Absolūtais ļaunums atgriežas. Jau kuro reizi.

---

Domāju: neviens nenoliegs, ka pagājušajā gadā Capcom izdevās ļoti veiksmīgs Resident Evil 2 rīmeiks. Izstrādātājus slavēja par spēju saglabāt veiksmīgo oriģināla formulu, tajā pašā laikā uzlabojot un pieliekot klāt trūkstošo, lai tā būtu pilnvērtīga mūsdienām atbilstoša spēle, nevis kaut kādas pagātnes atraugas. Vēloties palikt uz veiksmes viļņa, Capcom pieķērās arī trešajai daļai cerībā, ka no priekiem apreibušie fani ar tikpat lielu eiforiju sagaidīs arī šo rīmeiku. Nākamajās rindkopās novērtēšu, cik labi tas viņiem izdevās un vai spēle ir Jūsu laika vērta.

Trešās daļas rīmeiks balstās uz oriģinālo Resident Evil 3: Nemesis spēli, kuru Capcom veiksmīgi izlaida 1999. gadā Japānā un Ziemeļamerikā, bet Eiropā tā parādījās nedaudz vēlāk – 2000. gadā. Sākotnēji tā bija pieejama konsolei PlayStation un tikai vēlāk parādījās Dreamcast, GameCube un Windows porti. Jau oriģināla nosaukumā tiek izcelts galvenais ļaundaris Nemesis, kurš mūs visu spēli vajās un centīsies nogalināt. Sen, sen atpakaļ es oriģinālu biju spēlējis, bet tas bija tik sen, ka atmiņā palikuši tikai atsevišķi momenti no pēdējās cīņas ar Nemesis.

RE3 lielos vilcienos saglabā oriģinālo stāstu. Notikumi norisinās 24 stundas pirms otrās daļas notikumiem, un spēlētajam būs iespēja kontrolēt un iepazīties ar notikumiem no divu dažādu tēlu skatu punkta. Galvenā varone ir Džila Valentaina, bijusī vienības S.T.A.R.S. (Special Tactics and Rescue Service) locekle, kurai uzbrūk Nemesis – inteliģents bioloģiskais ierocis, radies T-vīrusa mutāciju rezultātā, ar vienīgo uzdevumu iznīcināt atlikušos S.T.A.R.S. biedrus. Nedaudz vēlāk Džila satiek citas speciālās vienības biedru Karlosu, kurš ir no U.B.C.S. (Umbrella Biohazard Countermeasure Service). Karloss izglābj viņu no Nemesis, un kaut arī abi ir dažādās karojošajās pusēs, viņi nolemj apvienot spēkus, lai palīdzētu tiem dažiem, kas ir vēl izdzīvojoši.

Rīmeika otrajā daļā arī bija divi tēli, bet tur, jau sākot spēli, vajadzēja izvēlēties starp Klēru vai Leonu un, ja gribējām redzēt notikumus no otra tēla skatu punkta, tad spēli vajadzēja sākt otru reizi. Trešā daļa mums nepiedāvā tādas izvēles iespējas. Spēli sākam ar Džilu, un sižeta gaitā pāris reizes tiek arī dota iespēja spēlēt kā Karlosam.

Spēles process abiem tēliem nedaudz atšķiras. Džilai ir pieejams daudz vairāk ieroču (dažādas pistoles, bise, granātmetējs) un iespēju nekā Karlosam, kas uzreiz norāda, uz kuru tēlu tiek likts uzsvars. Karlosam ir viņa uzticamais M16 tipa automāts, ar kuru tad viņš var veiksmīgi pļaut zombijus kā nezāles. Lodes arī ir pietiekamā daudzumā, vismaz standarta grūtības pakāpē.

Salīdzinot ar otro daļu, trešajā nazi vairs nevar salauzt. Manuprāt, šis ir viens no lielajiem plusiem. Nekad tā īsti nesapratu, kā var salūzt nazis, ja esi ar viņu pāris reizes iedūris zombiju mīkstajā miesā. Beidzot trešajā daļā nazi var izmantot pēc sirds patikas, gan pārbaudot uz zemes guļošo līķu dzīvības pazīmes, gan arī vienkārši taupīt lodes, izmantojot nazi, lai piebeigtu kādu vājāku zombiju.

Vēl viens spēles procesa jaunievedums ir iespēja izvairīties, lai izbēgtu no zombiju vai Nemesis uzbrukumiem. Atzīmēšu, ka Džilas paņēmiens atšķiras no Karlosa. Vīrietis ir daudz agresīvāks un parasto zombiju brutāli notriec zemē, kamēr Džila vienkārši izvairās. Šis paņēmiens man ļoti noderēja, jo telpām, kurās neatradās nekas mani interesējošs, es vienkārši skrēju cauri, vienlaikus izvairoties no zombiju uzbrukumiem.

