības zirnekli robotu, taču aptuveni 24 stundās, ko pavadīju stāsta pabeigšanai, reti kad jutos patiesi izklaidēts. Pārsteigumu bija maz.

Inovatīva apdare no nekvalitatīviem materiāliem

Varbūt tas ir ļoti subjektīvi, bet man šķiet, ka Watch Dogs formula ir izsmelta. Uz spēles beigām gan garlaicību sāk aizstāt dusmas un lamuvārdi. Vairs nepietiek attālināti piekļūt terminālim. Tā vietā ir jānostājas fiziski priekšā, jāgaida, kamēr beigsies datu pārraide. Tikmēr no gaisa nemitīgi uzbrūk droni, bet no zemes – draudīgi noskaņoti kareivji. Nav, kur likties.

Tā kā funkcija “Atsākt no pēdējā kontrolpunkta” Legion neeksistē, pēc viena aģenta sagūstīšanas uz to pašu vietu ir jādodas ar citu (kuram, visticamāk, nav pareizās uniformas), lai atkārtotu murgaino situāciju. Tas sāka likties kā ļauns joks un izvest no pacietības. Šķiet, izstrādātāju “ģeniālā” ideja, kā celt grūtības pakāpi, ir uzrīdīt spēlētājam vairāk pretinieku.

Tas laikam ir vienīgais risinājums, kas darbojas, jo mākslīgais intelekts ir neticami dumjš (tā stulbums ir pašiem jāredz). Varu runāt tikai par PlayStation 4 versiju, taču liekas, ka vairums iepriekšējās konsoļu paaudzes jau tā mazo procesora ciklu ir veltīts ārkārtīgi skaistās un detalizētās virtuālās Londonas simulācijai.

Pilsēta patiesi ir Legion zvaigzne. Piedāvājumā ir koncentrēta Londonas versija. Šeit ir gan visi pazīstamie kultūrvēsturiskie objekti, gan izklaides un guļamrajoni, taču krietni mazākā mērogā. Ja esat bijuši Anglijas galvaspilsētā vai atspēlējušies The Getaway, noteikti tiksiet patīkami pārsteigti. Simulāciju neslikti papildina nākotnes piegarša un žanram ierastās laika izniekošanas iespējas, meklējot un vācot punktus jaunu spēju atslēgšanai un pakāpeniski atkarojot pilsētas daļas.

Tomēr nekad nepamet sajūta, ka šo interaktīvo ilūziju kopā tur balti diegi, momentlīme un gļotas. Varenā ideja spēlēt ar gandrīz jebkuru tēlu nozīmē daudz mainīgo, līdz ar to tehniskās problēmas ir neizbēgamas. Pastāv daudz uzjautrinošu “gļuku” (iesprūdušas animācijas) un visādu kaitinošu ķibeļu, kas pamatīgi traucē (uzkāršanās).

Legion pietrūkst koherences, kas piemīt pieticīgākiem darbiem ar skaidri noteiktiem galvenajiem varoņiem. Arī šeit tādi ir, bet pa vidu maisās nejaušie DedSec aģenti, ko esam salasījuši ielās. Līdzīgi kā savādais kopējais tonis arī neviennozīmīgi vērtējamais balss aktieru darbs (vismaz angliski) bojā iespaidu. Cienu izstrādātāju centienus darīt ko vairāk, bet rezultāts diemžēl ir tāds, kāds tas ir.

Kopumā

Galu galā Watch Dogs: Legion ir pielīdzināma ļoti izskatīgai, cerību pilnai blondīnei. Viņas vārdi un rīcība nekad īsti nesakrīt, nodomi ir labi, bet izpildījums – neveikls. Paspēlēties var, taču sevišķi izklaidējoši nav. Censties samierināties ar trūkumiem nozīmētu tērēt laiku un ignorēt labākas alternatīvas, kaut vai vecākās māsas. Savi piekritēji gan Legion atradīsies, jo kaut kas īpašs viņā tomēr ir.

Žanrs: action-adventure
Spēlētāju skaits: 1 (pagaidām; līdz 4 cilvēku saspēles iespēja parādīsies vēlāk)
Platforma s : PS4, PS5, Xbox One, Xbox Series X/S, Windows
Izstrādātāji: Ubisoft Toronto
Izdevējs: Ubisoft
Izdošanas datums: 29.10.2020. (PS4, Xbox One un PC, jaunajai paaudzei vēlāk)