Atgriešanās pie souls-like spēļu saknēm.

---

Sen, sen, 2009. gadā, izdodot spēli Demon's Souls, izstrādātāji FromSoftware pat nenojauta, kādu iespaidu tie atstās uz spēļu industriju, un, paši sev nezinot, radīja jaunu lomu spēļu apakšžanru, kuru mūsdienās jau pazīstam kā souls-like. Pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku ir spēlējuši vai vismaz zina, kas ir Dark Souls, bet tajā pašā laikā par Demon's Souls var nebūt dzirdējuši. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar to, ka gan Demon's Souls oriģināls, gan arī rīmeiks ir PlayStation konsoļu ekskluzīvi, savukārt spēļu sēriju Dark Souls varam baudīt gan uz dažādām konsolēm, gan uz PC.

Ne velti Sony izvēlējās tieši šo spēli kā vienu no tām, kas tiek izdotas ekskluzīvi PlayStation 5 un ir pieejama jau no konsoles pirmās izlaišanas dienas. Tomēr, izvēloties veidot tieši Demon's Souls rīmeiku, nevis kaut ko pavisam jaunu, Sony paši sev nosprauda noteiktu kvalitātes latiņu, jo Demon's Souls oriģināls bija augsti novērtēta spēle, kura 2009. gadā saņēma arī vairākas balvas. Par rīmeika izstrādātāju tika izvēlēti Bluepoint Games, kuri jau vairāku gadu garumā bija uzkrājuši pamatīgu pieredzi, izstrādājot God of War, Metal Gear Solid un Uncharted rīmāsterus, kā arī spēlētāji bija augsti novērtējuši viņu pēdējo veikumu Shadow Of The Colossus rīmeiku.

Lai arī piemērotāku kandidātu Demon's Souls rīmeikam nebūtu iespējams atrast, Bluepoint Games negaidīja viegls uzdevums, jo vajadzēja attaisnot visu souls-like spēļu fanu cerības un radīt spēli, kas nebūtu sliktāka par oriģinālu. Viņu uzdevums bija atbilstoši mūsdienām pārveidot 2009. gadā izdotu spēli, vienlaikus atstājot vecās Demon's Souls dvēseli neskartu.

Vai viņiem tas izdevās? Apskata gaitā mēģināšu sniegt atbildi uz šo jautājumu, tajā pašā laikā iepazīstinot arī šī žanra jaunpienācējus ar spēli, kas aizsāka souls-like.

Kā jau pierasts dažādās lomu spēlēs, arī Demon's Souls sākas ar sava personāža radīšanu, un jau šeit parādās rīmeika pārākums pār oriģinālu. Mūsu radītais varonis izskatās daudz labāk un pievilcīgāk nekā oriģinālā.

Es gan daudz laika personāža vizuālā izskata izvēlei neveltīju, jo vēlējos pēc iespējas agrāk uzsākt spēli, tādēļ ķēros klāt nākamajam, manuprāt, daudz svarīgākam, solim – tēla klases izvēlei. Spēlētājam jau spēles sākumā ir jāizvēlas, kāda būs viņa tēla specializācija, jo, balstoties uz to, ir jāizvēlas piemērotākā personāža klase, piemēram, bruņinieks, priesteris, barbars u. c. Katra klase sāk ar citu aprīkojumu un citādāk sadalītiem statistiskajiem rādītājiem. Piemēram, bruņiniekam būs vairāk dzīvības punktu un spēka, savukārt zaglis būs veiklāks un ar lielāku veiksmes rādītāju.

Pareiza tēla klases izvēle ir ļoti svarīga, jo Demon's Souls ir viena no tām spēlēm, kurā nav iespējams efektīvi attīstīt savu personāžu, ieguldot visos statistikas rādītājos. Ir jāizvēlas un jāiegulda tikai vajadzīgajos, lai tēls būtu efektīvs tieši savā specializācijā. Šeit ir vietā Mērfija likums: ja kaut kas der visam, tas neder nekam. Līdz ar to laikus izlemjam, vai gribam cilāt ar vienu roku milzīgu zobenu vai arī nodarboties ar maģiju, jo abas lietas vienlīdz efektīvi darīt nevarēsim.

Spēles stāsts nav mainīts un norisinās karaļvalstī Boletaria, kuru tās karaļa vainas dēļ ir apsēduši dēmoni. Teritoriju ir pārklājusi bieza un necaurredzama migla, kura ir norobežojusi to no apkārtējās pasaules un par spīti visiem varoņu pūliņiem atrod aizvien jaunus upurus. Boletaria pamazām iznīkst, un dzīvo būtņu tur paliek mazāk un mazāk, bet dēmonu – arvien vairāk.