Pamazām esam nonākuši arī pie ne tik pozitīvajām lietām. Un pirmā ir saistīta ar pašu spēles žanru kā tādu. Resident Evil spēles vienmēr ir bijušas šausmu spēles, bet ar uzsvaru tieši uz izdzīvošanu un pareizu resursu menedžmentu. Vienmēr somā bija par maz vietas pilnīgi visam un vajadzēja rūpīgi izvēlēties, ko ņemt līdzi, lai pārvarētu nākamo spēles posmu. Šajā daļā mani nepameta sajūta, ka man īsti neviens neliek izdzīvot. Regulāri atradu somas, kas palielināja mana inventāra izmērus, un pie spēles beigām manā somā bez problēmām ietilpa pistole, bise, granātmetējs, patronas visiem trijiem ieročiem, zāles, ar ko atjaunot dzīvības stabiņu, un vēl palika vieta dažādiem pamata priekšmetiem. Rezultātā tā ir šausmu spēle, kur uzsvars vairāk likts nevis uz izdzīvošanu ar minimāliem resursiem, bet vairāk zombiju šķaidīšanu un iznīcināšanu. Ar nožēlu secināju, ka ir arī praktiski izzudušas mīklas, kuras bija tik ļoti raksturīgas pirmajai un otrajai daļai.

Nākamais, ko kritizēšu, būs spēles garums. Iziet spēli standarta grūtības pakāpē man aizņēma nepilnas 6 stundas. Es nekur nesteidzos, atvēru praktiski katru kasti (divas laikam palaidu garām, bet tas tā) un nomiru kopā 15 reizes. Būtībā spēli esmu izgājis un īsti vairs neredzu iemeslu turpināt, jo neko jaunu tas man neatklās. Tātad, ja es par to būtu samaksājis 60 eiro un saņēmis 6 h izklaides, es būtu ļoti vīlies un nākamajā reizē divas reizes padomātu, vai atdot Capcom savu naudu. Pat spēles stāsts likās sasteigts un neizkopts.

Izejot Resident Evil 3, atveras īpašs veikals, kurā var iegādāties jaunu tērpu Džilai (peldkostīma diemžēl nav), ieročus ar nebeidzamām lodēm un citus uzlabojumus, kuri atvieglos skriešanu cauri spēlei nākamajā reizē, jo ne velti viena no trofejām ir pabeigt spēli divu stundu laikā. Virtuālo valūtu, ko tērēt šajā veikaliņā, piešķir par dažādiem sasniegumiem, piemēram, ar pistoli nošaut 200 zombijus u. c.

Grafiskais noformējums spēlei gan ir līmenī. Capcom izstrādātais dzinis RE Engine padara spēles pasauli ļoti pievilcīgu un fotoreālistisku. Uzņēmums to veiksmīgi lieto jau vairākās spēlēs – Resident Evil 7, Devil May Cry 5, Resident Evil 2 un tagad Resident Evil 3. Ceru, ka izstrādātāji turpinās to izmantot arī nākotnē, piemēram, Resident Evil astotajā daļā, par kuru jau parādās šādas tādas baumas.

Ieliekot disku konsolē, tiek piedāvāta iespēja instalēt atsevišķi arī Resident Evil Resistance, kas ir daudzspēlētāju režīms Resident Evil pasaulē. Loģiski, ka uzsvars tajā tiek likts tieši uz izdzīvošanu. Spēlētājam ir iespēja spēlēt kā vienam no izdzīvotājiem vai arī kā ļaunajam ģēnijam, kura uzdevums ir viņus piebeigt. Daudzspēlētāju režīms ir asimetrisks, 4 izdzīvotāji pret vienu ļaundari. Hmm... kaut kur jau dzirdēta formula. No vecākām spēlēm nāk prātā Evolve un tepat no jaunākām – Predator: Hunting Grounds, kuru izlaidīs 24. aprīlī. Jāsaka, ka šāda veida formula nav populāra un ne velti, jo ir ļoti grūti panākt pareizo spēku samēru tāda veida daudzspēlētāju režīmā.

Izspēlēju pāris mačus, un iespaids nav labākais. Spēles process ir tālu no līdzena, kadru skaits ir diezgan svārstīgs. Kad uzbrūk vairāki zombiji vienlaikus un ja vēl papildus uzmetam tiem granātu, tad sprādziena rezultātā krīt ne tikai zombiji, bet arī kadri.

Protams, ka ir pieejamas arī kastes, kuras ir jāpērk par spēlē sapelnītajiem punktiem. Sākumā tās atver zemāka līmeņa aprīkojumu, vēlāk parādās arī vērtīgāks. Jebkurā gadījumā no spēlētāja tiek prasīts daudz laika, lai atvērtu kaut cik noderīgu aprīkojumu. Kā arī tas nozīmē, ka augsta līmeņa spēlētājiem noteikti būs priekšrocības pret tiem, kas tikko sākuši spēlēt. Iegādāties kastes par reālu naudu nevar, bet var pirkt tā saucamos būsterus, kas divreiz palielina nopelnītos punktus mačā.

Pavelkot visam svītru apakšā un izdarot secinājumus par Resident Evil trešo daļu, jāsaka, ka tā ir izdevusies visai šķidra un mani nepavisam nepārliecināja. Spēles garums bija pavisam īss, stāsts likās sasteigts, spēle pārvērtusies vairāk par action gabalu, nevis survival/horror pārstāvi, kā tam vajadzēja būt. Daudzspēlētāju režīms vispār likās kā plāksteris, kuru Capcom pielīmēja klāt galvenajai spēlei cerībā, ka fani tad būs mazāk neapmierināti ar vienspēlētāja režīma kvalitāti. Šo Resident Evil daļu labāk pērciet tad, kad būs atlaides, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās par saņemtā satura daudzumu.

Paldies Gamestar.ee par apskata kopiju un Eking par ekrānšāviņiem.

Žanrs: wannabe survival horror Platforma: PS4
Izdevējs: Capcom
Izstrādātājs: Capcom
Izdošanas datums: 03.04.2020.