Pēc tēla izveidošanas un neliela ievada, kurš pilda arī apmācības funkcijas, nonākam līdz pirmajam nopietnajam dēmonam. Cīņa ar šo dēmonu ir izveidota tā, lai mēs to agrāk vai vēlāk zaudētu (pastāv gan neliela iespēja arī uzvarēt, bet pēc tam mūs tik un tā nogalinās neuzvarams pūķis), līdz ar to rezultāts ir viens un tas pats – nāve. Būtībā Demon's Souls jau tās pašā sākumā pieradina spēlētāju pie domas, ka mirt nāksies daudz un tas ir normāls spēles procesa elements. Tālāk jau spēlētāja radītais tēls nonāk Nexus, kas ir sava veida pasaule starp dzīvajiem un mirušajiem, kurā mums būs daudz reizes jāatgriežas. No Nexus varam pēc izvēles ceļot uz vienu no pieciem reģioniem, lai sāktu savu grūto ceļojumu dēmonu pārņemtajā karaļvalstī.

Geimplejs nav mainījies, un savā būtībā šī vēl aizvien ir tā pati vecā spēle. Grūtības līmeņa izvēle šeit nepastāv, un spēle atalgo tos, kas izmanto “lēnāk brauksi, tālāk tiksi” pieeju, bet soda tos, kas domā, ka varēs tā vienkārši izskriet spēlei cauri. Pārsteigumi mūs gaida aiz katra otrā stūra (dažreiz arī virs galvas), un uz priekšu ir jāvirzās ar paceltu vairogu, gatavojoties jebkurā mirklī atvairīt dēmonu.

Viena lieta, kas atbaida spēlētāju parasto no FromSoftware produkcijas – spēli nav iespējams apstādināt līmeņa vidū, saglabāt un pēc tam atkal atsākt. Ja esmu iesācis, tad vai nu ir jāpabeidz līmenis līdz galam, vai arī, atstājot konsoli ieslēgtu, jānoslēpjas kādā stūrī, lai tad vēlāk turpinātu, nezaudējot visu progresu.

Bluepoint Games ir izlabojuši spēles oriģināla glitch-u, kuru izmantojot, varēja jebkuru inventāra priekšmetu pavairot līdz nereālam skaitam, tādā veidā izvairoties no nepieciešamības spēli iziet vairākas reizes, lai iegūtu platīna trofeju.

Ir ieviesta iespēja uzreiz izmantot no inventāra vairāk nekā vienu priekšmetu, kas atvieglo, piemēram, kritušo varoņu dvēseļu izlietošanu, jo atkrīt nepieciešamība vairākas reizes pēc kārtas vērt vaļā inventāru un izlietot tās pa vienai. Sīkums, bet patīkami un ērti.

Oriģinālā bieži gadījās situācijas, kad atradu bruņu komplektu, bet mans personāžs svara ierobežojuma dēļ nespēja to pievienot savam inventāram. Demon's Souls katrai lietai (izņemot dvēseles) ir savs svars un mūsu personāžs sev līdzi inventārā var nest noteiktu apjomu ar lietām, un šis smagums ir atkarīgs no tēla spēka rādītāja. Ja šis skaitlis tiek pārsniegts, tad personāžs vairs nespēj paskriet un veikli kustēties, kas mūs padara par vieglu mērķi un stipri apgrūtina spēli.

Gadījumā, ja jums rodas ideja atgriezties pie mantu glabātuves, izkrāmēt lieko un doties pakaļ uz zemes atstājām mantām, tad šī taktika nedarbosies, jo pie spēles līmeņa pārlādēšanas viss uz zemes atstātais pazūd. Rīmeikā ir ieviests svarīgs jaunievedums, kas man ļoti atviegloja dzīvi, jo tagad ir iespēja jebkuru atrasto lietu nosūtīt uzreiz uz mantu glabātuvi. Un pat ne tikai atrasto, bet vispār jebkuru lietu arī no inventāra varam nosūtīt uz mantu glabātuvi. Ģeniāli.

Daudzspēlētaju režīma spēlē īsti nav, bet, ja esam izvēlējušies spēli tiešsaistē, tad vientuļais ceļojums Demon's Souls tumšajā pasaulē var kļūt daudz interesantāks. Jebkuram lietotājam spēlē ir iespēja atstāt sarkanus tekstus, kas parādās citiem spēlētājiem. Nav iespējas rakstīt brīvu tekstu, bet var izvēlēties noteiktus vārdus un frāzes, kurus kombinējot, ir iespējams atstāt brīdinājumu vai vienkārši izjokot citus spēlētājus. Tipisks piemērs ir vientuļš uzraksts tumšā ēkas stūrī, pie kura pienākot un to atverot, izlasām “Paldies, ka pienāci”. Par katru ziņojumu, kuru apskatām, varam atstāt balsojumu sava veida plusu/mīnusu sistēmā, un jo vairāk ziņojumam ir plusiņu, jo biežāk tas parādīsies citu spēlētāju pasaulēs.

Varam arī ielauzties citu spēlētāju pasaulēs, lai cīnītos pret viņiem, bet tur ir, pirmkārt, jāizpildās noteiktiem nosacījumiem un, otrkārt, katra ielaušanās patērē speciālu akmeni, kurš pēc tam ir atkal jāatrod spēles pasaulē vai jāiegādājas no tirgotājiem.

Atzīmēšu, ka tas nekur spēlē netiek paskaidrots un es, piemēram, kad spēlēju oriģinālu, pat nezināju par tādu iespēju. Arī rīmeikā nekas nav mainījies, un vēl joprojām spēlē ir mehānismi, kas netiek nekādā veidā paskaidroti, un spēlētājam sistēmas ir vai nu jāatklāj un jāapgūst pašam, vai arī jāizmanto interneta resursi, lai saprastu, kā tās vispār darbojas.

Demon's Souls Remake acīmredzamākie uzlabojumi ir skāruši tieši grafisko noformējumu, un to pamanīs jebkurš spēlētājs neatkarīgi no viņa pavadīto stundu skaita oriģinālā. Lai arī sākumā biju skeptisks, ieslēdzot spēli, jau no pirmajām minūtēm man bija skaidrs, ka Bluepoint Games ir paveikuši tiešām iespaidīgu darbu, padarot FromSoftware oriģinālu krāšņāku un spēlējamāku.

Video iestatījumos varam izvēlēties iestatījumus Performance vai Cinematic. Pirmajā režīmā spēle darbosies ar stabiliem 60 fps 1440p izšķirtspējā, kas tiek uzlabota līdz 4K, savukārt Cinematic – ar 30 fps 4K izšķirtspējā. Staru izsekošanas tehnoloģija, ar ko asociējas jaunās konsoles, diemžēl spēlē nav pieejama. Es spēlēju tikai režīmā Performance, jo uzskatu, ka aktuālās paaudzes konsolēm ir jāspēj nodrošināt minimums 60 fps. Žēl gan, ka tas tiek sasniegts tikai, ieviešot spēlē kaut kādus speciālus režīmus, nevis pēc noklusējuma, veidojot spēli, kas darbosies ar stabiliem 60 kadriem sekundē 4K izšķirtspējā, bet tā jau ir atsevišķa tēma.

Atgriežoties pie patīkamā, Remake ir kļuvis krāsaināks, bet nav zaudējis neko no oriģināla drūmās noskaņas. Vēl aizvien ir sajūta, ka esam nonākuši tiešām bezcerīgā un tumsas pārņemtā pasaulē, kura slīgst aizvien dziļāk un dziļāk nebūtībā, gaidot varoni, kurš būs spējīgs tai palīdzēt.

Spēles iestatījumos var arī atrast filtru, kas padarīs rīmeika krāsas līdzīgas oriģinālam, bet es neredzu nevienu iemeslu to izmantot (varbūt kāds izteikti nostalģisks spēlētājs to vēlēsies), jo Bluepoint Games piedāvātā krāsu palete ir daudz patīkamāka.

Ņemot vērā, ka man nav iemaņu video montēšanā, tad zemāk varat noskatīties kāda centīga spēlētāja radīto video, kurā tiek salīdzināta PS3 un PS5 versija.

Loģiski, ka Demon's Souls pārizdošana jaunākajai PlayStation konsolei nes līdzi arī citas lietas, kas ir patīkamas un uzlabo pieredzi. Pateicoties PS5 ātrajam SSD, ielādes laiki ir saīsināti līdz minimumam. Gatavojoties rīmeikam, es izspēlēju PS3 versiju, un atšķirība ielādes laikos ir milzīga. Ja PS3 starp katru nāvi man dod laiku ielūkoties telefonā un izlasīt jaunākās ziņas, tad PS5 gadījumā es knapi paspēju paņemt telefonu rokās, kad spēli jau var turpināt.

Nākamais elements, kas man patīk, ir tas, kā Bluepoint Games ir izmantojuši pults DualSense sniegtās iespējas. Tiek lietotas gan kontroliera haptiskās funkcijas, vibrējot tad, kad saņemam sitienu, gan arī skaļrunis, kurš izdod noteiktas skaņas, radot klātesamības efektu.

Domāju, ka vajadzētu jau būt skaidrai atbildei uz manis uzdoto jautājumu apskata sākumā. Bluepoint Games ir viennozīmīgi izdevies radīt perfektu rīmeiku jau tā labai spēlei. Viņiem ir sanācis saglabāt FromSoftware veikuma dvēseli, tajā pašā laikā padarot to vēl skaistāku, krāšņāku un, es teiktu, arī nedaudz pieejamāku mūsdienu spēlētājiem.

Manuprāt, šis ir labākais launch title, ko Sony ir jebkad izdevis savām konsolēm. Ja esi citādākās domās, tad laipni lūgts komentāru sadaļā, lai dalītos ar savu viedokli.

Paldies PlayStation Latvija par apskata kopiju un konsoli, uz kuras to uzspēlēt.

Žanrs: souls-like RPG
Platforma: PS5
Izdevējs: Sony Interactive Entertainment
Izstrādātājs: Bluepoint Games
Izdošanas datums: 19.11.2020.